Grūti pat iedomāties, ka vietās, kur tagad pret sasalušiem ledus blāķiem skalojas viļņi, cilvēki reiz sējuši miežus un audzējuši kartupeļus. Kaut arī Latvijā kopumā ir pastiprinājusies krastu noskalošanās, pēdējos gados jūra un vētras bijušas saudzīgākas.
- Mājas, par kurām liecina vairs tikai bildes
- Vētrā noskalo, bet daļa krasta atjaunojas
- Eroziju ietekmē arī ostu aizsargbūves
- Jūra apdraud notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
- Krastu cer aizsargāt ar molu
- Erozija pastiprinās, desmitgade klusa
Mājas, par kurām liecina vairs tikai bildes
Katra postošā vētra piekrastes ļaudīm ir kā dzēliens sirdī, un Latvijas Radio nevienu reizi vien nācies atskatīties tālākā pagātnē, lai saprastu, kas notiek ar Latvijas krastiem: aina parasti viena un tā pati - koka trepes no kāpām noskalotas, bet priedes, izrautas ar visām saknēm, guļ zemē... Bieži vien pat nevar atpazīt tik ierastos krastus.
"Kādreiz te maniem senčiem piederēja kāds hektārs zemes. Tas tagad ir jūrā. Kad biju puišelis, es tur ravēju kartupeļus. Biju tagad aizgājis līdz jūrmalā un novērtēju - ja nebūtu tur krastā savēlis tos neglītos bluķus, tad viņa namelis būtu jūrā tā, ka nograb," tā par aizgājušo laiku godību 2012.gadā, kad piedzīvota kārtējā postošā vētrā, stāstīja Bernātu iedzīvotājs Aivars.
Viņa mūža laikā – vairāk nekā septiņdesmit gados – jūras krasts atkāpies par 250, varbūt pat 300 metriem. Līdz ar krastu jūrā ieskalojusies arī Bernātu vēsture.
Kā klints turas vienīgā māja, kas atrodas Bernātu krastā. Tās saimnieks māju nostiprinājis ar betona bluķiem, pretējā gadījumā tā būtu ieskalota jūrā, gluži kā pārējās, par kuru eksistenci liecina vien fotogrāfijas un vietējo cilvēku stāsti. Dažas fotogrāfijas var apskatīt Nīcas senlietu krātuvē. "1993. gadā jūrā tiek ieskalota Bernātos Kumpju saimnieku māja. Visādas sadzīves lietas, ko jūra atkāpjoties ir atstājusi," par fotogrāfijām stāsta krātuves vadītāja Gita Vanaga.
"Atceros, ka visiespaidīgākais bija jūras krastā, meža malā izmests zārks. Vecajās mājās visur glabājās pagaidu zārks. Kad cilvēks nomira, tad viņus uzglabāja šajā pagaidu zārkā," stāsta Nīcas novada iedzīvotājs Andris Maisiņš. "Līdz 1967.gadam Bernātos bija zvejnieku brigāde, kas bija izvietota pļaviņā pie jūras. No jūras krasta līdz mežam toreiz bija aptuveni 100-150 metri. 1967.gadā to ieskaloja."
Vētrā noskalo, bet daļa krasta spēj atjaunojas
Jūras un vētru graujošo ietekmi uz Latvijas krastiem zinātnieki kartēs iezīmē dažādās krāsās, tumši sarkanā liecina par būtisku eroziju – tieši tāda līnija redzama pie Bernātiem. Vidēji tas ir viens metrs gadā, taču reiz uzstādīts arī rekords – vienas vētras laikā Bernātu ragā uz dienvidiem no Liepājas 1999.gada decembrī tika noskaloti 35 metri no krasta. Jūrkalnē vai citviet kārtīgā vētrā var noskalot piecus vai pat 10 -15 metrus.
Attēls: Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas piekrastes kopējais garums ir aptuveni 490 kilometri. Par nozīmīgu krasta eroziju Latvijā var runāt aptuveni 60 kilometru kopgarumā. "Principā krasta erozija ir iespējama visā Latvijas piekrastē, visos 490 kilometros. Tas notiek reti vai tikai stipru vētru laikā. Ja tā varētu teikt - krasts atjaunojas, tātad erozija nav paliekoša.
Kaut arī kaut kas tiek noskalots, kāpa vairāku gadu laikā atjaunojas, bet tie 50 – 60 kilometri, kur tas nenotiek nemaz, ir uz ziemeļiem no abām lielajām ostām, pie Jūrkalnes, ir atsevišķas vietas arī Rīgas jūras līcī," skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Lapinskis.
Pētnieks uzsver, ka Latvijas piekraste nav izveidojusies vienā dienā – tie ir daudzi gadu tūkstoši, kuru laikā jūra ir pārveidojusi reljefu: "Kurzemei ir raksturīgi, ka smiltis ar viļņiem valdošais dienvidrietumu vējš mūsu reģionā pārvieto galvenokārt uz ziemeļiem, virziens ir no Kaļiņingradas, Lietuvas teritorijas uz Latviju. Tā tas ir bijis ļoti ilgi, un tā krasts ir veidojies."
Eroziju ietekmē arī ostu aizsargbūves
Jānis Lapinskis norāda, ka pēc ledus laikmeta šajos gadu tūkstošos zemes teritorijas Latvijai ir ievērojami pieaugušas.
Mūsdienās procesi mainās – jūras ietekme un klimata izmaiņas nav vienīgais, kas ietekmē krasta atkāpšanos. Eroziju veicina izveidotās ostu aizsargbūves.
"Liepājas osta ir tas šķērslis, kas neļauj vairāk smiltīm, gar krastu dzītajām, tikt garām uz ziemeļiem un papildināt smilšu krājumu, piemēram, Šķēdē un citur. Tas pastiprina krasta erozijas problēmu. Protams, tas nav vienīgais iemesls. Krasta erozija bijusi arī pirms Liepājas ostas izbūves, īpaši posmā, kur atrodas Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas," skaidro pētnieks.
Jūra apdraud notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jau vairākus gadus deg sarkanas krāsas brīdinājuma signāls – jūra pietuvojusies bīstami tuvu.
70.gados, kad būvēja iekārtas, neviens nevarēja iedomāties, ka krasts atkāpsies tik strauji, stāsta iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs. Jūra tad no attīrīšanas iekārtām atradusies vairāku simtu metru attālumā. Vidēji gada laikā te krasts zaudē četrus metrus.
"Vistrakāk bija pēc 2005., 2007.gada vētrām, arī 2012.gadā, kad sagrāva esošo gabionu - krasta stiprinājumu. Pirmais krasta stiprinājums bija padomju laikā veidots no autoriepām. 1995. -1997.gadā jūra to visu nogrāva. 2005.gadā sāka veidot krasta stiprinājumu no gabioniem. Laika gaitā jūra sagrāva arī šo krasta stiprinājumu," stāsta Bogovičs.
Tagad pie jūras viss ir aizsalis, jūra dzirdama tikai tālumā. Aizsargvalnis ir aptuveni 500 metru garumā. Pašlaik gan krasts ir drošībā - šoziem jūrā vižņi sniedzas vairāku simtu metru attālumā, bet siltajās ziemās te jūra pastrādā briesmu darbus, atceras Vilmārs. Viņš Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās strādā jau 20 gadus.
"Sākumā veidojām cilindriskos gabionus no maziem 30 centimetru diametra akmeņiem. Arī šos krasta stiprinājumus lielā jūra mētāja kā pelavu maisus. Pašlaik mēs no zemniekiem Saraiķos un Ziemupē iepērkam liela diametra laukakmeņus. Izskatās, ka tas palīdz noturēties," secina iekārtu vadītājs.
Pēc 2012.gada lielās vētras krasta stiprinājumu izdevies šādā veidā atjaunot, bet lielie laukakmeņi palīdz tikai noturēties.
"Pēc katras vētras vajadzētu kaut ko pielabot, arī lielos akmeņus jūra cenšas pārvietot. Vecā hlorētavas ēka atrodas 10 metrus no krasta."
Krastu cer aizsargāt ar molu
Jau ilgāku laiku tiek pētītas un modelētas iespējas, kā pasargāt Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no ieskalošanas jūrā.
Viens no iemesliem, kāpēc erozija notiek tik ātri, ir Liepājas Ziemeļu mols, kas aiztur smiltis, to apstiprināja arī pētījumi, kas tika sākti 2007.gadā.
"Jo situācija bija tāda, vai nu kaut ko domājam - darām, vai esam uz kritiskās robežas. 2007.gadā tika veikti pētījumi, tobrīd piesaistot Latvijas gudrākos prātus un speciālistus, lai noteiktu, ko un kā darīt, lai šo situāciju normalizētu. Divu gadu garumā tika mērīts viss, ko vien varēja izmērīt – jūras straumes, viļņi, dziļums, smilšu kustības, sastāvs," stāsta "Liepājas ūdens" Attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.
Pamatojoties uz šo datu bāzi, tika izveidots jūras procesu modelis, kurš parādīja, ka jāmeklē visi iespējamie veidi, kā dabīgā ceļā smiltis noturēt krastā, lai tās uzkrājas pie attīrīšanas iekārtām. Tad tika izstrādāts tehniskais projekts būnas (krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve) izveidošanai. "Varbūt cilvēkiem vieglāk būtu saprast, ka tas pats mols vien ir – perpendikulāri krastam, kas izbūvēts jūrā. Precīzi tika noteikta vieta, kur visefektīvāk šāds mols varētu darboties. Mūsu gadījumā – tie ir nepilni 500 metri uz ziemeļiem no attīrīšanas iekārtām, pats mols 500 metru garš jūrā. Šajā gadījumā modelis parādīja, ka smiltis aizķertos aiz mola un lēnām uzkrātos pie attīrīšanas iekārtām," skaidro Dejus.
Mola uzbūvēšana pie Liepājas pilsētas attīrīšanas iekārtām aizsargātu krastu trīs kilometru garumā. Mols tiks veidots no ģeotekstila caurulēm, smiltīm un citiem materiāliem. Šis modelis tad arī tiks īstenots, kopumā tam paredzot piecus miljonus eiro.
Projekta pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai sagatavo uzņēmums "Liepājas ūdens" sadarbībā ar Liepājas pašvaldību. "Jāsaka, ka beidzot ir atvērta Eiropas Savienības finansējuma programma plūdu aizsardzībai. Mēs šai programmai esam pieteikušies. Tā kā mums ir gatavs būvprojekts, mēs ļoti ceram, ka mums izdosies ātri un veiksmīgi saņemt visus apstiprinājumus, lai saņemtu šo finansējumu. Optimālākais plāns, kā tas varētu notikt – šogad ir papīru darbs, jo līdz galam vēl nav izstrādāti normatīvie akti par šo tēmu. Mūsu uzdevums ir sagatavot projekta pieteikumu ar argumentiem un pierādījumiem, kāpēc tas ir svarīgi. Termiņu esam noteikuši - reāli varētu nākamā gadā sludināt konkursu. 2017. vai 2018.gadā varētu sākties reāli būvdarbi," stāsta Dejus.
Pēc mola uzbūvēšanas pārmaiņas jūras krastā varētu redzēt tikai pēc pieciem gadiem.
Erozija pastiprinās
Runājot par Latvijas zemes teritorijas sarukšanu jūras ietekmē, tad aizvadītais un pēdējie astoņi gadi ir zināmā mērā mierīgi, uzsver vadošais pētnieks Jānis Lapinskis. Krasts noskalots tikai dažās vietās un salīdzinoši - ne pārāk lielā apjomā.
Pēdējie dati, kas vēl līdz galam nav apkopoti, liecina, ka Latvijas teritorija pagājušā gada laikā samazinājusies par 4 -5 hektāriem.
"Dati, kas mums ir pieejami par 25 gadiem, liecina par to, ka krasta erozija pastiprinās. Aktivitāte ir lielāka nekā 20.gadsimtā vidēji, bet par 20.gadsimta situāciju mēs varam spriest pēc vecām kartēm. Ir kartes no pagājušā gadsimta 30.gadiem, kuras var izmantot, lai saprastu, cik krasts ir atkāpies 20.gadsimta laikā," skaidro Lapinskis.
Spriežot pēc vecajām kartēm un jaunajiem datiem, zinātnieki secina, ka kopumā krasta noskalošana pēdējā laikā ir pastiprinājusies. Vidējais Latvijas teritorijas samazināšanās ātrums ir no pieciem līdz desmit hektāriem gadā. Vienu gadu vairāk, citu mazāk.
Jūras krasta izmaiņas Latvijā pēta Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Jūras krasta laboratorijā, kas seko līdz izmaiņām ilgtermiņā. Latvijā notiek arī citi specifiski pētījumi, piemēram, matemātiska modelēšana un citi.
Mērķtiecīga un visaptveroša cīņa ar krasta eroziju nav vajadzīga, uzsver zinātnieks, jo iejaukšanās nozīmēs krasta noskalošanu kādā citā vietā. Izņēmums ir Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ir ārkārtas gadījums.
Pašlaik gan laukā aiz loga ziema - krasti aizsaluši un tos sargā ledus.
