Atvērtie faili

Iepriekšējās krīzes radīto parādu jūgā teju vesela Latvijas mazpilsēta

Atvērtie faili

Bērnu dalīšana jeb ģimenes strīds, kas pārauga starptautiskā skandālā

Vardarbība audžuģimenē: stāsts izgaismo plašākas nepilnības bāriņtiesu sistēmā

Vardarbība astoņu audžubērnu ģimenē: draudzene bāriņtiesā

Latvijas Radio raidījums „Atvērtie faili”, pētot lietu par vardarbību ģimenē ar astoņiem audžubērniem, vētīja arī bāriņtiesas lomu. Atklājās, ka bērni par vardarbību ziņojuši gan bāriņtiesai, gan vietējai policijai. Turklāt bāriņtiesas vadītāja esot bijusi audžumātes draudzene  un pašlaik turpina darbu citā bāriņtiesā. 

To, vai piešķirt audžuģimenes un aizbildņa statusu, lemj un vērtē personu dzīvesvietas bāriņtiesa. “Tā ir bāriņtiesas milzīga atbildība un izvērtēšana, vai tiešām šī persona spēs pilnvērtīgi rūpēties par bērniem,” norāda Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Valentīna Gorbunova. Viņa tagad spriež, ka šajā gadījumā aizbildne acīmredzot netika pietiekami izvērtēta.

Vīrietis, kurš saskaņā ar prokuratūras apsūdzībām bērnus seksuāli izmantoja, ģimenē ienāca, kad aizbildnei jau bija šāds statuss. Bāriņtiesai bija jāpiefiksē arī tas, ka aizbildne sākusi kopdzīvi ar jaunu partneri, un jāpārbauda šis cilvēks. Ciemā tobrīd bija plaši zināms, ka vīrietis draudzējas ar alkoholu.

“Primāri ir bērna vislabākās intereses, primāri bāriņtiesai ir jāpārliecinās, ka jebkura šajā ģimenē ienākusī persona, teiksim tā, uz ilgstošāku palikšanu, neapdraudēs bērnu drošību šajā ģimenē,” norāda Gorbunova.

Tāpat likums paredz, ka bāriņtiesai ne retāk kā reizi gadā ir jāveic dzīves apstākļu pārbaude un jāiegūst informācija, kā bērniem klājas ģimenē. “Bāriņtiesas priekšsēdētājs ir tas, kas pēc likuma vada, organizē bāriņtiesas darbu un atbild par to,” saka Gorbunova.

Bāriņtiesa nereaģēja

Šķetinot šīs lietas apstākļus, atklājies, ka bāriņtiesas rīcībā bija informācija par iespējamu vardarbību ģimenē.

Lietā ir sarunas protokols, kur ar bērnu runājuši divi bāriņtiesas darbinieki. Bērns teicis: “Tad, kad mēs neklausām, mūs sit vai liek iet strādāt”. Bāriņtiesas profesionālim uz to bija jāreaģē, bet acīmredzot tas nenotika.

“Arī mums, lasot šos lietas materiālus…. Nu, es tiešām es pat nespēju no profesionālā viedokļa nokomentēt, kāpēc. Ja bērns pasaka: mani sit vai liek iet strādāt. Un tālāk neseko nekādi papildu jautājumi, tiek uzdots jautājums par pavisam citu kaut kādu aspektu, pat netiek uzdots jautājums, kā tas izpaužas, ko tev dara,” komentē Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve.

Inspekcija ir nosūtījusi vēstuli Valsts policijai ar lūgumu vērtēt, vai tiesas priekšā par savu bezdarbību vai nolaidību nav jāatbild arī bāriņtiesas darbiniekiem.

“Pie tā, ka aizbildņi tiek tiesāti, un šie noziegumi ir bijuši ilgstoši un smagi, mēs saskatījām, ka šeit tomēr mūsu ieskatā tā ir Valsts policijas kompetence, izvērtējot, pirmkārt, neziņojot policijai par visu šo situāciju un tiem bērnu sniegtajiem viedokļiem. Un, otrkārt, arī tad,

kad tie viedokļi tika noskaidroti un informācija tika saņemta arī no policijas, šie bērni vēl pietiekami ilgu laiku turpināja pie aizbildņiem atrasties, viņi netika šķirti no ģimenes,” atklāj Gorbunova.

Policija izmeklēja, bet bērni vēl palika ģimenē

No publiski izskanējušās informācijas izriet, ka policija kriminālprocesu sāka 2018. gada augustā, bet bērnus no ģimenes izņēma tikai pērn februārī.

Valsts policija Latvijas Radio apstiprināja, ka bāriņtiesas darbinieku atbildību kriminālprocesā vērtēja, bet saskaņā ar Krimināllikumu sodāmas darbības nekonstatēja. Kāpēc? Detalizētākus komentārus policija nesniedza. Iespējams, policija ņēma vērā to, ka bāriņtiesas vadītāja ar likumsargiem sadarbojās.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija gan to neuzskata par attaisnojumu: “Viņa sadarbojās tajā brīdī, kad krimināllieta jau bija ierosināta un process notika.

Bet viņa neveica darbības ne pirms tam, ne arī tajā laikā, lai bērnus šķirtu no šīs ģimenes.

(..) Ja mēs skatāmies caur bērnu tiesību likuma prizmu, tad jebkuram iedzīvotājam ir pienākums ziņot, kur nu vēl cilvēkam, kuram amata pienākumos ar likumu ir uzlikts sargāt bērnu tiesības un bērnu labākās intereses.”

Draudzene bāriņtiesā

Ogres novada bāriņtiesās, kuru atbildībā bija ģimene, pa šo laiku notikusi pamatīga reorganizācija. Vispirms no četrām bāriņtiesām izveidoja divas. Ogres novada pagastu bāriņtiesu vadīja Ira Runce.

Abas audžumeitas sarakstē min viņas vārdu:

“Ira Runce bija tā “galvenā” laikam, jo parasti runājām ar viņu.

“Audžumātei bāriņtiesā, kā teikt, čomenes strādāja. (..) Jā, tā viņas draudzene, saucamā Ira Runce.”

Kopš 2019. gada janvāra Ogres novadā darbojas viena – Ogres novada bāriņtiesa. Pēc pēdējās reorganizācijas Ira Runce pašvaldībā vairs nestrādā. Viņas vai citu amatpersonu atbildību darbā ar audžuģimeni vietvara vērtēt nevēlas.

“Jāteic tā, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, un patiesībā tiesa ir tā institūcija, kas lemj, kurš no amatpersonām nav rīkojies tā, kā vajag, kurš ir vainīgs un kurš saucams pie atbildības, to lemj tiesa,” saka Ogres novada domes preses pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Pašvaldībā gan nenoliedz, ka par Iras Runces vadītās bāriņtiesas darbu jau agrāk saņemtas sūdzības. Ar viņu arī bijušas domstarpības. 2014. gada rudenī, kad tika izveidota Ogres pagastu bāriņtiesa, Ira Runce vērsās domē ar lūgumu ļaut apvienot bāriņtiesas priekšsēdētājas darbu ar aprūpes māsas darbu kādā no galvaspilsētas slimnīcām. Dome bija pret.

“Bāriņtiesas priekšsēdētājs ir pilna darba slodze, ļoti noslogots ir šis amats, un darba pienākumu daudz, novada teritorija ir plaša. Ira Runce iesniedza prasību tiesā pret domi, bet šī tiesvedība vēl nav beigusies,” stāsta Sapožņikovs.

Valsts amatpersonu deklarācijā par 2018. gadu redzams, ka Ira Runce tomēr strādājusi vairākos darbos. Gan kā bāriņtiesas priekšsēdētāja, gan medmāsa slimnīcā, gan juriste kādā privātā konsultāciju uzņēmumā. Turklāt Ira Runce pieteikusies uz visiem amatiem arī jaunizveidotajā Ogres novada bāriņtiesā.

“Visu kandidātu pieteikumus izvērtēja komisija, arī Ira Runce bija pieteikusies darbam jaunajā bāriņtiesā, bet

līdz lemšanai domes sēdē Iras Runces kandidatūra nemaz netika, jo šī amatpersonu vērtēšanas komisija noraidīja viņas kandidatūru jebkādam amatam,” atklāj domes pārstāvis.

Viņš tomēr norāda, ka neviens pārkāpums bez ievērības nav atstāts un pašvaldība sadarbojusies ar uzraudzības institūcijām.

Darbu turpina citā bāriņtiesā

Kad ziņa par audžuģimeni nāca gaismā, Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” pauda: “Nu šis nav kolēģu, bāriņtiesas kolēģu pozitīvais piemērs, šis ir negatīvais piemērs. To, kas strādāja ar šo ģimeni, kam bija šī te aizbildņu ģimene uzraudzībā, šo kolēģi, es ceru, ka vairāk neredzēšu savu bāriņtiesas kolēģu rindās.”

Tomēr Latvijas Radio tapa zināms, ka Ira Runce turpina darbu bāriņtiesā. Viņa ir Stopiņu bāriņtiesas locekle.

Novada domē runāšanu uztic bāriņtiesas priekšsēdētājai Ingai Brantai-Čepulei: “Jā, tieši tā, bet tā kā mēs ne pieņemam darbā, ne atbrīvojam no amata, to dara dome ar deputātu balsu vairākumu, tad šajā jautājumā mums ir maza teikšana. Kāds tas lēmums ir, tāds tas ir. Un teikt, ka mēs esam gandarīti ar to, ar ko mums tagad ir jāsadzīvo, nu tā nav.”

Ira Runce darbā pieņemta 2019. gada sākumā, kad vēl publiski nebija izskanējušas ziņas par vardarbībā apsūdzēto audžuģimeni. Stopiņu bāriņtiesas vadītāja vēlāk informējusi domi par Runces iepriekšējo darbību. Nolemts atstādināt viņu no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

“Saņemot policijas informāciju, bija nepieciešams noskaidrot vēl daudzus faktus. Tad tur tika lūgts viedoklis inspekcijai, bāriņtiesu asociācijai, policijai, Ogres novada domei. Iestāžu sniegtās atbildes tika liktas kopā, vērtētas, ko atkal darīja domē. Tad 27. novembrī viņa tika atjaunota amatā.

Katrā ziņā atjaunošana amatā bija tāds šoka pavērsiens mums visiem,” atklāj Branta-Čepule.

Turklāt Ira Runce iesūdzējusi tiesā arī Stopiņu domi par laiku, kad bijusi atstādināta. Pašlaik likums nosaka, ka bāriņtiesas darbinieks ir ar domes deputātu vairākumu ievēlēta amatpersona uz pieciem gadiem, un arī atbrīvot no amata var tikai ar deputātu kopīgu lēmumu. Ar audžuģimenēm vai aizbildņu ģimenēm viņa gan pašlaik nestrādājot.

Ko saka bijusī bāriņtiesa vadītāja?

Ar bijušo Ogres pagastu bāriņtiesas vadītāju Latvijas Radio sazinājās telefoniski: “Es vienkārši nekomentēšu, es jums teicu, es negribu runāt par šo tēmu, tas ir smags jautājums.” Saruna ir ilgāka, taču amatpersona ir kategoriski pret tās publicēšanu.

Ira Runce konkrēti neatbild, vai viņas vadītajai bāriņtiesai bija ziņas par iespējamu vardarbību ģimenē, bet dod mājienu, ka tiesībsargājošās iestādes informāciju par ģimeni sūtījušas citai bāriņtiesai.

Viņa arī aicina Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai lūgt komentāru par “būtiski nepareizu informāciju”.

Inspekcijā atbild, ka šajā ģimenē bija bērni no vairākām pašvaldībām. “Jebkurā gadījumā nevar atbildību novelt uz kādu citu un pateikt, ka manas atbildības tur nav nekādas, jo neviens nav atcēlis likumā noteikto pienākumu bāriņtiesām savstarpēji sadarboties. (..) Nekur jau nepaliek dokumentos fiksētā situācija, ko es arī iepriekš medijiem esmu teikusi, Runces kundze ir bijusi klāt, ir runājusi ar bērniem situācijā, kad bērns pasaka: ja es neklausu, mani sit vai liek iet strādāt. (..) Viņa ar savas bāriņtiesas locekli vadīja šo sarunu divatā,” norāda Gorbunova.

Vērsās vietējā policijā

Viena no audžumeitām sarakstē min vēl vienu būtisku lietu.

Par situāciju ģimenē bērni sūdzējās arī Ogres policijai, bet izmeklēšana sākās tikai pēc tam, kad meitenes vērsās policijas iecirknī Rīgā.

“Kad Ogrē iesniedzām iesniegumus par šo visu, tur vispār gribēja visu noslēpt. Un aizvērt lietu neizmeklētu. Jo viņai tur gali ir. Pēc tam sākām sūdzēties, līdz lietu pārņēma Rīga un sāka kaut ko darīt. Ogres policija arī uz pārrunām kad aicināja... Viņas dzēra kafiju un īsti pat neklausījās mūsu liecības. Pat smējās, teikdamas, ka mēs melojam,” stāsta audžumeita.

Valsts policija atteicās komentēt, vai ir pārbaudīts, kāpēc Ogres likumsargi šīs ziņas laiduši gar ausīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti