Atvērtie faili

#62 Izmisuma zonā: slimnīcas pilnas, arī ģimenes ārsts nevar palīdzēt

Atvērtie faili

#64 "Mums ir divi letāli gadījumi". Viltotie sertifikāti dzīvību nepasargā

#63 Kaimiņš par KPV LV: mugurā sadurts tik daudz cirvju un dunču, ka nevar gulēt uz tās

Kur paliek kādreizējai partijai «KPV LV» piešķirtā valsts nauda? (precizēts)

“Kam pieder valsts?” Ar šo saukli uz lūpām un partijas nosaukumā Artuss Kaimiņš iepriekšējās vēlēšanās Saeimā ieveda 16 dumpinieciski noskaņotus jaunos politiķus. Tagad no otras lielākās Saeimas frakcijas palikušas tikai drupas. Partijas reitingi jau ilgi grozās ap vienu procentu, arī nosaukums cits, tomēr tā turpina saņemt lielu naudu no valsts budžeta – vairāk nekā pusmiljonu eiro ik gadu.

ĪSUMĀ:

Kam pieder partija?

Partijas birojs Pļavniekos

Atrast “KPV LV” pēcteces – partijas „Par cilvēcīgu Latviju” – biroju Rīgā, Mstislava Keldiša ielā, nav vienkārši. Partijas mājaslapā norādītajā adresē – Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamo māju masīva vidū – atrodas divstāvu ķieģeļu būve. Uz tās fasādes reklāma – atpūtas centrs, baseins, bārs un krievu pirts. 

Precizējums

Raidījumā kļūdaini minēts, ka partijas KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš no partijas izslēgts. Patiesībā viņš tika izslēgts no partijas Saeimas frakcijas, taču no partijas izstājies pats. Atvainojamies lasītājiem un klausītājiem!

Partijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jurģis Miezainis iznācis uz ielas. Tikšanos ar viņu Latvijas Radio paspēja noorganizēt vēl pirms lielā “lokdauna”, tā notika klātienē. Uz šīm telpām partija pārcēlusies nesen: “Burtiski divas nedēļas, man liekas. Nu, šeit mēs esam tuvāk, šeit vismaz var cilvēkus redzēt, var atbraukt, apstāties.”

Ēkā ierīkotajā pirtī partijas biedri gan neejot. “Nekas tur nestrādā. (..) Mani pat neinteresē, kas te agrāk bija, bet šīs telpas ir piemērotas mūsu vajadzībām – šeit mēs sēžam tādā studijas tipa [telpā], bez logiem. Tieši tas, kas vajadzīgs, lai iekārtotu labu studiju, filmētu kvalitatīvus materiālus, diskusijas. Ir sanāksmju zālīte, atsevišķa sarunu zāle valdei, labierīcības, maza virtuvīte, lai varam darbu organizēt,” stāstīja Miezainis.

Partijas „Par cilvēcīgu Latviju” birojs Rīgā, Mstislava Keldiša ielā. 2021.gada rudens.

Saeimā neievēlētais Miezainis partijas vadību pārņēmis nesen. Pēc skata viņš ir šiverīgs trīsdesmitgadnieks. Līdz iesaistei politikā darbojies farmācijas biznesā, pabijis arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.

Intervijai Miezainis atsaucās ātri, taču tālākā komunikācija drusku atgādina saziņu ar “KPV LV” dibinātāju, vēlāk no partijas Saeimas frakcijas izslēgto Artusu Kaimiņu viņa politiskās karjeras pirmsākumos. “Nu, es labprāt noliktu vienu kameriņu malā, ja jums nav iebildumu,” sacīja Miezainis.

Sašķelšanās drīz pēc vēlēšanām

Neilgi pēc vēlēšanām, nespējot vienoties par valdības veidošanu un sašķeļoties savā starpā, partija ira pa vīlēm. No 16 Saeimā ievēlētajiem deputātiem politiskajam spēkam tagad palikuši vairs tikai divi: Māris Možvillo un bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča. 

Miezainis uzskata, ka dibinātāju un gandrīz visu Saeimas deputātu izstāšanās partijai punktu vēl nav pielikusi: “Diemžēl, kā tas pierādās, cilvēkus pārbauda vara, slava, nauda. Un ir cilvēki, kas šo pārbaudījumu neizturēja, ir cilvēki, kas attiecās pret tām iespējām, kas viņiem ir dotas, kā pret bezmaksas pusdienām pie galda. Un, nu man pat ir kaut kādā mērā prieks, ka tie cilvēki ir aizgājuši, bet tajā pašā laikā mēs katru nedēļu uzņemam jaunus biedrus.”

Vai tā nav izšķērdīga valsts līdzekļu izlietošana, tos atvēlot partijas finansēšanai, no kuras gandrīz visi tās pārstāvji Saeimā ir izstājušies? “Nu… Es neteikšu, ka tā ir izšķērdība. Es domāju, ka vairāk būtu jānosoda tie, kas ir izstājušies,” uzskata Miezainis.

Pēc viņa teiktā, partija esot atdzimusi kā sociāldemokrātiska organizācija, kas iestājas par vienkāršās tautas interesēm: “Kāpēc es saku, ka “KPV LV” vairs nav, tāpēc ka ar šiem burtiem asociējās cilvēku vilšanās. Un šobrīd mēs esam devuši šiem cilvēkiem jaunu ticību tiem, kas ir palikuši, tiem, kas ir palikuši uzticīgi līdz pēdējam brīdim. Mēs esam devuši viņiem jaunu ticību tam, ka tā ideja var turpināt dzīvot. [..] Biedri jau nav izstājušies. Biedri jau nav pazuduši.”

Partija gan vairākkārt nevarēja sasaukt biedru sapulci kvorumu dēļ. Tomēr Miezainis apgalvo, ka biedru skaits partijā pašlaik ir augošs. Cik jauno biedru uzņēmuši, noskaidrot neizdevās. Jau pēc intervijas Latvijas Radio lūdza šo informāciju apkopot, taču atbildi nesaņēma.

Partijā algotā amatā – apsūdzētais Vilnītis

2016. gadā partijas dibināšanas kopsapulcē piedalījās nepilni 400 biedru, taču vēlāk – uz 13. Saeimas vēlēšanām – biedru skaits audzis. Tagad Miezainis atsūtīja ziņu, ka partijā esot aptuveni 700 biedri. Cik no viņiem ir jaunpienācēji, cik senāk iestājušies, izlobīt neizdevās.

Partijai „Par cilvēcīgu Latviju” biedri patiešām ir nākuši klāt. Viens no viņiem ir bijušais KNAB šefs Normunds Vilnītis, kas partijai pievienojies šovasar. “Redzot to, kas notiek apkārt, es saprotu, ka manai valstij tas ir bezdibenis, uz kurieni mēs ejam. Es droši vien, ka nevaru nostāvēt malā,” Latvijas Radio skaidroja Vilnītis.

Viņu Saeima 2011. gadā atbrīvoja no KNAB šefa amata pārkāpumu dēļ. Savukārt nesen Vilnīša vārds plašāk izskanēja kādā kriminālprocesā. Vilnītim un vēl vairākiem cilvēkiem celta apsūdzība 135 tūkstošu eiro kukuļošanas lietā. Lieta šobrīd atrodas tiesā.

Par spīti kriminālprocesam Vilnītis ne tikai uzņemts partijā, bet arī iecelts par partijas projektu koordinatoru un saņem algu.

Tātad tiek finansēts no nodokļu maksātāju makiem. Viņaprāt, viņam izvirzītās apsūdzības nemet ēnu uz partiju: “Jā, ja šis cilvēks ir ticis nepatiesi apsūdzēts un viņš gadu no gadiem ir bijis no dažādām personām, tagad arī tiesībsargājošām iestādēm represēts, tad ko viņam vajadzētu darīt – viņam vajadzētu sākt raudāt un kaut kur nobēgt mežā? Nē, es neesmu tāds cilvēks.”

Algu partijā saņem arī tās valdes locekļi, tajā skaitā Miezainis. Cik liela tā ir, viņš neatklāja, taču norādīja, ka sevi pilnībā ziedojot partijai: “Es būšu savu biedru kalps, un es kalpošu biedriem. Un tas ir tas, ko es daru.”

Gatavojas Saeimas vēlēšanām

Partijas mērķis esot iekļūt nākamajā Saeimā, taču Miezainis neatklāja, vai startēs vieni vai ar kādu kopā.

„Par cilvēcīgu Latviju” biedru nesenās aktivitātes vedina domāt, ka viņiem ir kopīgs pasaules redzējums ar vienu no bijušajiem “KPV LV” politiķiem Aldi Gobzemu. No “KPV LV” Gobzemu savulaik izslēdza, bet viņš ir nodibinājis citu politisko organizāciju „Likums un kārtība”.

Šovasar pie Rīgas pils Gobzema rīkotajā protesta akcijā pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 piedalījās arī Miezainis. “Mēs lēmām, ka tas ir individuālā kārtā, tur var doties, paust savu uzskatu. Es arī tur biju aizbraucis tieši tāpēc, ka gribēju parādīt, ka ir jādzird, cilvēki ir jādzird,” skaidroja Miezainis.

Viņš pats ir vakcinējies pret Covid-19, taču viņa un deputāta Māra Možvillo aktivitātes Saeimā vedina domāt par centieniem zvejot vēlētāju atbalstu pret vakcināciju noskaņotajā sabiedrības daļā. To šobrīd aktīvi uzkurina gan Ainārs Šlesers, kurš pēc apsūdzību celšanas kriminālprocesā atkal cenšas atgriezties politikā, gan Gobzems.

No “KPV LV” izslēgtais Gobzems pašlaik arī vada "KPV LV" frakciju Saeimā, kurai tagad ir cits nosaukums – frakcija „Neatkarīgie”.

Miezainis skaidroja, kādā statusā Gobzems šobrīd vada šo frakciju: “Viņš šobrīd ir viens no frakcijas biedriem, kuru frakcija kā “Neatkarīgo” frakcija iecēlusi par priekšsēdētāju. Mēs tur kā partija nepiedalāmies. Mums no partijas tur ir divi pārstāvji – Ramona Petraviča un Māris Možvillo. Tie ir mūsu partijas cilvēki, par kuriem mēs kā partija nesam politisko atbildību, ja tas nepieciešams.”

Tātad partija nenes nekādu atbildību par frakcijas lēmumiem? “Mēs nesam atbildību par mūsu deputātiem, tikai,” sacīja Miezainis.

Latvijas Radio lūdza interviju arī Gobzemam, taču saņēma atteikumu: ''Jā, es apdomāju, es negribu sniegt jums interviju.”

Nerunīgs ir ne tikai Gobzems. Atteikumu Latvijas Radio saņēma arī no bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena, kurš uz “KPV LV” viļņa iepeldēja lielajā politikā, bet, partijai šķeļoties un zaudējot popularitāti, izstājās un nu kopā ar Vjačeslavu Dombrovski nodibinājis vēl vienu jaunu partiju. To sauc „Republika”. 

Šāds atteikums saņemts no Ģirģena jaunās partijas: “Par mirušajiem vai nu labu, vai neko. Par šo mirušo organizāciju Ģirģena kungs runāt negrasās.”

Kaimiņš nožēlo 

“KPV LV” ir otrais politiskais spēks pēc Reģionu apvienības, ko atraktīvais aktieris Artuss Kaimiņš ievilcis Saeimā. Tagad viņš neslēpj nožēlu par notikušo: “Es domāju, ka tā ir mācība mums visiem, tai skaitā man vislielākā.”

Partijas lidojums pirms pagājušām vēlēšanām bijis augsts, bet kritiens – smags. “Kad es nācu ar ideju sabiedrībā – dibinām partiju, ejam pret šo pastāvošo varas “establishment”, pret šo visu ZZS konglomerātu ar Lembergu, visiem oligarhiem, šiem trim A nosauktajiem, manā pārliecībā, manā galvā bija viena vīzija, tās morāles vērtības. Man likās, ka tās ir arī pārējiem. Bet sausais atlikums – tie cilvēki, kas man bija apkārt, bija ar citām morāles vērtībām. Un, ja iziet to trīs gadu posmu līdz Saeimas vēlēšanām, tad izrādās, ka ne tā programma, kas bija sarakstīta, ne tās vērtības, ne tas ZZS, ne Lembergs – nekas nevienoja tos cilvēkus tā kā pat vienā frakcijā,” atzina Kaimiņš.

Neesot sekmējies arī ar premjera amata kandidāta izvēli: “Sapratu, ka mūsu nominētais premjerministrs bija milzīga kļūda, jo, manuprāt, tās ir manas domas, ka tur ir nepieciešama medicīniska pārbaude cilvēkam. Un, lūdzu, dārgie vēlētāji, Latvijas iedzīvotāji, neuzķerieties uz šī,  ja tā var teikt, šarlatāna aso, saldo mēlīti. Kā viņam vajag, tā viņš viņu trīsinās jebkurā virzienā. Es runāju par Gobzema kungu. Viņš, manuprāt, ir bīstams Latvijai.”

Vai Kaimiņš jūtas atbildīgs par tiem cilvēkiem, ko ieveda politikā? “Nē, vairs nē. Es jutos atbildīgs, bet nu bija… Cik daudz jau tie ūdeņi ir aizgājuši. [..] Tie cirvji un tie dunči, kas ir sadurti mugurā, tā ka tu vari aizmirst, uz muguras kā ir gulēt. To es īsti nenovēlu nevienam. Bet nē, es nejūtu galīgi nekādu atbildību pret tiem cilvēkiem, drīzāk ir ļoti liela nožēla, ka viņi tur ir nokļuvuši.”

Kaimiņš tagad nesaudzīgi kritizē bijušos līdzgaitniekus. Vai tad tiešām pats neko agrāk nemanīja?

Viņš atzina, ka nepārredzēja laukumu: “Tas muļķītis, tas jau biju es acīmredzot, tā sanāk.

Tā tas varētu būt, ka jāatzīst. Jo daudziem tas bija projekts acīmredzot. [..] “Dienas Bizness” pa visu Latviju, par velti visās pastkastēs... Un, kad es prasu Aldim, kas tas tāds ir, kāpēc tā ir, viņš – neko nezinu. – Zvēri, ka tev nav nekādas saistības ar Šleseru. – Vispār nekādas! Es pie savas potences zvēru, ka man nav nekādas saistības ar Šleseru.”

Pēc Kaimiņa domām, arī pašlaik Šlesers ar Gobzemu iet roku rokā.

Pēc izslēgšanas Kaimiņš vairs neesot sekojis procesiem partijā: “Ar to savu emocionalitāti es arī pārrauju kontaktus. Es nesveicinos ar viņiem, man ir kauns. Gan viņu vietā, gan par tiem tekstiem, kas tiek runāti Covid-19 sakarā visā, man ir kauns, ka tādi cilvēki atrodas Saeimā.”

Kam pieder nauda? 

Lai arī partija izšķīdusi uz visām pusēm, tie, kas tajā saimnieko, katru gadu no valsts budžeta saņem 643 tūkstošus eiro.

Tik lielu finansējumu partijai garantē pēdējās Saeimas vēlēšanās saņemtais balsu skaits.

“Man atnāca īsziņa, ka ienākusi nauda. Es atveru vaļā, un ir patiešām tā kā tādā fantastikas filmā, ka tu pieej pie bankomāta, un tas ir noticis. Manuprāt, pirmā naudas daļa bija kādi 160 tūkstoši. Un tu redzi to ciparu reālu internetbankā un domā: vou, vou! Un fonā notiek visa tā šķelšanās, un fonā notiek tā nažu duršana, un katrs to pajūgu mēģina vilkt uz savu pusi, un tās intereses ir pilnīgā  kišmiš ar rozīnēm. Un tu saproti, ka tur viss jau sen ir sabrucis. Un tu domā,  a kas būs, ja es to naudu aizskaitīšu Bērnu klīniskajai slimnīcai, kas, manuprāt, būtu cēls žests. Es piezvanu vienam juristam un vaicāju, kā būtu. Viņš teica tā – nu, tev būtu astoņi gadi.  Un tad es šo domu atmetu,” atceras partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš.

Naudu viņš neiztērēja – tā palika partijas kasē. Tomēr nevar uzskatīt, ka ar tās izlietojumu būtu sasniegts mērķis, kāds politiķiem bija, ievērojami palielinot valsts finansējumu partijām. Vēlme bija mazināt atkarību no sponsoriem, stiprināt partijas, lai tās var pildīt savus solījumus vēlētājiem.

Jau visai drīz pēc iekļūšanas Saeimā atklājās, ka ar priekšvēlēšanu solījumu izpildi “KPV LV” nesekmējas. Citstarp, to neiespējamu padarīja apstāklis, ka Saeimas frakcija sašķēlās un deputāti, kas varētu vismaz censties īstenot saviem vēlētājiem doto solījumu, vienkārši izstājās no partijas.

Taču valsts budžeta finansējums no tā partijai nemazinājās.

Kopš 2019. gada partija saņēmusi 1,3 miljonus eiro un nākamgad tiks pie vēl 643 tūkstošiem eiro.

Partijas vadītājs Miezainis sacīja, ka ar naudu rīkojas taupīgi. Bet to, cik daudz ir sataupīts, neatklāja.

Aizdomīgie tēriņi

Līdz šim lielākie tēriņi bijuši Rīgas domes vēlēšanām, kurās partija startēja ar Ralfu Nemiro priekšgalā. Vēlēšanu kampaņai iztērēja 360 tūkstošus eiro, taču rezultāti nebija ne tuvu tam, lai partijas pārstāvji iekļūtu domē. Tā saņēma tikai 1% rīdzinieku atbalstu.

Vēlēšanu rezultāti radīja šūmēšanos partijas iekšienē. Jautājumus raisīja ne tikai sliktie rezultāti, bet arī šaubas par naudas līdzekļu godprātīgu izmantošanu.

Agnese Zaļakmentiņa agrāk bija aktīva partijas “KPV LV” biedre, darbojās revīzijas komisijā. Pārbaudījusi arī partijas tēriņus pirms Rīgas pašvaldības vēlēšanām un radušās aizdomas par nesaimniecisku rīcību.

“Tur bija trīs līgumi slēgti ar firmu, kura, nu, – teiksim tā, jebkurš cilvēks, ja vēlas ar kādu slēgt līgumus, ielūkojoties, kas tā par firmu, tās vēsturi vai finanšu datus. Ielūkojoties “Lursoft” datu bāzē, šī firma.. ja es redzu, ka līgums ir noslēgts tādā un tādā datumā, un uz to datumu tai firmai saimnieciskais mērķis ir ēdināšanas pakalpojums. Un tad nepaiet pusmēnesis, un šī firma pārdefinēta jau kā reklāmas uzņēmums, un tas apgrozījums tur ir niecīgs un minimāls… Nu tas jau liekas tā mazliet jocīgi,” atklāja Zaļakmentiņa.

Tāpat uzmanību piesaistījis tēriņu apjoms: “Otrs, kas mani izbrīnīja, ka atkārtojās tāmēs pozīcijas. Jo tad, kad mēs uz Eiropas Parlamentu kandidējām, mums nebija pilnīgi nekā, mēs paši meklējām, skatījāmies, ko mēs varam atļauties, cik samesties, iztērēt. Bija jau apmēram priekšstats, cik maksā buklets un viss pārējais. Bet šajās tāmēs, bija trīs tāmes un trīs reizes atkārtojas, – maketēt, dizainēt un tur vēl kaut ko. Manuprāt, ja cilvēks rīkojas saimnieciski, viņš uzmaketē vienreiz, uzdizainē vienreiz, varbūt kaut ko piekoriģē, fotografē droši vien arī tikai vienreiz, ne piecreiz. Man tas likās stipri dīvaini.”

TV3 raidījums “Nekā personīga” bija izpētījis, ka firma kampaņai varētu būt piesaistījusi Šlesera reklāmas kampaņu organizatoru Ēriku Stendzenieku. Viņš pats gan to noliedza.

Redzot šādus tēriņus, daļa partijas biedru, ieskaitot Agnesi Zaļakmentiņu, vēlējās nomainīt valdi. Sākās cīņa par partijas vadības grožiem, notika vairākas biedru kopsapulces. Skatītājam no malas šajā aptuveni pusgadu ilgajā procesā būtu grūti izsekot, kurai sapulcei bijis kvorums, kurai ne, kura biedru grupa guvusi virsroku kurā valdē, ko Uzņēmumu reģistrs atzinis un ko ne.

Tika izmantotas dažādas metodes. Kā apgalvo Zaļakmentiņa, 12. decembra biedru kopsapulcē pat viltoti dokumenti: “Viltošana notika ar kvoruma ciparu. Šo sapulci moderēja “lēmejs.lv”, tika pierakstīts neesošais kvorums. Tur nebija biedriem balsojums “atturas”, tur bija “par” vai “pret” balsojumi, bet protokolā bija ierakstīts, ka ir arī “atturas”. Un ar šo viltoto kvoruma pielikšanu viņi panāca to, ko vajadzēja.”

Beigās pavasarī virsroku guvusi tā biedru daļa, kuru tagad pārstāv Miezainis ar domubiedriem. Revidente Agnese Zaļakmentiņa vēlāk bez paskaidrojumiem no partijas izslēgta. “Droši vien, ka naudas dēļ. Protams, tas ir nožēlojami,” viņa piebilda.

Varētu rosināt kritēriju sietu

Būtiski palielināt valsts finansējumu partijām šī Saeimas sasaukuma sākumā rosināja Valsts prezidents Egils Levits: “Valsts budžeta finansējums, respektīvi, tā palielinājums bija pareizs un nepieciešams politisks solis. Sabiedrībai lētāk izmaksā valsts finansētas politiskās partijas nekā korumpētas partijas, dārgie draugi!”

Šī septembra sākumā, atklājot Saeimas rudens sesiju, Levits jau rosināja grozīt partiju finansēšanas kārtību: “Ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt vai tās locekļu skaits ir samazinājies par ⅔ daļām, partija zaudē finansējuma daļu, kas tai piešķirta par iegūtajām balsīm Saeimas vēlēšanās. Taču tiek saglabātas citas finansējuma komponentes, it sevišķi bāzes finansējums, jo partija varbūt vēl var atkopties. Taču savu uzdevumu tā vairs nepilda, jo vēlētājs par to balsoja tādēļ, lai tā ar savu frakciju spētu ietekmēt valsts politiku. Ja tā to vairs nav spējīga, tad vairs nav attaisnojuma tālākam finansējumam par šīm balsīm.”

Prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps skaidroja, ka pandēmija drusku iekavējuši šīs iniciatīvas virzību. Vēl plānots diskusiju aplis ar ekspertiem, un,

iespējams, prezidents varētu atgriezties pie iepriekš, jau 2019. gada rosinātā – noteikt smalkāku kritēriju sietu, par ko partijām tiek piešķirta valsts nauda. 

“Piemēram, kaut kāds finansējums par to, ka partija veic darbu ar jauniešiem. Respektīvi, iezīmēts finansējums par jauniešu organizāciju. Piemēram, iezīmēts finansējums, ja partijām ir reālas reģionālās nodaļas, kas strādā reģionos. Prezidents ir runājis par to, viņš runāja par kritēriju – biedri, kas regulāri maksā biedru naudu partijā. Respektīvi, ne tikai vēlēšanu balsis, kas dod valsts finansējumu, bet tas ir objektīvi mērāms rādītājs, cik biedru regulāri, katru gadu maksā biedru naudu. Tad, attiecīgi izveidojot matemātisku formulu, kādā veidā par šiem biedriem, kas ir reāli esošie aktīvie biedri, varētu būt kaut kāds fragments no valsts finansējuma, kas pienāktos šīm partijām,” pastāstīja Pleps.

Saeimas partiju politiķi problēmu atzīst un esot gatavi diskutēt par izmaiņām.

“Tas, kur mums šķita iespējama līdzība – bija Francijas modelis, kur katru gadu tiek arī izvērtēts, cik no ievēlētā saraksta vēl veido frakciju parlamentā. Tad ir formula, kur tiek atbilstoši samazināts finansējums. Esmu uzklausījis arī prezidenta viedokli, ka viņš uzskata, ka, šādā veidā pa vienam deputātam aizejot prom, tas varētu radīt problēmas, kur deputātu noturēšana būtu frakcijas izdabāšana, katram deputātam svars, kādu finansējumu viņš ienes partijai. Jā, iespējams Latvijas situācijā tas varētu būt sarežģītāk nekā tādā lielā valstī kā Francija. Kad prezidents būs gatavs iesniegt savu iniciatīvu, mēs diskutēsim,” sacīja „Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis.

No Saeimā pārstāvētajām partijām “Jaunā Vienotība” šobrīd saņem vismazāko valsts finansējumu gadā – 416 tūkstošus eiro. Savukārt vislielākais valsts finansējums tiek “Saskaņai”, kas ik gadu saņem maksimāli iespējamo atbalstu – 800 tūkstošus eiro.

Arī opozīcija saskata problēmu, kuru iezīmējusi “KPV LV” izjukšana. Uz to norādīja “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs: “Skaidrs, ka tas kliedz pēc izmaiņām. Un es domāju, ka pareizi dara prezidents, kas tagad uzklausa partijas un sabiedrību. Un es vienkārši jūtu, ka viņš nāk ar šīs prakses mainīšanu.''

Tomēr likuma grozījumi, pat ja tie pavisam drīz varētu nonākt Saeimas darba kārtībā, visticamāk, netiks attiecināti uz šo Saeimas sasaukumu. “Tiesiskas valsts principi turpina darboties attiecībā uz visiem likumdevēja lēmumiem, un tas tieši tāpat attiecas ar īpašuma atdošanu vai nodošanu kādām institūcijām, organizācijām vai kāda labuma piešķiršanu ar likumu, kas ir šis gadījums – piešķirt ir daudz vienkāršāk, nekā pēc tam atņemt,” norādīja prezidenta padomnieks Jānis Pleps.

Tas nozīmē, ka „Par cilvēcīgu Latviju” arī nākamgad saņems lielu valsts finansējumu. Kopumā 13. Saeimas laikā no valsts budžeta šai partijai būs pārskaitīti vairāk nekā divi miljoni eiro. Partiju Saeimā ievilkušais Kaimiņš uzskata – konceptuāli lēmums būtiski palielināt valsts finansējumu partijām bijis pareizs, jo stiprina partiju neatkarību no sponsoriem, lai arī “KPV LV” jeb „Par cilvēcīgu Latviju” no šī stāsta “krīt ārā”.

Vai Kaimiņš vēl dibinās kādu partiju? “Šogad nē (smejas). Labs jautājums. Nē, nē, Sprances kundze, neuztraucieties, šobrīd tādu pārdomu man nav. Viena iemesla pēc – es nevaru izdomāt partijas nosaukumu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt