Japānas pagātnes rēgi – atziņas pēc 73 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Septiņdesmit trīs gadus Japāna ir pavadījusi, dzīvojot mierā, un šodien tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules ekonomikas smagsvariem.  Mūsdienās Japāna atrodas ārpus jelkādiem militārajiem konfliktiem, tai raksturīga pacifistiska orientācija, un valsts konstitūcija pat nepieļauj savu bruņoto spēku eksistenci (tādēļ tās bruņotos spēkus sauc par Pašaizsardzības spēkiem). 

Tomēr tā nebūt nav bijis vienmēr – pagājušā gadsimta pirmajā pusē Japāna bija valsts, kas centās agresīvi izplesties visā Āzijā, un mūsdienu Japāna dzīvo ar šī laikmeta atstāto bagāžu. 

Īsumā

15. augustā apritēs 73 gadi, kopš Japānas imperators Hirohito radio uzrunā savas valsts iedzīvotājiem paziņoja par Japānas padošanos sabiedroto spēkiem Otrajā pasaules karā. Tās saturu gan virknei viņa pavalstnieku bija grūti uztvert, jo imperators izmantoja formālo, klasisko japāņu valodas izloksni. Tomēr šī uzruna kļuva par zīmīgu atskaites punktu senās Japānas impērijas beigām un mūsdienu Japānas izveidei.

Līdzīgi Vācijai arī Japāna tika okupēta un kādu laiku militāri pārvaldīta. Arī vairākas japāņu militārpersonas un amatpersonas tika apsūdzētas kara noziegumos un sodītas; valstī tika veiktas radikālas izmaiņas – ieviešot jaunu konstitūciju, sākotnēji aizliedzot bruņotos spēkus utt. Tomēr vēlāk, aukstajam karam attīstoties, Japānā (atšķirībā no Vācijas) bieži pie varas nonāca cilvēki, kuri bija sastopami varas virsotnēs arī kara laikā. Šī iemesla dēļ Japānas attiecības ar tās pagātnes tumšajām lappusēm ir ievērojami sarežģītākas.

Jasukuni templis

Kā lielisku piemēru varētu minēt Jasukuni templi Tokijā – tajā apglabāti karavīri, kuri krituši, kalpojot savai valstij. Tur atdusas arī 1034 apsūdzēti kara noziedznieki (ieskaitot tos 14, kuri tika apsūdzēti sevišķi smagos noziegumos). Šī iemesla dēļ imperators Hirohito atteicās apmeklēt templi laika posmā no 1978. gada līdz pat savai nāvei 1989. gadā. Šo tradīciju turpina arī pašreizējais imperators Akihito. Līdz ar to tempļa apmeklēšana ir bijis visai sensitīvs temats gan Japānā, gan kaimiņvalstīs. Tas gan nav traucējis virknei pārējo valsts amatpersonu (tostarp vairākiem premjerministriem, kuru vidū ir arī pašreizējais valsts vadītājs Šinzo Abe)  turpināt doties uz templi.

Jasukuni templis

Jasukuni templis ir viens no galvenajiem Japānas memoriāliem tās kritušajiem karavīriem. Tempļa “dvēseļu grāmatā” atrodami vairāk nekā divi miljoni cilvēku vārdu, starp tiem arī 1034 apsūdzēti kara noziedznieki.

Japānas kaimiņi (Ķīna, abas Korejas, Taivāna, Filipīnas) nereti apsūdz Japānu vēsturiskajā revizionismā un mēģinājumos slēpt savus kara noziegumus. Jasukuni templis ir viens no konflikta rosinātājiem. Visskaļāk pret tempļa apmeklēšanu iebilst Ķīna, kas ir salīdzinājusi Japānas politiķu vizītes templī ar potenciālu mūsdienu Vācijas politiķu došanos uz nacistu kara noziedznieku kapa vietām. Ķīna pat ir atsaukusi Japānas ārlietu ministra vizīti, tāpēc ka viņš "viesojies" templī. Arī Dienvidkoreja asi vērsusies pret šo Japānas amatpersonu paradumu. Dienvidkorejas bijušais prezidents Kims Dae Jungs kā risinājumu piedāvāja pārvietot kara noziedznieku mirstīgās atliekas, apgalvojot, ka tādā gadījumā viņam nebūtu iebildumu pret Japānas premjerministru došanos uz Jasukuni templi. Tomēr, lai arī šāda iecere ir tikusi vairākkārt apspriesta Japānā, konkrēti soļi nekad nav tikuši sperti. Tikmēr ārvalstu protesti pret šīm vizītēm nav mitējušies. 2017. gadā gan Ķīna, gan Dienvidkoreja izteica nožēlu par šādu Japānas amatpersonu rīcību un aicināja uzņemties atbildību par savu pagātni.

 

Japānas attiecības ar savu vēsturi

Japānas sabiedrībā viedokļi par tās lomu Otrajā pasaules karā ir kardināli atšķirīgi. Nebūt nav nepopulārs uzskats, ka Japāna karā ir cīnījusies, lai pasargātu Āziju no Rietumu imperiālisma; ka nekādi mērķtiecīgi kara noziegumi netika pastrādāti; ka Japāna ir tikai kārtējais "uzvarētāju taisnības" upuris. Šādu viedokli pauž Nippon Kaigi  organizācija, kas ir cieši saistīta ar vairākiem Japānas vadošajiem politiķiem, tostarp arī Šinzo Abi, kas ir grupas "īpašais padomdevējs". Nereti Japānā izdotā literatūra par Otro pasaules karu un par Japānas kara noziegumiem runā izvairīgi vai nerunā vispār. Atsevišķās reizēs tas attiecas arī uz skolas literatūru.

Viens no skaļākajiem gadījumiem šādā aspektā ir Nankinas slaktiņš. Japānas Imperiālajai armijai ieejot Nankinā (pilsēta Ķīnas austrumos) 1937. gada decembrī, notika sešas nedēļas ilga masveida slepkavošana, laupīšana un izvarošana, kuras laikā mira milzīgs cilvēku skaits. Vairāki japāņu vēsturnieki min, ka tie bija aptuveni 50 000, savukārt Ķīna nelokāmi apgalvo, ka upuru skaits sasniedza 300 000. Lielākā daļa dokumentu par incidentu tika iznīcināti pirms Japānas padošanās. Šī iemesla dēļ ir grūti noteikt patieso upuru skaitu, tomēr incidents ir atstājis nozīmīgas pēdas Ķīnas iedzīvotāju vēsturiskajā atmiņā.

Japānas pagātnē atrodami neskaitāmi citi noziegumi. Piemēram, "Vienības 731" ekstremāli nežēlīgie eksperimenti ar cilvēkiem; skandāls ap "komforta sievietēm" (sievietes no okupētajām teritorijām, kuras tika pakļautas seksuālajai verdzībai; lielākā daļa kara laikā mira). Visi šie noziegumi ir labi zināmi kaimiņvalstīs, kamēr Japānā šie šķietami pašsaprotamie fakti tiek nopietni apšaubīti. Turklāt ne tikai galēji ekstrēmu minoritāšu aprindās, bet arī starp augsta līmeņa amatpersonām.

Vienība "731"

“Vienība 731” bija slepena Japānas armijas bioloģisko un ķīmisko ieroču izpētes grupa. Tās joma bija eksperimenti ar cilvēkiem, tostarp ar bērniem. Eksperimentu dalībniekiem (vietējie ķīnieši, kā arī karagūstekņi) tika veiktas sekcijas, viņiem atrodoties pie samaņas, viņi tika izvaroti, inficēti ar buboņu mēri, holeru, bakām kā arī ar veneriskajām (un arī citām) slimībām. Eksperimentu dēļ mira tūkstošiem cilvēku.

Japānas gadījums

Japānas sarežģītās attiecības ar vēsturi lielā mērā saistāmas ar ASV okupācijas varas centieniem saglabāt kārtību, kā arī cīnīties pret kreiso spēku ietekmi aukstā kara laikā.  Lai arī sākotnēji vairāki politiķi, kas bija saistīti ar pirmskara Japānas politiku, tika apcietināti, tie visai ātri atkal nokļuva brīvībā un atgriezās politikā. Arī Šinzo Abes vectēvs tika apsūdzēts par sevišķi smagiem kara noziegumiem Mandžūrijā, teritorijā Ķīnas ziemeļaustrumos, bet tika atbrīvots pēc nieka trīs gadu cietumsoda. Laikā starp 1957. un 1960. gadu viņš bija Japānas premjerministrs un ticis raksturots kā  "Amerikas mīļākais kara noziedznieks". ASV arī atteicās izvirzīt jebkādas apsūdzības pret imperatora ģimenes pārstāvjiem, nodrošinot tiem imunitāti.

Šādu soli ASV okupācijas vara pamatoja ar nespēju kontrolēt situāciju Japānā pretējā gadījumā. Par spīti tam imperiālās ģimenes loma vairākos kara noziegumos vairākkārt ir tikusi apspriesta, piemēram, Nankinas slaktiņa gadījumā (viens no operācijas komandieriem bija princis Asaka, imperatora radinieks) vai bioloģisko ieroču izmantošanā (imperators Hirohito vairākas reizes atļāva izmantot ķīmiskos ieročus). Visbeidzot, arī tik nopietni kara noziedznieki kā Širo Iši ("Vienība 731" komandieris) tika pasargāti no tiesas, lai ASV iegūtu informāciju par eksperimentu ar cilvēkiem rezultātiem. Tas viss ir radījis pamatu tam, ka Japānā ievērojams skaits cilvēku Japānas lomu karā interpretē pavisam citādi nekā kaimiņvalstīs dzīvojošie.

Vai sagaidāms atskats pagātnē?

Lai arī nav noliedzams, ka mūsdienu Japāna ne tuvu vairs nav tā valsts, kas pirms septiņdesmit gadiem veica šos noziegumus, grūtības runāt atklāti par savu pagātni, šķiet, sagādās nopietnas problēmas tās diplomātiskajās attiecībās arī tuvāk pārredzamajā nākotnē. Japānas gadījums ievērojami atšķiras no Vācijas. Ja vienā runāt par tās lomu Otrajā pasaules karā pozitīvā gaismā ir pilnīgs tabu, tad otrā tas tiek nereti darīts, un šāds viedoklis ir novērojams arī varas augstākajās aprindās. Organizācija Nippon Kaigi ir ļoti populāra Japānas politiķu vidū. 2014. gadā piecpadsmit no astoņpadsmit kabineta ministriem bija tās biedri. Kamēr šāda situācija eksistē, ir nopietns pamats šaubīties, ka Japāna tuvākajā laikā gribēs objektīvi ielūkoties savā vēsturē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti