Iebrukums Ukrainā: kādus ieročus izmanto Krievija un kā Ukraina pretojas

Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais militārais konflikts, kuru Eiropa ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara beigām. Krievija februārī sāka plaša mēroga karu Ukrainā, pielietojot savu pārsvaru dažādu ieroču sistēmās un smagajā kaujas tehnikā, tomēr Ukraina ir spējusi veiksmīgi pretoties un nodarīt ievērojamus zaudējumus uzbrucējam.

Krievijas iebrukuma mugurkauls – bruņotas kaujas grupas

Saskaņā ar rietumvalstu militāro analītiķu apkopotajiem datiem, pirms iebrukuma Ukrainā Krievija pie robežas ar Ukrainu gan savā teritorijā, gan Baltkrievijas teritorijā bija koncentrējusi ievērojamus spēkus – robežās no 170 līdz 190 tūkstošiem militārpersonu. Šiem spēkiem var pieskaitīt arī Doneckas un Luhanskas tā dēvēto republiku “armijas” – apmēram 35 tūkstošus cilvēku. Marta pirmajā pusē Krievija Ukrainas teritorijā bija ievedusi faktiski visus šos spēkus.

Kaujās Ukrainā iesaistītā Krievijas armija formējas bataljona līmeņa taktiskajās kaujas grupās (BTG). Tās Krievijā izlēma veidot pirms vairāk nekā desmit gadiem, uzsākot apjomīgu bruņoto spēku modernizāciju.

Padomju armijas struktūra bija piramīdveida – tanku un mehanizēto kājnieku divīzijas, pulki un bataljoni. Tādējādi Krievija kara laikā varētu mest cīņā simtiem karavīru un tanku. Uzbrukums notiktu ešelonos – pirmais izlauztu pretinieka aizsardzībā caurumus, bet otrais pastiprinātu sekmīgās vietas.[1]

Tomēr, saskaroties ar labi bruņotu pretinieku, piemēram, ar ASV kombinēto ieroču brigādēm, šādas vienības nevarētu pietiekami ātri piemēroties un reaģēt. Lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem, Kremlis nolēma pārveidot armiju, ieviešot BTG un pakāpeniski virzoties uz profesionālu armiju, samazinot obligātā militārā dienesta karavīru skaitu. Reformas tomēr joprojām nav pilnībā noslēgušās, un Krievijas bruņotajos spēkos ir daudz obligātā militārā dienesta karavīru.

Krievijas BTG parasti sastāv no mehanizēto kājnieku bataljona, ko atbalsta pretgaisa aizsardzības spēki, artilērija, inženieri un loģistikas vienības. Parasti šādai BTG papildus ir norīkota tanku rota un raķešu artilērijas sistēmas. Katru BTG veido apmēram 600–800 virsnieku un kareivju. Aptuveni trešā vai ceturtā daļa ir kājnieki.

Tāpat BTG rīcībā ir apmēram 10 T-72B3, T-80 vai T-90 tanki un 40 BMP-2 vai BMP-3  kājnieku kaujas mašīnas. BTG var būt bruņota ar mīnmetējiem, pašgājējartilēriju, ugunsmetējiem, raķešu artilēriju un tādām modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā, piemēram, “Pantsir S-1” vai “Buk”. BTG pievienotas ir arī medicīniskās palīdzības, štāba un apgādes vienības.[2]

Krievu tanks T-72b3 Rostovas reģionā Krievijā. 2022. gada janvāris.

Kaujas laukā BTG varētu izvērst pašpietiekamas operācijas apmēram 250 kilometru attālumā. Krievijas BTG darbība Ukrainā līdz šim ir bijusi ne pārāk sekmīga – spēcīgā un noteiktā ukraiņu pretestība, lielais kritušo skaits un visaptverošas loģistikas problēmas daudzviet ir liegušas  kaujas grupām izvērst efektīvas operācijas, un vairākas no tām ir tikušas pilnībā sakautas.

Oficiāli Krievija ir atklājusi, ka tās rīcībā ir 170 BTG. Analītķu aplēses liecina, ka 115 no tām varētu būt iesaistītas iebrukumā Ukrainā. Saskaņā ar Krievijas likumdošanu obligātā militārā dienesta karavīrus ir aizliegts sūtīt dienestā uz ārvalstīm, tādēļ Ukrainā iesaistīto BTG personālsastāvs teorētiski formēts no brīvprātīgiem, līgumus noslēgušiem karavīriem. Tomēr šāda brīvprātība nereti nemaz nav tik “brīvprātīga”.[3]

Iebrukumā Ukrainā piedalās arī Krievijas Gaisa desanta karaspēka (VDV, krievu: Воздушно-десантные войска) vienības, tostarp arī tās, kuras bāzējas netālu no Latvijas robežas esošajā Pleskavā. Lai arī VDV tradicionāli ticis uzskatīts par elitāru, Krievijas desantnieki Ukrainā ir cietuši vairākas nopietnas sakāves. Vēl Krievija iebrukumam ir aktivizējusi tā dēvētos kadiroviešus, Melnās jūras floti, Gaisa spēkus un, iespējams, privātas militāras organizācijas.

Ukrainas vienības – mobilas un efektīvas

Ukrainas bruņotos spēkus veido Ukrainas Sauszemes spēki, Ukrainas Jūras spēki, Ukrainas Gaisa spēki un Speciālo operāciju spēki.

Pēc tam, kad 2014. gadā Krievijas bruņoto spēku vienības veica intervenci Krimā un Donbasa reģionos, Ukrainā sāka veidoties arī brīvprātīgo vienības, kuras tika apvienotas tā dēvētajos Teritoriālās aizsardzības spēkos, kas vēlāk tika integrēti Sauszemes spēkos. Tāpat Ukrainas rīcībā ir arī Nacionālā gvarde – Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša paramilitāra organizācija.

Kopš 2014. gada Ukraina ir palielinājusi savu bruņoto spēku skaitlisko izmēru, sasniedzot virs 200 tūkstoš militārpersonu. Tam papildus Ukraina kara sākumā varēja rēķināties ar apmēram 53 000 robežsargu, vismaz 45 tūkstošiem Nacionālās gvardes karavīru un vairākiem simtiem tūkstošu rezervistu.

Ukrainas armijas karavīri uz bruņu transportiera. 2022. gada 5. marts.

Ukraina izmanto pārsvarā tādu pašu padomju gadu bruņojumu kā Krievija, taču tās rīcībā ir stipri mazāks skaits tanku un mehanizēto kājnieku kaujas mašīnu. Tomēr Ukrainas karavīri ir mobilāki un spējuši pielietot efektīvāku taktiku, iznīcinot pretinieka aizmugures piegādes un sakaru līnijas. Ukrainas armija arī saņēmusi ievērojamu daudzumu rietumvalstu prettanku ieroču, kurus izmantojusi, rīkojot slēpņus un uzbrūkot Krievijas konvojiem.[4]

Krievijas tehnikas un artilērijas pārākums

Krievijas armija ir izmantojusi triecienlidmašīnas un iznīcinātājus, kā arī augstas precizitātes spārnotās raķetes “Kalibr”, lai dotu triecienus lidlaukiem, radariem, pretgaisa aizsardzības baterijām un citiem militāriem mērķiem visā Ukrainas teritorijā.

Krievija ir izmantojusi arī jaudīgās “Iskander” raķetes, kuru lidojuma attālums var sasniegt pat 500 kilometrus. Vismaz daļa no šīm raķetēm, pēc ukraiņu datiem, ir tikusi izšauta no Baltkrievijas teritorijas.[5]

Neeksplodējusi "Iskander" raķete.

Tomēr Krievijai tā arī nav izdevies iznīcināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un panākt kontroli gaisa telpā. Krievija ir cietusi ievērojamus lidmašīnu un kaujas helikopteru zaudējumus, ko nodarījuši ukraiņi ar tādām pārnēsājamām pretgaisa raķetēm kā “Stinger”.[6]

Pretgaisa raķešu "Stinger"

Gaisa uzlidojumu un raķešu triecienu dēļ ir gājuši bojā arī daudzi civiliedzīvotāji, un Ukrainas valdība ir apsūdzējusi Krieviju par mērķu nešķirošanu, vēršoties pret dzīvojamiem rajoniem, skolām un slimnīcām.

Krievijas bruņojumā ir tādas padomju laikā izstrādātas raķešu sistēmas kā, piemēram, “Grad”, “Smerč” un “Uragan”. Tās īsā laikā spēj izšaut lielu daudzumu raķešu, iznīcinot pretinieka karavīrus un militārās tehnikas sakopojumus. Šādu sistēmu vēršana pret Ukrainas pilsētām  nodara lielus postījumus un izraisa ievērojamu skaitu civiliedzīvotāju nāvju.[7]

Krievu "Grad" raķešu sistēma.

Krievijas rīcībā ir liels skaits padomju laikā izstrādātās pašgājējartilērijas. Tā, piemēram, 203mm “Peonija” un 152mm “Hiacint” un “Akacija” var sasniegt mērķus vairāku desmitu  kilometru attālumā. Kremlis apgalvo, ka ar artilēriju apšauda tikai militāro infrastruktūru, taču aģentūra AP ir dokumentējusi arī ar artilēriju iznīcinātu civilo infrastruktūru Kijivā, Harkivā un daudzās citās Ukrainas pilsētās.

Tāpat Krievija ir izmantojusi kasešu bumbas – tās atveras gaisā noteiktā augstumā un virs plašas apkārtnes “izkaisa” minibumbas, kas pildītas ar sprāgstmaisījumu un šrapneļiem. Krievijas kasešu munīcija ir bēdīgi slavena ar to, ka daļa no tās uz zemes neuzsprāgst, saglabājot apdraudējumu ilgi pēc kara darbības beigām.[8]

Ir liecības, ka Krievija varētu būt izmantojusi Ukrainā arī termobāriskos lādiņus. Tie parasti tiek veidoti tā, lai detonācijas laikā notiktu divi sprādzieni – pirmais, mazākais, plašā teritorijā izmet degvielas daļiņas, bet otrais tās aizdedzina. Tādējādi rodas liels triecienspēks, augsts spiediens un karstums, kas slēgtās telpās rada daļēju vakuumu. Šādi ieroči ir nāvējoši cilvēkiem, kuri atrodas slēgtās telpās, piemēram, bumbu patvertnēs. ASV ir paudusi, ka šādi Krievijas ieroči ir tikuši izmantoti Ukrainas teritorijā, tāpat sociālajos tīklos ir tikušas publiskotas bildes, kurās redzams Ukrainas rīcībā nonācis trofeju TOS-1A “Buratino” – Krievijas termobārisko lādiņu palaišanas sistēma.[9a]

TOS-1A “Buratino” – Krievijas termobārisko lādiņu palaišanas sistēma.

Ukrainas atbilde: prettanku un pretgaisa raķetes

Arī Ukrainas bruņoto spēku rīcībā ir padomju laikā ražota kara tehnika, tomēr tā ir ievērojami mazākā skaitā. Ukrainas rīcībā nav modernu tālas darbības, augstas precizitātes raķešu, kā tas ir Krievijai – “Iskander” un “Kalibr”. Vienlaikus Ukrainai ir padomju ražojuma “Tockha-U” ballistiskās raķetes, kurām ir spēcīgs lādiņš, tomēr daudz zemāka precizitāte. Ukraina ir sekmīgi izmantojusi “Tockha-U”, lai dotu triecienus Krievijas armijas koncentrācijas vietām.[9b]

Tāpat Ukraina ir saņēmusi visai lielu rietumvalstu miltāro palīdzību, galvenokārt pārnēsājamās prettanku un pretgaisa aizsardzības raķetes. Ukraina ir saņēmusi ASV ražotus “Javelin”, britu ražotus “N-LAW”, vāciešu “Panzerfaust 3” un citas pārvietojamās prettanku raķetes. Tās Ukrainas karavīri ir ārkārtīgi veiksmīgi izmantojuši pret Krievijas militārajiem konvojiem un uzbrūkot aizmugures pozīcijām, tādējādi nodarot lielus zaudējumus iebrucēja karaspēkam un vairākās vietās sagraujot apgādes līnijas.[10]

Ukraiņu teritoriālās aizsardzības vienības apgūst "Stinger" pretgaisa raķešu vadību.

Pretojoties Krievijas iebrukumam, Ukraina ir sekmīgi izmantojusi arī pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger”, lai notriektu pretinieka helikopterus, piemēram, kara pirmajās dienās cīnoties ar Krievijas Gaisa spēku desantu. Izskanējis, ka Ukraina tuvākajās dienās saņems arī britu ražotas “Starstreak” pārnēsājamās pretgaisa raķetes.[11]

Tāpat Ukrainas rīcībā ir nezināms skaits Turcijas piegādātu “Bayraktar” dronu, ar kuru palīdzību Ukrainas spēki ir veikuši daudzus veiksmīgus uzbrukumus Krievijas apgādes konvojiem un aizmugures vilcienu sastāviem, tādējādi ievērojami mazinot Krievijas mehanizēto vienību kaujas spējas.[12]

Jāpiebilst, ka cīņa pret Krievijas iebrukumu Ukrainā norisinās ne tikai kaujas laukos, bet arī kibervidē. Krievijas iebrukuma sākumā Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fedorovs nodibināja “Ukrainas IT armiju”, kuras uzdevumos ietilpst kiberuzbrukumi pret Krievijas mērķiem. Savukārt Krievijas hakeri ir uzbrukuši daudzām Ukrainas interneta vietnēm.[13]

[1] https://irp.fas.org/doddir/army/fm100-2-1.pdf 

[2] https://www.benning.army.mil/armor/earmor/content/issues/2017/spring/2Fiore17.pdf

[3] https://www.criticalthreats.org/analysis/russian-offensive-campaign-assessment-march-9

[4] https://taskandpurpose.com/analysis/ukraine-javelin-stinger-missiles-russia/

[5] https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-official-says-missiles-launched-belarus-ukraine-2022-02-27/

[6] https://kyivindependent.com/uncategorized/pentagon-russia-has-fired-more-than-500-missiles-in-the-week-since-its-full-scale-invasion-of-ukraine-began/

[9b] https://ua.interfax.com.ua/news/general/804528.html

[10] https://www.newsletter.co.uk/news/politics/over-3500-built-in-belfast-nlaw-anti-tank-bazookas-sent-to-ukraine-3604232

[11] https://www.defensenews.com/global/europe/2022/03/09/britain-mulls-giving-starstreak-air-defense-weapons-to-ukraine/

[12] https://twitter.com/oryxspioenkop/status/1498374225358462982

[13] https://www.theguardian.com/technology/2022/mar/09/catastrophic-cyber-war-ukraine-russia-hasnt-happened-yet-experts-say

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt