Satraukums nelicencētu interneta azartspēlu spēlētāju vidū, jo divās nedēļās bloķēta pieeja aptuveni 60 šādām interneta vietnēm, centieni jauno kārtību apiet, kas reizēm arī izdodas, un no otras - azartspēļu uzraudzības inspekcijas - puses centieni novērst nepilnības. Šāda aina paveras divas nedēļas pēc likumu izmaiņām, kas paredz iespēju bloķēt piekļuvi nelicencētu interneta azartspēļu vietnēm.
Spēlmanis: Izskausti tikai jaunie spēlētāji
"Mēģināju ieiet mājaslapā vienam saitam un tur bija izlikts paziņojums, ka slēgts. Es daudz neiedziļinājos, trijās valodās izstāstīts, kāpēc slēgts," šis pokera spēlētājs, tāpat kā daudzi cit,i pamanīja, ka no 1. augusta sāk bloķēt pieeju Latvijā nelicencētām interneta azartspēļu mājas lapām. Tiesa, viņš ievēroja - lai arī pieeja bloķēta, vismaz vienā lapā viņš tāpat var spēlēt pokeru, jo spēli jau pirms vairākiem gadiem lejupielādējis.
"Tīri spēle jau netiek liegta. Jau gadiem stāv datorā instalācijas fails. Spēlētājs, ja nav programma nolādēta, netiek nemaz tajā saitā iekšā, lejupielādēt, piereģistrēt jaunu kontu un sākt spēlēt. Tādā ziņā jaunie spēlētāji tiek izskausti, bet, ja jau lapa tiek aizslēgta, pēc idejas vajadzēja arī pašu pokera istabu aizslēgt pie viena, bet tas, acīmredzot, vēl nav izdarīts," viņš spriež.
Azartspēļu cienītāji dusmīgi
Grūti spriest, kā ir citās Latvijā nelicencētajās azartspēļu mājaslapās, tomēr visnotaļ lielu satraukumu raisījuši tā dēvētie 1.augusta grozījumi. Saskaņā ar tiem tiek bloķēta pieeja nelicencētajām mājaslapām.
"Mēs pietiekami daudz saņemam pretenzijas un iebildumus, maigākus un mazāk maigus, par to, ka bloķēšana ir sākusies," stāsta bloķēšanas ierosinātāju - Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Viņa norāda, ka inspekcijas mājaslapā iepriekš vidēji dienā bija 50 apmeklējumi, bet tagad tuvu diviem tūkstošiem. Daudzi izsakās, daudzi jautā, daļa ir sašutuši, ka jau iemaksājuši naudu par spēli.
"Protams, ja nobloķēts, naudas līdzekļi ir palikuši šajās saitēs, bet mēs esam vienlaikus savā mājaslapā blakus nobloķētajām vietām ievietojuši atbalsta e-pastus, lai varētu sazināties ar konkrēto azartspēļu organizētāju un saņemt naudas līdzekļus atpakaļ," uzsver Birne.
Daži arī sūkstās par to, ka netika iepriekš brīdināti par pieejas bloķēšanu. Taču inspekcijā uzsver, ka par šo jautājumu inspekcija medijos jau skaļi runājusi kopš vasaras sākuma. Tomēr nelicencēto azarstspēļu interneta vietnes arī neklusē, atzīst Birne. "Tas, ka ir daudzas azartspēļu kompānijas, kuras lepni raksta, ka tām ir izsniegta Eiropas licence vai ka tā drīkst darboties visā Eiropā - nepastāv vienota Eiropas licence, jo tādas vienkārši nav. Jo azarstspēles nav tā saucamā harmonizētā nozare - nav vienota direktīva, kas nosaka, kā azarstspēles jāorganizē visās ES dalībvalstīs. Katra valsts nosaka savas prasības," saka Birne.
Un šīs prasības ir jāievēro jebkuram azarstspēļu organizētājam. Birne norāda, ka inspekcija seko līdzi interneta videi, kādi pakalpojumi tiek piedāvāti, un veido datu bāzi ar nelicencētām mājas lapām. Kopumā zināms par teju 1500 vietņu, sarakstā ir vairāki desmiti populārāko.
"Šobrīd ir izsūtīti divi pieprasījumi, kur kopā ir 64 vietnes, IP adreses ir stipri vairāk, jo katrai vietnei var būt vairākas IP adreses, uz ko attiecas šis ierobežojums. Tāpat ir vairāk nekā 30 kapitālsabiedrības, kurām aizliegts veikt arī naudas pārskaitījumus," skaidro Birne.
Turklāt interneta pakalpojumu sniedzēju Latvijā ir ļoti daudz, secinājusi inspekcija. Kopumā 248. Tāpēc inspekcijai nācās ieguldīt daudz laika un resursu, visus apzinot un ar tiem sazinoties. Birne arī saka - faktiski visas sarakstā iekļautās vietnes jau bloķētas.
"Paši azartspēļu organizētāji, jau gaidot šos mūsu rīkojumus, no savas puses pietiekoši aktīvi ar idejām par domēnu vārdu izmaiņām, nomainot burtu, nomainot vārdu. Bet arī to bijām jau sagaidījuši, un nu mēs gatavojam nākamos rīkojumus un turpināsim sev uzdoto uzdevumu veikt," saka Birne.
Blogeri: Aizliegumus var viegli apiet
Valdības noteikumos teikts, ka inspekcijai informācijai par šīm nelicencētajām lapām jāatjauno ne retāk kā reizi ceturksnī, taču tā plāno to darīt krietni biežāk. Inspekcija pieļauj – iespējams, kāds nelicenzēto azartspēļu organizētājs nolems pārtraukt darbību tik nelielā tirgū, un arī cer, ka kāds vēlēsies saņemt licenci. Kopš grozījumiem neviena jauna licencēta interneta azartspēļu organizētāja nav, taču sarunas ir sākušās. "Bet indikācijas ir bijušas, ka ir interese par to, kā saņemt licenci, un izteikta vēlme, ka gribētu to darīt. Tas ir bijis viens no pietiekami lieliem tirgus dalībniekiem pašlaik, kas reāli tirgū piedāvā savus pakalpojumus ne tikai Latvijā, arī Eiropā un visā pasaulē," stāsta Birne.
Tomēr pieejas bloķēšana lapām izraisījusi krietni lielu sašutuma vilni interneta blogeru vidē. Viens no kritiķiem ir blogeris un informācijas tehnoloģiju speciālists Kristaps Škutelis no kursors.lv.
"Manuprāt, tas risinājums ir diezgan nepilnīgs, diezgan vienkārši apejams, pat vidusskolnieki un pamatskolnieki to var izdarīt, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas ir aktīvi sporta fani un bija tās vietnes iemīļojuši. Man nepatīk tā pati ideja, ka tiek cenzētas konkrētas interneta vietnes, tas rada pamatotas bažas, ka pie līdzīgiem rīkiem varētu ķerties citi "šeptmaņi" nākotnē, un tas savukārt robežojas ar cenzūru internetā, no kā visi baidās un kas nebūtu vēlams," raksta Škutelis.
Savukārt kāds cits interneta tehnoloģiju entuziasts jau savā blogā publicējis detalizētu recepti, kā jauno kārtību apiet. Vēl jāpiebilst, ka informācijas tehnoloģiju nozari pārstāvošā asociācija jau no paša sākuma bija pret.
Eksperte: Valsts vienas nozares problēmas ir pārlikusi uz otru
"Vajadzētu šo likumdošanu vienotu visā Eiropas Savienībā (ES), vismaz ES. Jo pretējā gadījumā tas ir kā nest ūdeni sietā," atturīga ir arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, kura uzsver, ka internets ir globāla vide. Tāpēc jau priekšlikuma apspriešanas laikā asociācija brīdinājusi par riskiem. Bāliņa arī norāda, ka Igaunijā, kur jau darbojas līdzīga sistēma, kopš jaunās kārtības licences izņēmuši vien deviņi interneta azartspēļu rīkotāji. Un riski esot vairāki.
"Pirmkārt, ir iespējams apiet šo iespēju. Un es saprotu, ka tas jau parādās praksē, ka šīs vietnes maina savas adreses, un ir iespējams lietotājam, apejot tikt klāt pie šīm vietnēm. Tas risks, ko saskatījām, ka ejot apkārtceļus, lai tiktu pie vietnēm, kas nav licencētas Latvijā, var tikt izmantoti dažādi starpniekserveri, kas var palielināt dažādu vīrusu, dažādu kiberdraudu risku Latvijas serveriem, Latvijas IT sistēmām kā tādām," norāda Bāliņa.
Pēc Bāliņas domām, pēc būtības valsts nu ir vienas nozares problēmas pārlikusi uz otru nozari, jo elektronisko sakaru komersantiem tagad bloķēšana jāveic par saviem līdzekļiem. "Un, protams, ka tās ir papildizmaksas. Visa sistēma, kas domāta, lai būtu internets Latvijā, nebija domāta tam, lai bloķētu vietnes. Līdz ar to mēs lūdzām, lai vismaz pagarina ieviešanas termiņu, lai elektronisko sakaru komersanti var iegādāties, nomainīt tehniku, lai to fiziski var veikt," saka Bāliņa.
Uzņēmumiem nav prakses darbā ar nelegālo azartspēļu rīkotājiem
Kā veicas ar bloķēšanu, Latvijas Radio interesējās uzņēmumā "Lattelecom". Tas pagaidām no inspekcijas saņēmis vienu pieteikumu, stāsta uzņēmuma pārstāve Ieva Smirnova.
"Līdz ar to, protams, mēs nevarētu teikt, ka šajā ziņā izveidojusies liela un vienveidīga prakse un ka mēs jau šobrīd varētu teikt - veiksmīgi, neveiksmīgi, kāda ir galīgā situācija. Esam izpildījuši 1.augusta pieprasījumu un attiecīgi kā noteikts, mēs esam bloķējuši piekļuvi tiem mājaslapu resursiem, kas norādīti šajā pieprasījumā," paskaidro Smirnova.
"Lattelecom" pārstāve arī piebilst, ka izpildes procesā ir tehniskas nianses, kuras tehniskajiem speciālistiem vēl jāpārrunā ar inspekciju. Kādi būs izdevumi komersantam, pagaidām esot grūti spriest. "Jā, varbūt tas nedarbojas simtprocentīgi, jo kāds vienmēr atradīs iespējas apiet, bet tas katrā ziņā samazinās riskus, ka cilvēki var iekrist dīvainās interneta lapās," piebilst Smirnova.
Azartspēļu bizness - augošs
Jaunās kārtības rosinātāju Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs uzsver, ka interneta azartspēles ar katru gadu aug un attīstās visā Eiropā, arī Latvijā.
Latvijā nelicencētie interneta azartspēļu rīkotāji lielākoties reģistrēti ofšora zonās, Maltā, Gibraltārā. Marcinkēvičs saka - no nozares viedokļa vispirms jau tā ir nevienlīdzīga konkurence. "Protams, arī no valsts viedokļa tās ir pietiekoši lielas summas, kas nenomaksātu nodokļu veidā iet garām valsts budžetam. Arī, protams, ka tas nav droši, jo nav jau, kam pasūdzēties, no kā prasīt atbildību, ja kaut kas notiek ne tā. Ja cilvēks ir laimējis vai viņam neizmaksā, vai vēl kaut kas, tad viņam nav, kur vērsties. Nav garantijas, ka šī lapa, kurā kaut kam tur viņš aizrakstījis, kaut ko atbildēs, jo neviens to neuzrauga," norāda Marcinkēvičs.
Ja problēmas rodas, spēlējot licencētā azartspēļu mājas lapā, klients var vērsties azartspēļu uzraudzības inspekcijā un tā var pieņemt kādus mērus. "Kā jau es teicu, apiet varēs, kāds kaut ko domās un darīs. Bet tāds vidusmēra spēlētājs nemeklēs ceļus, kur to var nelegāli darīt, ja ir iespējas darīt to legāli, tad viņš darīs to," saka Marcinkēvičs.
Viņš arī norāda, ka licencētais interneta azartspēļu bizness attīstās - pērn bija 2,1 miljons eiro apgrozījums, un šogad pirmajā pusgadā 2,1.
Tiesa, pagaidām gan licences izņēmuši tikai četri uzņēmumi, kuri nodarbojas ar interneta azartspēlēm. To vidū ir arī "Olympic Casino", kas pērn jūlijā saņēma licenci, lai piedāvātu vietējai publikai azarstspēles internetā ar preču zīmi "Olybet". "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis skaidro - "tā kā esam meitas uzņēmums Igaunijas kompānijai "Olympic Entertainment group", mēs kā biržā kotēts uzņēmums vispār nevaram iedomāties, kā varētu darboties pretlikumīgi".
Ārsti: Nelaimes mēdz būt tikai laika jautājums
Azartspēļu uzraudzības inspekcijā norāda, ka beztermiņa licences maksa ir pietiekami augsta - nodeva ir 427 000 eiro, bet inspekcija cer, ka tālāk tiks virzītas sagatavotās izmaiņām likumos, lai vismaz uz pusi samazinātu licences maksu. Tā varētu augt vēlme saņemt licences.
Savukārt nelicencēto interneta azartspēļu lapu lietotāji stāsta, ka šīs lapas ir pievilcīgas, jo nereti lietotājiem piedāvā dažādas bonusa akcijas un bezmaksas spēles. "Mūsu likums ir pietiekami stingrs tajā ziņā, ka mēs neatļaujam dažāda veida bonusa akcijas, bezmaksas spēles, kas mūsu izpratnē papildu piesaista cilvēkus, vilina vai rada vēlmi spēlēt," atzīmē Birne.
Par interneta azartspēlēm ir ko teikt arī spēlētāju ārstiem. Tie norāda, ka interneta azartspēles ir bīstamākas, salīdzinot ar azartspēlēm spēļu klubos vai kazino. Tur tomēr spēlētājs nonāk sociālā vidē - nav viens pret vienu ar aparātu, līdzās ir citi cilvēki.
"Ja cilvēks ir savā privātajā vidē, piemēram, viņš dzer mājās vai mājās spēlē interneta spēles, tā ir viņa privātā teritorija, tur viņš ir viens, labākajā gadījumā ar partneri, sliktākajā gadījumā, ja viņam ir divi vai trīs mazgadīgi bērni. Viņa personības problēmas, spēlēšanas, lietošanas problēmas, spēlē klusumā, spēlē ēnā, savā slēpnī, privātā zonā, un personības problēmas, spēlēšanas vai lietošanas problēmas patiesībā ir noslēpumā," skaidro narkoloģe Ināra Vārpa.
Viņa arī norāda, ka sekas var būt šausminošas. "Un tad jautājums ir, ar ko tas viss beigsies - vai tas beigsies ar pašnāvību vai ar noziegumu lielu un briesmīgu, vai tas beigsies ar traģēdiju ģimenē, kā mēdz arī bieži notikt. Tas ir laika jautājums," uzsver Vārpa.
Ārste arī norāda, ka, piemēram, restorānā var aizrādīt klientam, kurš ir pārāk daudz dzēris vai pat viņu neielaist iekšā. Proti, līdzās esošajiem cilvēkiem - sabiedrībai ir iespējas ierobežot atkarību. Taču internetā tādas iespējas nav.
