Dienvidkorejas – Japānas konflikts. Cēloņi un ieguvēji

Pēdējā gada laikā jau tā vēsturiski sarežģītās Japānas un Dienvidkorejas attiecības ir krasi pasliktinājušās un starp abiem Āzijas ekonomikas smagsvariem ir izveidojies tirdzniecības karš. Par pamatu attiecību saspīlējumam kalpo Otrā pasaules kara mantojums – Japānas koloniālā ēra Korejas pussalā, tajā skaitā korejiešu piespiedu darbaspēka un “komforta sieviešu” izmantošana. Konflikts negatīvi ietekmē abu valstu ekonomikas, taču gan Tokijas, gan Seulas administrāciju īstenotā nacionālistiskā retorika padara domstarpību risināšanu šādā veidā populāru abās sabiedrībās.

ĪSUMĀ: 

  • 2018. gada nogalē Dienvidkorejas Augstākā tiesa lēma, ka dienvidkorejiešiem, kuri Japānas koloniālās ēras laikā bija cietuši piespiedu darbos, ir tiesības pieprasīt kompensāciju no Japānas uzņēmumiem.
  • Atbildot uz to, Japāna ir ierobežojusi trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un mobilo tehnoloģiju nozarēm nozīmīgu ķimikāliju eksportu.
  • Abas valstis ir dzēsušas viena otru no sev uzticamo tirdzniecības valstu saraksta un draudējušas ar militārās informācijas drošības līguma izbeigšanu.
  • Abu pasaules ekonomikas smagsvaru konflikts draud būtiski aizkavēt 5G tīklu un citu jaunāko tehnoloģiju ieviešanu pasaulē, kā arī sadārdzināt viedo ierīču cenas.
  • Šāds attiecību saasinājums starp ASV galvenajiem Austrumāzijas sabiedrotajiem mazina Vašingtonas spēju stāties pretī Ķīnas centieniem palielināt savu ietekmi reģionā.

Dienvidkorejas augstākās tiesas lēmums un Japānas reakcija

2018. gada oktobrī Dienvidkorejas Augstākā tiesa lika diviem Japānas uzņēmumiem “Mitsubishi” un “Nippon Steel” izmaksāt kompensācijas vairākiem dienvidkorejiešiem, kuri Japānas Impērijas laikā starp 1910. un 1945. gadu tika izmantoti kā piespiedu darbaspēks. Tiesa ir likusi arī apķīlāt “Nippon Steel” aktīvus vairāk nekā 350 tūkstošu dolāru vērtībā. Tokija apgalvo, ka kompensāciju jautājums ir ticis atrisināts ar 1965. gada attiecību normalizēšanas līgumu un ka tiesas lēmums ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.

Kā atbildes reakcija jaunākajam attiecību saasinājumam sekoja Japānas valdības 2019. gada jūlija paziņojums par stingrākiem noteikumiem atsevišķu ķīmisko vielu un ražošanas tehnoloģiju eksportam uz Dienvidkoreju. Japāna apgalvo, ka tas ir bijis nacionālās drošības jautājums, pamatojot savu rīcību ar aizdomām, ka Seula pārkāpj pret Ziemeļkoreju noteiktās ANO sankcijas, pieļaujot stratēģisko preču un tehnoloģiju nokļūšanu Ziemeļkorejā.

Japāna ir noraidījusi jebkādas sūdzības par negodīgu tirdzniecības praktizēšanu un nosodījusi Dienvidkorejas vēršanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), jo Tokija faktiski nav apturējusi eksportu, ir tikai noteiktas papildu pārbaudes preču kravām. Ķīmisko materiālu eksporta ierobežojumi negatīvi ietekmē Dienvidkorejas mikroshēmu un mobilo tehnoloģiju ražošanas uzņēmumus – tādus kā “Samsung Electronics” un “LG”. Dienvidkoreja ir pasaulē vadošā mikroshēmu un citu tehnoloģisko komponenšu ražotāja, veidojot aptuveni 17% no ikgadējā valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tirdzniecības konflikta ietekmētie uzņēmumi nodrošina tehnisko komponenšu piegādi tādiem vadošajiem pasaules tehnoloģiju ražotājiem kā “Apple”, “Huawei” un “Qualcomm”.

Konflikts tika tālāk eskalēts, kad Japāna 2019. gada augustā noteica jaunus tirdzniecības ierobežojumus, dzēšot Seulu no sev uzticamo tirdzniecības partneru saraksta jeb “baltā saraksta”. Mēnesi vēlāk Korejas administrācija tāpat atbildēja Japānai.

Turpmākajā konflikta attīstības gaitā Dienvidkoreja ir vērsusies PTO ar oficiālu sūdzību pret Japānu, taču pērnā gada decembrī tika paziņots, ka uz nenoteiktu laiku sūdzība tiek atsaukta, cerot uz iespēju panākt risinājumu.

Korejiešu uzņēmumiem aizstājējus ķīmisko vielu importam atrast ir problemātiski, jo Japānas uzņēmumi ir absolūti vadošie šo vielu ražotāji pasaulē, saražojot līdz pat 90% no kopējā pasaules apjoma.

Seula ir atvēlējusi aptuveni 250 miljonus dolāru centienos atvieglot ietekmēto uzņēmumu grūtības.

Japānas koloniālais mantojums Korejā

Lai gan pēc Otrā pasaules kara vienmēr ir pastāvējušas saspīlētas attiecības starp abām valstīm, līdz šim vēstures jautājumi tika nošķirti no tirdzniecības. Korejas pussalas okupācija beidzās pirms 75 gadiem, taču nesaskaņas par Japānas atbildību un kompensācijām par rīcību impērijas laikā nav beigušās.

Korejas gadījumā runa ir par piespiedu darbaspēka un “komforta sieviešu” izmantošanu. Laika posmā, kad Korejas teritorija atradās Japānas kontrolē, simtiem tūkstošu korejiešu tika izmantoti kā piespiedu darbaspēks Japānas uzņēmumu rūpnīcās un derīgo izrakteņu raktuvēs, kā arī liels daudzums sieviešu tika piespiedu kārtā nodarbinātas Japānas armijas bordeļos.

1965. gadā Japāna un Dienvidkoreja atjaunoja diplomātiskās attiecības, parakstot savstarpējo attiecību normalizēšanas līgumu. Japāna apgalvo, ka šis līgums un 2015. gadā izveidotais cietušo atbalsta fonds pilnībā nosedz kompensāciju jautājumu. Taču tagadējā Dienvidkorejas valdība un sabiedrība kopumā uzskata, ka līdzšinējā Tokijas rīcība nav bijusi pietiekama.

Attiecību normalizēšanas līgums sevī iekļāva aptuveni 500 miljonu ASV dolāru finansiālo  palīdzību Dienvidkorejai. Japāna uzskata, ka okupācijas laika reparācijas ir nomaksātas ar šo līgumu, taču Korejas puse apgalvo, ka Tokijai ir jākompensē arī katram individuāli, ne tikai valstij kopumā. 1996. gada ANO rezolūcija arī rekomendē Japānai veikt individuālas reparāciju samaksas korejiešu “komforta sievietēm”.

Dienvidkoreja apgalvo, ka 1965. gada līgums nekad nav bijis paredzēts individuālo dienvidkorejiešu kompensāciju prasību apmierināšanai. Taču 2005. gadā publiskotā diplomātiskā sarakste pirms 1965. gada līguma slēgšanas parāda, ka Japāna bija izteikusi piedāvājumu maksāt individuālas reparācijas cietušajiem korejiešiem, bet Dienvidkorejas valdība uzstāja par kopīgu samaksu valdībai, kura pati tālāk nodarbotos ar individuālo personu kompensēšanu.

