"Mūsu Inčukalna gāzes krātuve, kā mani jau pirms nedēļas informēja ekonomikas ministrs, ir 70% piepildīta, līdz ar to gāze Latvijai ir. 70% - tas ir vairāk kā gadam," tā 9.septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Pārbaudījām šo apgalvojumu lsm.lv, pieci.lv un pētniecības centra "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", skaties video!
Brīdī, kad premjere izteica savu vērtējumu, Inčukalna dabasgāzes krātuve tieši Latvijas patēriņam bija piepildīta par 70%, bet jaunākā informācija liecina, šobrīd dabasgāze Latvijai ir iesūknēta jau vairāk nekā 90% apmērā. "Latvijas gāze" (LG) turpina iesūknēšanu gan Latvijas, gan citu valstu vajadzībām.
Pašlaik iesūknētais dabasgāzes daudzums ir paredzēts nākamajai apkures sezonai, un, ja nav bargas ziemas, ar to pietiek gadam. Tam piekrīt arī enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš. Taču Baltijas valstis šo apjomu iztērētu 3-6 mēnešu laikā, ja nebūtu citu alternatīvu un vajadzētu sākt ar gāzi dalīties.
Ar esošajiem krājumiem Latvija var iztikt pat divus gadus, ja tiek samazināts dabasgāzes patēriņš un nav bargas ziemas, un pat vēl ilgāk, ja Latvija atsakās no zināma komforta.
Pastāv iespēja izmantot arī bufergāzi - dabasgāzi, kas atrodas vienmēr krātuvē un nodrošina tās ģeoloģisko struktūru un tehnoloģisko darbību, bet tas nav vēlams, jo tas nojauks tehnoloģisko ciklu un tās atjaunošana prasīs laiku un investīcijas. Tomēr tāda iespēja pastāv un tas dod vēl papildus sezonu, norāda LG.
Ja gaidāmā ziema būs tikpat silta kā pērn, paredzami salīdzinoši lieli gāzes pārpalikumi, bet, ja ziema būs barga, ātrāk sāks izmantot tiešās piegādes no Krievijas. Parasti pavasarī tāpat ir neliels dabasgāzes atlikums. Taču kopumā dabasgāzes patēriņš samazinās, un Latvijai nepieciešami mazāki apjomi, salīdzinot ar citiem gadiem.
Ja pēkšņi Krievija ierobežotu gāzes piegādes, Latvijai būtu iespēja izmantot krātuves rezerves divus gadus, ja tiek samazināts patēriņš un izmantota bufergāze.
Divu gadu laikā var atrast kaut vai īslaicīgus risinājumus visās nozarēs, kurās izmanto dabasgāzi - sākot ar plītīm un beidzot ar elektrības ražošanu, piemēram, iegādājoties to kaimiņvalstīs, skaidro LG.
Tikmēr Āboltiņš norāda, ka apkures vajadzībām kā rezerves kurināmos var izmantot mazutu, taču tas nerisina elektrības ražošanas jautājumu, jo Inčukalna krātuve ir ļoti svarīga arī elektrības ražošanā.
Tāpat drīzumā darbu plāno sākt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, vienīgi tuvākajā laikā tā jauda nebūšot pietiekama, lai būtiski nodrošinātu Latviju. Turklāt, ja dabasgāze netiks piegādāta arī Lietuvai, Latvija var necerēt uz kaimiņiem.
Vienlaikus LG uzsver, ka Krievija Inčukalnā glabā dabasgāzi arī savām vajadzībām.
Baltijas valstis un Krievija ir saistītas arī tādā veidā, ka Kaļiņingrada dabasgāzi saņem caur Lietuvu un pārtraukums Lietuvai nozīmē pārtraukumu Kaļiņingradai.
Savukārt citi dabasgāzes piegādes ceļi Latvijai būs pieejami ne ātrāk par 2018.gadu.
Dabasgāzes plūsmas dinamika ir nemainīga - pēdējo četru laikā Latvijai no Krievijas piegādāti vidēji 2,55 miljardi kubikmetru dabas gāzes, kas aptuveni atbilst Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iesūknējamajam komerciāli izmantojamajam dabas gāzes apjomam.
Dabasgāzi krātuvē parasti sāk iesūknēt aprīļa vidū, bet beidz - oktobra beigās, mēnesī iesūknējot vidēji 350 līdz 380 miljonus kubikmetru gāzes.
Secinājums: Ar Inčukalna krātuvē iesūknēto dabasgāzes daudzumu ērti pietiek vienai apkures sezonai, taču krīzes gadījumā to var izmantot līdz pat diviem gadiem, atsakoties no zināma komforta un izmantojot bufergāzi.
*materiāla sagatavošanā izmantota "Latvijas Gāzes" informācija un enerģētikas eksperta Reiņa Āboltiņa pētījumi
