Tiesu sistēma pandēmijā: advokāts ar lineālu un trūcīgi ģērbta dalībniece

Pandēmijas laikā šogad pavasarī un rudenī pirmās instances tiesas noņēmušas no izskatīšanas vairākus tūkstošus lietu. Tomēr kopumā vidējais tiesvedību ilgums valstī palielinājies nebūtiski.

Kā liecina pēc Latvijas Radio lūguma apkopotie Tiesu administrācijas dati, ievērojams skaits tiesas sēžu atceltas gan gada sākumā mājsēdes laikā, gan arī rudenī – oktobrī. Piemēram, šā gada janvārī no izskatīšanas pirmajā instancē noņemtas 2049 lietas. Tā tobrīd bija vairāk nekā puse no visām nozīmētajām sēdēm. Savukārt oktobrī atcelta aptuveni ceturtā daļa no pirmajā instancē nozīmētajām tiesas sēdēm.

Tiesas ir pielāgojušās situācijai un meklē risinājumus arī nestandarta gadījumos.

Tiesu sistēma pandēmijā: advokāts ar lineālu un trūcīgi ģērbta dalībniece
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tiesas pieejamas visiem

Tiesas šobrīd apkalpo visus iedzīvotājus neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinējušies pret Covid-19 vai ne. Tomēr ienākšana tiesu namā kā vienkāršiem apmeklētājiem, tā arī žurnālistiem nav tik brīva, kā tas bija laikā pirms pandēmijas. Latvijas Radio apmeklēja Rīgas rajona tiesu kādā darbadienas rītā – pie ieejas ir sargs un, lai iekļūtu tiesas namā, ir jāparakstās.

„Ēkā laiž tikai cilvēkus, kas ir ar tiesas aicinājumiem, pavēstēm vai nu tie, kas vēlas pakalpojumu klātienē, taču tad, ja nevaram nodrošināt to attālināti. Tad var rakstīt iesniegumu. Izvērtējam [..]

Visi jau lielākoties tomēr strādājam klātienē. Grūti ir attālināti.

Tiesnesis – var, palīgs – var, bet tiesas sekretāram un tam, kuram ir jākontrolē dokumenti, attālināti nesanāk,” pastāstīja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Uz Latvijas Radio jautājumu, vai procesa dalībnieki izmanto pandēmiju, lai nenāktu uz tiesu, vai arī tomēr gatavi tiesāties attālināti, Siliņeviča atbildēja: „Šeit nav svarīga pandēmija. Tie lietas dalībnieki, kurus mēs saucam par procesuāliem huligāniem, neatkarīgi no pandēmijas mēģina izvairīties no ierašanās tiesā.”

Statistikas dati par Rīgas rajona tiesā izskatītajiem kriminālprocesiem liecina, ka pērn nedaudz samazinājies šajā tiesā izskatīto kriminālprocesu skaits, tomēr šogad tas kompensēts ar uzviju – izskatīts vairāk nekā pērn un aizpērn. Turklāt gads vēl nav beidzies.

„Tāpat kā visa sabiedrība pielāgojās šai situācijai, meklē kādus jaunus risinājumus, tāpat tiesas šajā pusotrā gadā daudz ko iemācījušās, ieviesušas daudz dažādu jauninājumu, tajā skaitā tehnoloģiskā ziņā,” uzsvēra Siliņeviča.

Problēmas rada lielie procesi

Būtiskākās pārmaiņas ir saistītas ar plašāku rakstveida procesa piemērošanu un tiesas sēžu organizēšanu attālināti. Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Siliņeviča atzina: „Tiesām šobrīd izveidojies tāds skaitāmpantiņš: lietu skata rakstveidā; ja nevar skatīt rakstveidā, tad mēģina skatīt attālināti. Ja nevar skatīt attālināti, tad skata klātienē.”

Tāpat kā pirms pandēmijas, arī tagad izaicinājumi ir ar lielo, apjomīgo kriminālprocesu izskatīšanu. Papildus ierastajām problēmām, kas pavada šo procesu iztiesāšanu, tagad jārūpējas arī par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Rīgas rajona tiesas zāles var uzņemt līdz 14 cilvēku, taču ir procesi, kur lietas dalībnieku ir vairāk.

„Mums šajā laikā ir bijušas vairākas lietas, kur ir lielāks cilvēku skaits. Ir vairāki risinājumi. Atsevišķos gadījumos izmantojam vairākas tiesas sēžu zāles, savā starpā tās sasaistot ar videokonferences palīdzību. Cilvēki tiek sadalīti – viena daļa atrodas vienā zālē, otra daļa otrā zālē,” atklāja Siliņeviča.

Taču tas nav bijis visiem pa prātam. Uz to norādīja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece Elita Stivriņa: „Šai metodei ir neliels trūkums, jo tiesnesis atrodas vienā zālē un tie procesa dalībnieki, kas ir otrā zālē, varbūt jūtas mazliet aizvainoti, ka tiesnesis izvēlējies to zāli un nevis šo.”

Līdzīgi izaicinājumi pandēmijas sākumposmā bijuši arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas ir lielākā Rīgas pilsētas tiesa.

„Būšu godīga – šī pandēmija izsita mūs no līdzsvara tieši attiecībā uz šīm liela apjoma krimināllietām.

Ja krimināllietā ir ap 30 personu, mēs nevarējām nodrošināt zāles, kur varēja satilpt visas personas, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus,” atzina tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.

Apsūdzētie izmanto situāciju

Lai skatītu kriminālprocesu attālināti, visiem lietas dalībniekiem tam ir jāpiekrīt, taču šādi gadījumi ir reti. Savukārt klātienē nodrošināt sēdi ļoti sarežģīti.

Tiesnese Krēvica min: „Tieši mūsu tiesā bija gadījums, kad advokāts ar lineālu staigāja un mērīja šos atstatumus.”

Advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš bija tas, kurš mērīja attālumu, savu toreizējo rīcību skaidro šādi: „Tiešām es paņēmu [lineālu], lai demonstrētu, cik tas ir absurdi. Mēs nedrīkstam no vienas puses teikt, ka ir šādi noteikumi, bet paši pārkāpt. Tātad pati tiesa pārkāpj, kurai vajadzētu tos ievērot. Tiešām tā dēļ tiesas sēde tajā reizē nenotika.”

Te gan jāpiebilst, ka ar lineālu distances attālumus viņš mērīja maksātnespējas administratora Māra Sprūda kriminālprocesa izskatīšanas gaitā.

Šobrīd gan Vidzemes priekšpilsētas tiesa telpu problēmu apjomīgajām lietām ir atrisinājusi.

Attālinātās tiesas arī ar blaknēm

Kā liecina pēc Latvijas Radio lūguma apkopotie Tiesu administrācijas dati, kopumā pandēmijas uzliesmojumā tiesās izskatīto lietu skaits būtiski nav mainījies. Savukārt tiesvedības vidējais ilgums palielinājies nebūtiski.

Taču ievērojams skaits tiesas sēžu atceltas gan gada sākumā mājsēdes laikā, gan arī tagad – oktobrī. Piemēram, šā gada janvārī no izskatīšanas pirmajā instancē noņemtas 2049 lietas. Tā tobrīd bija vairāk nekā puse no visām nozīmētajām sēdēm. Savukārt oktobrī atcelta aptuveni ceturtā daļa no pirmajā instancē nozīmētajām tiesas sēdēm.

Taču vidējie statistikas dati tāpēc būtiski nav pasliktinājušies. Tiesas pielāgojušās darbam attālināti.

Tāpat plašāk izmanto iespēju skatīt lietas rakstveida procesā. Šādu procesu skaits pieaudzis arī Rīgas rajona tiesā. „Aptuveni viena trešdaļa lietu tiek skatītas rakstveida procesā, viena trešdaļa tiek skatīta mutvārdos klātienē un aptuveni viena trešdaļa attālināti – tātad mutvārdos, bet izmantojot tehniskās ierīces,” pastāstīja tiesas priekšsēdētāja Siliņeviča.

Attālinātie tiesas procesi radījušas iespēju tiesai virzīties uz priekšu arī gadījumos, kur parastā klātienes sēdē lieta ievilktos. Tomēr tie nāk kopā ar savdabīgām blaknēm. Piemēram, var gadīties, ka attālinātā tiesas sēdē būs dzirdami un redzami ne vien tiesas procesa dalībnieki, bet arī viņu ģimenes locekļi un mājdzīvnieki. Bijuši arī citi kuriozi.

„Ir viens trūkums mājas videi. Cilvēki reizēm neizjūt to, ka viņi ir tiesā. Man, piemēram, vienreiz pat bija... Nu, neteiksim, ka neērti.. Notika tiesas sēde, un tā sieviete, kas piedalījās no mājas vides, bija ļoti trūcīgi apģērbta. Tas nebija līdz tādam līmenim, ka vajadzētu aizrādīt, bet tomēr... Es, protams, noklusēju, bet bija ļoti liela vēlme pateikt – vajadzētu kaut ko uzmest uz pleciem,” atceras Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece Elita Stivriņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt