Par to, ka elektrība pēc atteikšanās no regulētajiem tarifiem kļūs dārgāka, lielākā daļa iedzīvotāju bija informēti, bet par nepatīkamu pārsteigumu dažiem klientiem ir kļuvis arī lielāks elektrības patēriņš šajos mēnešos. Daudzi klienti pārmaiņas saista ar faktu, ka mājā uzstādīti jauni, tā sauktie viedie skaitītāji, tomēr "Sadales tīkls" un tirgotāji problēmas cēloni mudina meklēt pašu patērētāju ieradumos, norādot – pārmetumi par defektīviem skaitītājiem nav atklājušies.
Gan sūdzības, gan ietaupījums
"Katrā ziņā tie skaitītāji uzskaita vienādi, tur nav atšķirības un šajā ziņā nav nekāda pamata jebkādām bažām," tā norāda par skaitītājiem atbildīgā uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes loceklis Ilvars Pētersons. Viņš kategoriski noliedz medijos dažkārt izskanējušo viedokli par to, ka jaunie skaitītāji esot precīzāki nekā agrākie, tāpēc, piemēram, patēriņam pieskaitot arī rozetē atstāta mobilā telefona lādētāja niecīgo patēriņu.
No pašu klientu puses pieredze ir bijusi atšķirīga – vairāki elektrības lietotāji dalījās ar savu pieredzi, un, piemēram, juriste Daina norādīja, ka jaunais skaitītājs griezies nepierasti ātri. Savukārt Berģu iedzīvotājs Kārlis Šube, kurš viedo skaitītāju izmanto jau ilgāku laiku, norāda, ka pēc tā uzstādīšanas pārskatījis savus ieradumus un panācis ietaupījumu naudas izteiksmē aptuveni 17% apjomā.
Arī sabiedrisko attiecību jomā strādājošais Miks Lūsis norāda, ka nekādas patēriņa pārmaiņas viedā skaitītāja dēļ nav pamanījis. Viņš arī uzsver, ka patēriņa saglabāšanos esošajā apjomā vērtē kā loģisku iznākumu, jo kopš elektrības tirgus atvēršanas ģimene to nav mainījusi, un mainījušies vienīgi patēriņa laiki.
"Savos paradumos neko neesam mainījuši, tik vien, ka mēs piedomājam, kad darbināt rijīgākās iekārtas. Līdz ar to tas patēriņš varētu būt pat lielāks, bet galvenais, ka pērkot par biržas cenu, ir iespēja, ka rēķins beigās būs mazāks," saka Lūsis.
Rādītājiem seko pavirši
"Sadales tīkls" tomēr norāda, ka iemesls šķietamajām patēriņa svārstībām enerģētiķiem nav nekāds pārsteigums. Galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka līdz šim daudzi patērētāji, kuri patēriņu deklarēja paši, faktiskajiem skaitītāja rādītājiem nesekoja līdzi visai rūpīgi, un bieži vien visu gadu norēķinājās par līdzīgu summu, vienlaikus patērējot atšķirīgus apjomus.
Lai gan gada laikā klienti par patērēto apjomu parasti norēķinās, mēnešu griezumā bieži netiek samaksāts par visu patērēto, tāpēc mainot norēķinu sistēmu, nāk nepatīkams šoks.
"Katru gadu tas tā noticis, un tā kā tirgū izmaiņas nebija – visu laiku tikai viens tirgotājs, tas viss izlīdzinājās. Tagad ar 1.janvāri, mainoties tirgus apstākļiem, esošais tirgotājs mainīja norēķinu kārtību, nāca arī jauni tirgotāji. Un ar 1.janvāri tiek novilkta līnija un nofiksēts reālais stāvoklis. Un daži cilvēki, kuri nebija pagājušajā gadā apskatījuši savu skaitītāju rādījumus, viņi trāpīja ziemas vidū un patēriņš bija virs [vidējās] līnijas," skaidro "Sadales tīkls" valdes loceklis Ilvars Pētersons.
"Sadales tīkla" pārstāvis uzsver - mediju publikācijas arī ir radījušas iespaidu, ka problēmas ir daudziem lietotājiem, tomēr faktiskais sūdzību skaits uzņēmumā ir 10-15.
"Sadales tīkla" operatora viedoklim piekrīt arī tirgotāji. Arī "Latvenergo" valdes loceklis Uldis Bariss norāda, ka esošās sistēmas ietvaros klienti paši ne pārāk rūpīgi sekoja līdzi patēriņam un tā svārstībām.
Klienti pat piesakās uz viedajiem skaitītājiem
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators par skaitītajiem saņēmis tikai vienu sūdzību. Savukārt elektrības tirgotāja "220 Energija" mārketinga vadītāja Madara Jurgelāne norāda, ka neviena sūdzība no klientiem par viedajiem skaitītajiem nav saņemta un tieši otrādi - aizvien vairāk klientu tos vēlas iegūt.
Iespējamais izskaidrojams tam varētu būt apstāklis, ka tirgotāja maiņu biežāk apsver klienti, kuri aktīvāk interesējas par tirgū notiekošo un arī rūpīgāk seko līdzi savam patēriņam, norāda Madara Jurgelāne.
"Mēs domājam, ka mūsu klienti ir pietiekami aktīvi un advansēti, un skatās līdzi un saprot," saka "220 Energija" pārstāve. Vienlaikus viņa atklāj, ka ar klientu vecajiem ieradumiem norēķināties pēc saviem ieskatiem, nevis pēc faktiski patērētā, nākas saskarties visiem tirgotājiem.
Rādījumus fiksē ik stundu
Tirgus dalībnieki un eksperti arī norāda, ka tikai šobrīd daļa klientu pakāpeniski sāk saprast, kāpēc nepieciešami jaunie skaitītāji.
Par būtiskākajām atšķirībām stāsta "Sadales tīkla" Pakalpojumu attīstības direktors Ivo Grīnbergs: "Šāds skaitītājs būtībā parāda tikai patēriņu uz kādu brīdi. Faktiski šo skaitītāja rādījumu var iegūt, tikai to nolasot. Ja klientam, piemēram, ir mikroģenerators, tad šāds skaitītājs nespēj korekti saskaitīt enerģiju." Savukārt jaunais skaitītājs spēj uzskaitīt gan saražoto, gan patērēto enerģiju, kā arī fiksēt patēriņu ik stundu, bet to uzskaites precizitāte tomēr neatšķiras.
"Būtiski, ka šis skaitītājs reģistrē patēriņu katrā stundā. Tātad iegūstam ikstundas patēriņa grafiku, ko var izmantot norēķiniem, ja klients izvēlējies pirkt enerģiju pēc biržas cenas," stāsta Grīnbergs.
Tas nodrošina arī ievērojami operatīvāku un precīzāku uzskaiti tirgotāju vajadzībām, piebilst "Sadales tīkla" pārstāvis.
No patērētāja viedokļa viedā skaitītāja galvenā priekšrocība ir, izvēloties atbilstošu tarifu plānu, patērēt elektroenerģiju tad, kad tā ir vislētākā. "Tas ir ideāls salikums, jo patēriņš tiek reizināts ar tās stundas cenu, un rezultātā klientam ir iespēja ne tikai kopumā patērēt mazāk, bet arī no dārgākajām stundām pabīdīt uz laiku, kad cena nedaudz mazāka," uzsver Uldis Bariss.
Uzņēmuma "220 Energia" aplēses liecina, ka, izmantojot viedo skaitītāju un elektrības biržai piesaistītu tarifu, šā gada pirmajos mēnešos bija iespējams panākt gandrīz 10% ietaupījumu elektrības gala tarifam, norāda Madara Jurgelāne.
Tiesa, šī brīža tirgus situācija uz nākotnes perspektīvām visai cerīgi ļauj skatīties arī tiem klientiem, kuriem ir fiksēts tarifs. Patreizējās tendences liecina, ka, piemēram, gada beigās ir pamats cerēt arī uz šo tarifu kritumu, uzsver Uldis Bariss.
Par labu viedajiem, bet pagaidām vēl iedzīvotāju uzticību neiekarojušajiem skaitītājiem runā arī ievērojami ilgākā juridisko personu pieredze par klientiem, no kuriem praktiski nekādu sūdzību nav bijis, un, gluži pretēji, gadu gaitā interese ir tikai būtiski augusi. Jāpiebilst arī, ka uzņēmumi un iestādes Latvijā patērē ievērojami vairāk elektroenerģijas nekā iedzīvotāji, nodrošinot arī lielāko ieņēmumu daļu tirgotājiem.