Abu valstu valdības 2015. gadā paziņoja par kopīga fonda izveidošanu ar mērķi individuāli kompensēt “komforta sieviešu” prasības. Papildus 8 miljonu dolāru iemaksai fondā Japānas premjerministrs Šinzo Abe nāca klajā ar personīgu atvainošanos cietušajām sievietēm. Taču liela daļa korejiešu bija noskaņoti pret šāda fonda izveidi, kurš bija tapis bez nekādas cietušo sieviešu konsultācijas. Divus gadus vēlāk, prezidentam Munam Džeinam nākot pie varas un redzot lielo neapmierinātību ar iepriekšējās administrācijas attiecībām ar Tokiju, Seula paziņoja par fonda slēgšanu.

Japānas koloniālas ēras mantojums ir iesakņojies tik dziļi Korejas sabiedrībā, ka jebkādas atvainošanās no Japānas puses, kas līdz šim ir veiktas, tiek uzskatītas par nepatiesām. Situāciju tālāk pasliktina Japānas politiķu komentāri (kuros saklausāms valsts militāristiskās vēstures revizionisms), kā arī vadošo amatpersonu vizītes uz Jasakuni templi, kurā apglabāti kritušie karavīri – tajā skaitā kara noziegumos apsūdzētie.

Nacionālisma augšana un drauds militārajai aliansei

Problēma ar Korejas Augstākās tiesas lēmumu nav tik daudz saistīta ar monetāro jautājuma pusi, bet drīzāk ar fundamentālām sabiedrības identitātes vērtībām un vēstures interpretāciju aizstāvēšanu. Tas, ar kādu ātrumu tirdzniecība tiek iesaistīta diplomātisko nesaskaņu risināšanā, atspoguļo ne tikai valstu administrāciju konfrontējošas nostājas, bet arī augošo nacionālismu abās sabiedrībās. Japānas labējais nacionālisms nonāk tiešā konfliktā ar Dienvidkorejā augošo kreisi noskaņoto nacionālismu.

Tagadējais Japānas premjerministrs Abe ir kļuvis par visu laiku ilgāk pie varas esošo premjerministru. Pēdējās parlamenta vēlēšanās, kuras notika tikai pāris nedēļas pēc tirdzniecības kontroles pasākumu ieviešanas pret Dienvidkoreju, viņa konservatīvā Liberāldemokrātu partija kopā ar koalīcijas sabiedrotajiem ieguva neapstrīdamu vairākumu. Stingra nostāja pret Dienvidkoreju un vēlme veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, kas mazinātu individuālās cilvēku tiesības un ļautu izveidot pastāvīgu valsts armiju, ir vienas no galvenajām Abes partijas platformām.

Mēbeles Tokijas Olimpisko spēļu ciematā

Tajā pašā laikā Dienvidkoreja nav svešiniece pret Japānu adresētām protesta kustībām. Plašas boikota kustības rezultātā krasi samazinājušies dažādu preču, piemēram, alus, apģērbu un automašīnu tirdzniecības apjomi, kā arī Dienvidkorejas aviokompānijas slēgušas vairākus lidojumu maršrutus uz Japānas pilsētām, pamatojot savu rīcību ar krasu tūristu skaita kritumu.

Ja tuvākajos mēnešos nesekos progress konflikta risināšanā, apdraudēta arī var būt Dienvidkorejas dalība 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Šeit papildus ekonomiskajam konfliktam pastāv pretenzijas par “uzlecošās saules” karoga izmantošanu olimpisko spēļu ietvaros. Vēsturiski šis karogs ir izmantots kā Japānas bruņoto spēku simbols, un tādēļ daudzās Āzijas valstīs tas tiek uzskatīts par okupācijas un kara simbolu.

2019. gada augustā tirdzniecības konflikts draudēja pāriet arī uz aizsardzības jomu. Dienvidkorejas administrācija paziņoja par militārās informācijas drošības līguma (General Security of Military Information Agreement (GSOMIA)) ar Japānu izbeigšanu. Līguma mērķis ir dalīšanās ar drošības informāciju saistībā ar Ziemeļkoreju. Tikai dažas dienas pirms paziņotā līguma laušanas termiņa - pēc ASV iesaistīšanās konflikta risināšanā - Seula paziņoja par tā turpināšanu.

Galvassāpes ASV un izdevība Ķīnai

Pasaules starmešu gaismā jau dažus gadus atrodas ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, taču arī šķietami mazāk nozīmīgais Japānas un Dienvidkorejas nesaskaņu uzliesmojums ir būtisks drauds reģionālās stabilitātes uzturēšanai un ASV centieniem ieturēt stingru nostāju pret Ķīnas augošajām ambīcijām un Ziemeļkorejas agresīvo retoriku.

Gan Japāna, gan Dienvidkoreja ir Baltā nama galvenās sabiedrotās reģionā. Augošās nesaskaņas starp abiem sabiedrotajiem liecina par iespējamām ASV alianšu sistēmas ēras beigām. Vēsturiski Vašingtona ir centusies neiejaukties Seulas un Tokijas nesaskaņās, taču brīdī, kad tagadējā ASV administrācija ir sākusi lielāku uzmanību pievērst savai lomai Āzijā, ASV pasīvā rīcība var šķist neapdomāta. Abās valstīs kopumā ir dislocēti aptuveni 70 tūkstoši amerikāņu karavīru.

Līdz brīdim, kad konflikta centrā nonāca militārās informācijas drošības līgums, ASV būtībā konfliktu vēroja no malas. Šāda uzvedība ir ļāvusi Ķīnai izvirzīt sevi šķietamā mediatora lomā un pozicionēt sevi kā galveno ieguvēju no esošās situācijas. Pērnā gada nogalē notikušajā trīspusējā Ķīnas-Korejas-Japānas samitā Ķīnas puse aicināja Seulu un Tokiju strādāt pie savu nesaskaņu atrisināšanas.

Jaunas plaisas starp diviem nozīmīgākajiem ASV sabiedrotajiem reģionā apgrūtina Vašingtonas spēju reaģēt uz iespējamām krīzes situācijām. Attiecībā uz Ziemeļkoreju var secināt, ka situācija arī nāk par labu Pekinas administrācijai. Ķīna un Dienvidkoreja atbalsta diplomātisku un ekonomisku pamudinājumu izmantošanu dialoga uzturēšanā ar nelielo kodolvalsti, taču šāda politika ir līdz šim bijusi pretrunā ar Vašingtonas un Tokijas retoriski asāko pieeju.  

Kamēr politiski Ķīna iestājas par ātru Japānas un Dienvidkorejas attiecību normalizēšanu, ekonomiski Pekinai ir iespēja iegūt no šī tirdzniecības konflikta.

Korejas uzņēmumi ir spiesti meklēt alternatīvas ķīmisko vielu importam no Japānas, un ķīniešu uzņēmumi var mēģināt aizpildīt šo caurumu. Jāpiebilst, ka šo trīs Āzijas ekonomikas smagsvaru starpā jau gadiem notiek sarunas par brīvās tirdzniecības līguma izveidi.

Pastāv arī pazīmes, ka Ķīna izmanto savas politiskās un drošības saites ar Krieviju, lai ekspluatētu spriedzi starp Tokiju un Seulu, rezultātā cenšoties graut ASV reģionālās alianses sistēmu.

Pērnā gada jūlijā Ķīna un Krievija veica savu pirmo kopīgo gaisa patrulēšanas misiju, kuras rezultātā Krievijas lidmašīnas pārkāpa gaisa telpā virs Dokdo (jap. val. Takeshima) salām, par kuru piederību jau vairākus desmitus gadus strīdas Dienvidkoreja un Japāna, taču de facto tās atrodas Seulas kontrolē.

Lai arī saspīlējums Dienvidkorejas un Japānas starpā ir pastāvējis jau desmitgadēm un, visticamāk, ka tuvāko gadu laikā turpināsies politiskā līmenī, starptautiskā sabiedrība ir aicinājusi atteikties no tirdzniecības līdzekļu izmantošanas savstarpējo nesaskaņu risināšanā.

 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti