De Facto

Ko gribēja spridzināt Šiškins?

De Facto

Politiķu cīņa par skolēnu prātu un sirdi

Pretrunas mediķu transporta meklējumos

Līgums ar «Rīgas sanitārā transporta» autobāzi pieaug par sešiem miljoniem latu

Kamēr politiķi meklē labāko risinājumu, kā Rīgas reģionā ar transportu nodrošināt neatliekamās palīdzības mediķus, privātā akciju sabiedrība “Rīgas Sanitārā transporta autobāze” (RSTA) jau var rēķināties, ka viņi varēs sniegt pakalpojumus par aptuveni sešiem miljoniem latu lielāku summu, nekā sākotnēji tika ierakstīts līgumā. Tā svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”

Piesaucot iespēju visai Rīgai tieši maija svētkos palikt bez ātrās palīdzības mašīnām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) līgumu ar RSTA noslēdza ātri un ar lielu skandālu 2010.gada pavasarī. Toreiz politiķi ar gandarījumu paziņoja, ka piecu gadu līguma summu izdevies samazināt no 30 līdz 21 miljonam latu. Tagad redzams, ka tas bijis blefs. Palielinot pakalpojuma apjomu, jau nākamā gada sākumā 21 miljons būs iztērēts.

Tomēr līgums reizē ar to nebeigsies. Juristi ir snieguši negatīvu atzinumu par iespēju izbeigt līgumu līdz ar naudas summas beigšanos. Viņuprāt līguma priekšmets nebija vis konkrēta naudas summa, bet gan par to, cik maksā viens kilometrs un viena stunda. Līdz ar to par līguma laušanu draudētu tiesu darbi.

Tas nozīmē, ka privātais partneris var rēķināties ar aptuveni sešus miljonus lielāku līguma summu nekā tika minēts to slēdzot, tas ir – ap 27 miljoniem latu.

Valsts pasūtījums Rīgas Sanitārā transporta autobāzei aizvien nodrošina labu peļņu. Uzņēmuma aizvadītā gada pārskats liecina par 23% rentabilitāti. Kompānijai gan tas vairs neliekas nekas dižs un tās vadītājs norāda uz pakalpojuma faktisko izmaksu celšanos. “Degvielas cena tagad pacēlusies līdz latam. Sakarā ar to nedaudz grūtības ir, bet strādājam. Bet, protams, ka nedaudz pietrūkst,” raidījumam “de facto” atklāj RSTA valdes priekšsēdētājs Adigjozals Mamedovs. Valsts iestāde no RSTA pirkusi pakalpojumus par aptuveni piecarpus miljoniem latu, kas ir tuvu akciju sabiedrības kopējam apgrozījumam, bet peļņa no šīs summas bijuši gandrīz divi miljoni latu.

Jau pirms pusotra gada politiķi deva solījumus mainīt īpatnējo situāciju un strādāt, lai nākamreiz risinājumi nebūtu jāmeklē steigā. Pērn maijā veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) apgalvoja, ka NMPD transporta nodrošināšanai jāveido viena, kopēja sistēma. Tagad, pusotru gadu vēlāk, izrādījies, ka nekādas ilgtermiņa koncepcijas aizvien nav. Tagad izskan nākamie solījumi – koncepcija gatava pēc mēneša, bet pēc četriem arī izsludināts jauns iepirkuma konkurss. Vēl gan nav zināms, ko tad valsts īsti pirks. “[Lielā plāna zīmēšana ] diemžēl ir iestiepusies garumā arī dēļ citiem uzdevumiem un mūsu kapacitātes. Jo ir daudz dažādi viedokļi arī joprojām. Dažādi strīdi par to, kas ir izdevīgāk. Ārpakalpojumi vai pašiem mašīnas pirkt,” tā, ar kārtējo solījumu šos jautājumus risināt, “de facto” saka veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Formāli valdības līmenī gan ir pieņemts lēmums, kas ātrās palīdzības mašīnas Rīgas reģionam ļauj nopirkt ar Eiropas naudu. Tomēr neviens nav izdomājis, ko ar tām iesākt pēc iegādes. Kas un kā tās uzturēs. Arī šajā gadījumā NMPD saskatījis iespēju pirkt privātā biznesa pakalpojumus – mašīnu uzturēšanu un šoferu algošanu. Tiesa gan, dienesta vadītājs Ploriņš apšauba šāda pirkuma lietderību. Viņaprāt būtu jāpieturas pie esošā principa. Tas ir – turpināt uzturēt savas autobāzes reģionos, bet Rīgas apkaimē pirkt ārpakalpojumu. Turklāt jauno mašīnu pirkšanai Rīgā atvēlēto ERAF naudu – 3,5 miljonus latu, būtu daudz lietderīgāk novirzīt mašīnām reģionos, lai tām iegādātos medicīnisko aprīkojumu.

Dienests nav veicis sev piederošo automašīnu izmaksu analīzi par vienu kilometru un vienu stundu. Turklāt īpaši tiek uzsvērts, ka mašīnu slodzes reģionos un Rīgā būtiski atšķiras. Līdz ar to nav datu, kas ļautu salīdzināt izmaksas ar privātās kompānijas piedāvājumu. Tas gan netraucē apgalvot, ka Rīgā kaut ko darīt pašiem ir neizdevīgi.

“Ja mēs pērkam par Eiropas naudu, vēl mums kāds iedotu naudu būvniecībai, mēs varētu izveidot šo autobāzi. Tad tas, ko mēs varētu darīt, pirmajos divos gados mēs katru gadu ietaupītu pusmiljonu latu. Bet jau trešajā gadā amortizācija prasītu lielākus līdzekļus un mēs jau zaudētu vienu miljonu gadā,” “de facto” saka Ploriņš.

Amatpersonas šobrīd apgalvo, ka tāda situācija, kurā apdraudēta mediķu nokļūšana līdz pacientiem, vairs nevar atkārtoties. Kā papildus garantija tam esot vairs nelietoto operatīvo transportlīdzekļu novietošana Materiālo rezervju noliktavās. Ar domu – ja nu rodas vajadzība.

RSTA divi valdes un padomes pārstāvji šogad Veselības ministriju uzraugošajai partijai “Vienotība” kopumā ziedojuši 4500 latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt