«Mintos», «Twino» un citi: kā Covid-19 devis triecienu «fintech» un investoriem

Latvija – viens no Eiropas līderiem P2P kreditēšanā – nonākusi nozares krīzes epicentrā. Vairākas vietējās interneta platformas, kas piedāvāja ieguldīt naudu uz procentiem, pārtraukušas darbu. Dažos gadījumos, iespējams, iemesli ir krāpšanā, bet vīruss ir tikai iegansts. Tirgus līderis – kompānija “Mintos” – atzīst, ka iepriekšējā izaugsmes stratēģija nav aktuāla.

Interneta platformas, kas piedāvā investēt kredītos, ir starpnieki, kas saved kopā divas puses.

Kā tas darbojas?

Viena puse ir nebanku finanšu kompānijas, kas izsniedz dažāda veida aizdevumus (visbiežāk – ātros kredītus). Tās noslēdz līgumu ar interneta platformu un ar tās starpniecību piedāvā visiem, kas vēlas, nopirkt daļas jau izsniegtos aizdevumos un pelnīt no procentiem. Kompānijas tādējādi ātri iegūst jaunu finansējumu un var izsniegt vairāk kredītu.

Otra puse ir privātie investori, visbiežāk tās ir fiziskas personas. Tās var nopirkt daļas jau izsniegtos kredītos. Minimālā investīciju summa parasti nav liela, piemēram, Eiropas tirgus līderim, Latvijas “Mintos”, tā ir 10 eiro, bet investēt naudu var aizdevumos, kurus izsniegušas 70 dažādas finanšu kompānijas 33 pasaules valstīs – no Latvijas un Krievijas līdz Meksikai un Vjetnamai. (Faktiski šāds investors pērk daļu jau izsniegtā aizdevumā – kopā ar procentiem, kas par to pienākas.)

Lielākā daļa platformu piedāvā kredītus ar atpirkuma garantiju. Tas nozīmē, ka konkrētā kompānija, kas izsniegusi kredītu, uzņemas garanta lomu. Ja aizdevums izrādās problemātisks un netiek dzēsts 60 dienu laikā, garantam jums nauda jāatdod – jāatpērk no jums jūsu daļa. Tomēr ir risks – ja tādu problemātisko kredītu būs pārāk daudz (piemēram, ekonomikas krīzes laikā), tos izsniegušajai kompānijai var nepietikt kapitāla, lai nodrošinātu atpirkšanas garantiju visiem investoriem. Martā dažas kompānijas, kuras sadarbojas ar "Mintos”, jau pagarināja problemātisko kredītu atpirkšanas termiņu no līdzšinējām 60 dienām līdz 12 mēnešiem.

Vai tas patiešām ir populārs ieguldījumu veids Latvijas iedzīvotāju vidū?

. Konkrēti par interesi par šādām investīcijām pagājušā gada decembrī runāja “Swedbank” eksperts Rolands Zauls: “Kamēr kredītu cikls iet uz augšu, defoltu ir maz, algas kāpj, bet bezdarba līmenis – nē, var riskēt.” Vispopulārākās platformas ir vietējie fintech projekti “Mintos” un “Twino”. Turklāt “Twino” piedāvā tikai kredītus, kurus izsniegušas tā meitaskompānijas.

Platformai “Mintos”, kas ir lielākais spēlētājs Eiropā, ir apmēram 10 tūkstoši investoru no Latvijas (klientu kopējais skaits ir 288 tūkstoši). Savukārt “Twino” ir aptuveni tūkstotis vietējo klientu (no vairāk nekā 20 tūkstošiem).

Cik daudz šajās platformās var nopelnīt

Mierīgos laikos – apmēram 10% gadā. Pašlaik ienesīgums, kādu kredītu kompānijas piedāvā investoriem, pieaudzis līdz 13-14%. Tā tiek darīts tāpēc, ka piesaistīt investorus ir arvien grūtāk – panikas finanšu tirgos dēļ interese par svešu parādu pirkšanu strauji kritusies. Tā, pēc vēl nesen publiskotās “Mintos” statistikas, vēl janvārī un februārī klienti ik mēnesi investēja aizdevumos vairāk nekā 300 miljonus eiro, bet martā šis rādītājs sarucis par pusi – līdz 158 miljoniem. Rādītājs par pirmajām divām aprīļa nedēļām ir 16 miljoni eiro (pirms vairākām dienām kompānija no savas interneta vietnes izņēma veikto investīciju statistiku pa mēnešiem).

Kas noticis krīzes laikā?

Kredītus atdod aizvien mazāk, un dažas platformas jau slēgtas. Kopš marta strauji pieaug to aizdevumu daļa, kuru atmaksa tiek kavēta. Platformai “Mintos”, pēc 14. aprīļa statistikas, kredītu ar kavēto atmaksu īpatsvars sasniedzis 42%. Daļēji tas skaidrojams ar krīzi un bezdarba pieaugumu. Otrs iemesls ir tāds, ka vairākās valstīs līdz ar Covid-19 pandēmiju valdības pasludinājušas moratoriju aizdevumu atdošanai jeb “kredītbrīvdienas”.

Tā dēvētajā “Mintos” otrreizējā tirgū, kur investori var jebkurā brīdī pārdot cits citam iepriekš iegādātās kredītu daļas, negaidot, kad pienāks dzēšanas termiņš, šīs daļas pārdot kļūst aizvien sarežģītāk. Tagad, lai pārdotu savu kredītu, visbiežāk jāpiedāvā būtiska atlaide, un nereti tas nozīmē zaudēt 10-15% no ieguldītās summas. Vēl marta sākumā, lai pārdotu ātri, bija pietiekami piedāvāt 0,1% atlaidi (par to, kā sākās panika investoru vidū un kā pieauga atlaides, tika rakstīts arī “Twitter” Latvijas segmentā 14. martā — šeit).

Finanšu blogeris Kristaps Mors raksta, ka pēdējos mēnešos četras Latvijas interneta platformas tikušas slēgtas vai pārtraukušas izmaksāt naudu. Viņš uzskata, ka, ja tendence turpināsies, Latvija var kļūt slavena kā šīs nozares krāpšanas centrs.

Piemēram, platformas “Grupeer” investori nespēj no tās dabūt ārā savu naudu, pat to, kas vēl nav investēta kredītos. Daži klienti jau vērsušies policijā. Kristaps Mors LSM.lv pavēstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pārtraukušas darboties interneta platformas “Investio”, “Kuetzal”, “Monethera”. Investori apvienojas grupās, tiek apspriestas iespējas kopīgi iesniegt prasības tiesā, virknē gadījumu ir aizdomas par krāpšanu, kad Covid-19 tiek izmantots tikai kā iegansts, sniedzot paskaidrojumus par grūtībām.

Ko stāsta investori?

Problēmas ir pat tirgus līderim. Lūk, ko LSM.lv pastāstīja viens no “Mintos” klientiem, kurš lūdza neminēt viņa vārdu:

“Martā “Mintos” paziņoja investoriem, ka viena no finanšu kompānijām, [kas ir tās partnere], kavē izmaksas, un garantētās atpirkšana termiņš pagarināts no 60 dienām līdz 12 mēnešiem. Galu galā šai kompānijai regulators atsauca licenci. Aprīļa sākumā “Mintos” analītiķi pazemināja reitingus virknei partnerkompāniju, kuras izsniedz kredītus, līdz pašam zemākajam līmenim – D. Tas nozīmē, ka šīs kompānijas nespēj izpildīt saistības noteiktajā termiņā.

Es ņemu ārā naudu – pārdodu kredītus otrreizējā tirgū. Taču izdarīt to ir aizvien grūtāk, jo ļoti daudzi grib dabūt atpakaļ savus ieguldījumus. Ja marta sākumā varēja ļoti viegli pārdot savus kredītus ar pusprocenta atlaidi no nomināla, tagad var atrast arī 20% atlaidi. Es piedāvāju līdz 10%, taču pēdējās nedēļas laikā nebija neviena, kas tos vēlētos pirkt.

Tagad 30-35% mana kredītu portfeļa ir ar kavētiem maksājumiem, cilvēki dažādās valstīs neatmaksā parādus noteiktajā laikā. Regulāri saņemu jaunus paziņojumus, ka kredīti netiek atdoti. Taču, pat ja naudai jāienāk kontā un paziņojumu par problēmām nav, bieži vien maksājums pienāk ar lielu novēlošanos, pēc divām trim nedēļām. “Mintos” atzīst, ka tāda problēma ir un ka tāpēc investoriem par to maksās papildu procentus. Tas ir labi, taču nav skaidrs, vai vispār dabūsi šo naudu vai ne.”

Ko saka tirgus līderi

Tas nav depozīts bankā, bet investīcija riskos. Kā LSM.lv sacīja “Mintos” vadītājs Mārtiņš Šulte, prognozēt nākotni pašlaik ir sarežģīti, jo situācija mainās burtiski pa dienām: “Mēs jau esam pārskatījuši biznesa stratēģiju. Agrāk rēķinājāmies ar ātru izaugsmi, aktīvi pieņēmām darbā cilvēkus, bet tagad esam samazinājuši 45 darbiniekus. Mūsu stratēģija jau ir vērsta nevis uz izaugsmi, bet uz biznesa noturēšanu.”

Pēc Šultes teiktā, pat dažu kredītkompāniju defolts vēl nenozīmē, ka investori zaudēs visu naudu: “Konkrētām kompānijām ir problēmas, tās nespēj iekasēt maksājumus un pārskaitīt tos mums. Tomēr pēc pieredzes varu teikt, ka vēl neviens problemātiskais kredīts nav ticis norakstīts pilnībā – agrāk mums izdevās atgūt 40% no šādiem aizdevumiem.”

“Mintos” vadītājs arī uzsvēra: “Tas nav depozīts bankā. Tas ir kapitāls, kas tiek investēts. Tāpēc arī ir augstāks ienākuma procents – kā samaksa par risku.” Maksājumu kavējumus par “normāliem” kredītiem Šulte nosauca par tehnisku problēmu: “Mēs par to regulāri rakstām “Mintos” blogos, paskaidrojam iemeslus un termiņus. Kompānija-kreditors saņem naudu no aizņēmēja, reizi nedēļā pārskaita to mums, pēc tam paiet vēl vairākas dienas, kamēr mēs pārskaitām naudu investoriem.”

Platformas “Twino” vadītājs Roberts Lasovskis savukārt sacīja, ka klienti sākuši biežāk izņemt naudu: “Saprotams, ka finanšu tirgos pašlaik ir šoks. Taču mēs kontaktējamies ar klientiem, daudzi teic, ka, tiklīdz normalizēsies situācija pasaulē, viņi ar prieku atgriezīsies.”

Vai līderi var bankrotēt?

Klienti var zaudēt daļu ieguldījumu, taču “Mintos” nemirs. ”Normālos laikos “Mintos” ir ļoti labs variants, kā gūt prognozējamus ieņēmumus ar ļoti mazām cenu svārstībām. Taču Covid-19 dēļ situācija ir mainījusies, dažām partnerkompānijām, kas izsniegušas kredītus, var rasties problēmas. Kāda no tām var bankrotēt,” sarunā ar LSM.lv pieļāva finanšu blogeris Kristaps Mors. “Tāpēc es no turienes izņēmu lielu daļu savas naudas. Matemātika ir šāda – ja manas investīcijas ir sadalītas pa 20 kompānijām, kuras maksā vidēji 10% gadā, un divas no tām bankrotē, tad peļņas jau vairs nav. Krīzes situācijā ir pilnīgi iespējams, ka tā notiek.

Kad krīze beigsies, ja būs lieka nauda, turpināšu investēt ar “Mintos” starpniecību. Pat ja platformai būs nopietnas problēmas, droši vien atradīsies investori, kuri gribēs kļūt par kompānijas partneriem, ieiet šajā biznesā. Situācija ar “Twino” biznesu ir atšķirīga, jo tas nav vienkārši starpnieks. Tur ir viss kopā – viņi gan paši izsniedz kredītus ar grupas kompāniju starpniecību, gan piedāvā tos investoriem, izmantojot savu interneta platformu. Teorētiski, ja viņu kredītkompānijām būs problēmas ar parādu atgūšanu, tas var ietekmēt arī “Twino” spējas finansēt savas interneta platformas darbību. Taču prognozēt nevaru, neesmu pētījis viņu atskaites.”

Vai šos ieguldījumus regulē valsts?

“Iedzīvotājiem aizsardzības nav, tas ir gandrīz kā iedot naudu parastam SIA un cerēt, ka viss būs labi,” LSM.lv teica Kristaps Mors.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā LSM.lv paziņoja – interneta platformām (t.i., kompānijām, kurām tās pieder), kuras investoriem pārdod tiesības uz izsniegtajiem kredītiem, pārejas perioda laikā būs jāsaņem licence. Tam gatavojas arī “Mintos” un “Twino”. Tie, kuri to neizdarīs, pārtrauks darbību Latvijā.

Rakstu oriģinālvalodā lasiet Rus.lsm.lv!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti