Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders. Noderīga pieredze

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kā veicas sociālajiem uzņēmējiem līdz ar pieņemtajām likuma izmaiņām?

Daugavpilī sadārdzinās un ievelkas būvprojekti

Daugavpilī virkne būvprojektu sadārdzinās un ievelkas

Daugavpilī vairāku Eiropas Savienības (ES) fondu un pašvaldības finansēti būvobjektu, tostarp izglītības iestāžu, nodošana ekspluatācijā ir iekavējusies vairs ne vien mēnešu, bet gadu griezumā. Izmaksas pēdējos gados iesāktajiem un nepabeigtajiem objektiem pieaugušas teju par diviem miljoniem eiro.

ĪSUMĀ:

Laikapstākļi un ieilgušais rudens sekmē būvdarbu norisi. Daugavpilī rosība notiek virknē objektu, kuros iegulda iespaidīgas summas. “Tie ir vairāk nekā 30 projekti, ko finansē ERAF, un kopsummā tie ir ap 58 miljoniem eiro. Līdz ar to intensitāte, kas jānodrošina gan būvniekiem, gan būvuzraugiem, ir ļoti liela,” stāsta domes Attīstības nodaļas vadītāja Daina Kriviņa.

Diemžēl šie būvdarbi Daugavpilī nenotiek tik raiti un bez aizķeršanās, kā to vēlētos pasūtītājs, šajā gadījumā – pilsētas dome.

“Gandrīz visos objektos ir kādas problēmas, un tie nav desmit, bet desmiti pilsētas objektu.

Veterāni nodošanas ziņā ir 26. pilsētas bērnudārzs, un Kultūras pils. Laiks iet, bet laiks ir nauda. Jebkuras izmaiņas projekta saskaņošanā prasa laiku, tāpēc mēs te tūļājamies uz vietas,” atzīst domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Zdanovskis.

Kultūras pils slēgta jau divus gadus

Piemēram, Kultūras pils Daugavpilī apmeklētājiem slēgta jau divus gadus, visi ieplānotie koncerti atcelti. Ēka ekspluatācijā bija jānodod šī gada jūlijā, taču joprojām rit remontdarbi. „Redziet, situācija ir sekojoša, darba laikā parādās daudzas problēmas, parādās jauni darbi, kas nebija ieplānoti. Tam visam vajag saskaņošanu ar instancēm, un attiecīgi tas prasa arī laiku,” skaidro pils vadītājs Aleksandrs Rudzs.

Kopsummā šī objekta renovācija, ko veic uzņēmums “Lagron”, 2,8 miljonu eiro vietā papildu darbu veikšanai no pašvaldības kabatas jeb no nodokļu maksātāju naudas izmaksājusi jau par 635 tūkstošiem eiro vairāk.

“Te nav pie vainas ne pasūtītājs, ne projektētājs, ne būvnieks. Problēma projektā radās ugunsdzēsības drošības ziņā, un tā radusies visdrīzāk tāpēc, ka saskaņā ar likumu ugunsdzēsēji vairāk nepārbauda projektu pirms ekspertīzes un līdz būvdarbu konkursa uzsākšanai. Agrāk ugunsdzēsēji lika savu akceptu tieši uz projekta, bet tagad tas nav teikts likumā un tas vairs netiek pārbaudīts. Tagad viņi vienkārši atnāk uz objektu jau darba procesā un konstatē nepilnības. Bet  šis projekts bija saistīts ar energoefektivitāti, nevis ar ugunsdrošību, un pasūtītājam naudas bija tik, cik bija,” saka “Lagron” vadītājs Vladimirs Pučkovs.

Poļu skolas sporta zāle arī iekavējas

Vēl par lielāku summu – 866 tūkstošiem eiro – pie projekta 1,3 miljonu eiro tēriņiem pieaugušas izmaksas Poļu skolas sporta zāles remontdarbiem, kur neplānoti jāmaina jumta konstrukcijas.

Ieilgušo būvdarbu dēļ cieš bērni. “Diemžēl izglītības pārvalde šo procesu ietekmēt nevar, mēs varam tikai pielāgoties. Skolēniem sporta zālē nodarbības nenotiek jau pāris gadus, viņi nodarbojas vai nu ārā, vai kabinetos – teorētiskajās apmācībās vai spēlējot šahu vai dambreti. Godīgi sakot, tā tas izskatās,” norāda Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītājā Marina Isupova.

Abi projekti ir Eiropas Savienības reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansēti, taču ar virkni trūkumiem darbu izpildē un projektēšanā. “Piemēram, Kultūras pilī ir radušies daudzi papildus darbi, kas saitīti ar ugunsdrošības nodrošināšanu, gan attiecībā uz ventilācijas telpu apdari, gan evakuācijas durvīm un citām lietām.

Tā tomēr ir problēma sākotnējā projekta izstrādē.

Uzklausot projektētājus un būvniekus, mums tomēr nebija skaidrs, kāpēc tik milzīgs summas radušās. Neviens nešaubās, ka abi šie projekti ekspluatācijā ir jānodod,” saka pilsētbūvniecības komitejas locekle, deputāte Inguna Kokina.

Lielākas izmaksas arī par bērnudārzu

Vēl viens sāpīgs būvprojekts ir Daugavpils 26. pirmsskolas iestāde, kur pusotra miljona eiro izmaksas pieauga vēl par 203 tūkstošiem un darbi ārkārtīgi ievilkušies. “Tas ir liels dārziņš, kurā ir 12 grupas. Jau otro gadu vairāk nekā 180 bērni spiesti uzturēties vienā ēkas daļā, saspiestā vidē. Tas izskatās tā, ka bērniem nav guļamistabu – viņi vienā telpā gan spēlējas, gan guļ,” stāsta Marina Isupova.

Kopsummā papilddarbi izmaksā dārgi. Daugavpilī gandrīz 2 miljoni eiro klāt pie ERAF finansētajiem 58 miljoniem eiro tikai būvdarbiem. “Divu pēdējo gadu laikā izmaksas pieauga par 1,8 miljoniem eiro. Varbūt situācija nav tik dramatiska, ņemot vērā lielo apjomu,” saka Attīstības nodaļas vadītāja Daina Kriviņa.

Vai varētu būt slēpta vienošanās?

Kas pie vainas situācijai, kas prasa no pilsētas budžeta tik lielu summu?

Domes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments nodarbojas ar būvdarbu kontroli un sākotnēji ar projektu izskatīšanu. “Problēma ir apstāklī, ka projekti netiek pienācīgi izstrādāti un no paša sākuma pasūtītājs nav konkrēti definējis tās lietas, kas projektā būtu jāiekļauj. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc notiek šis sadārdzinājums,” skaidro departamenta vadītāja Santa Pupiņa.

Vai iemels varētu būt slēpta vienošanās? “Grūti pateikt. Iespējams, tā varētu būt, bet tas praktiski nav pierādāms,” saka Pupiņa.

“Ir jau tā, ka dažādas projektētāju kompānijas strādā ļoti cieši ar celtniekiem. Un dažreiz varbūt viņi speciāli ieplāno mehānismu papildu samaksu saņemšanai. Arī tas ir iespējams,” saka Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis, noraidot, ka pie vainas projektu sadārdzinājumiem varētu būt pasūtītājs. “Viss sākas ar projektu, un tajos objektos, kur jūk termiņi un ir sadārdzinājumi, bieži vien pie vainas ir pats projektētājs. Būvniecības laikā, iespējams, nevīžības dēļ atklājas virkne trūkumu un papildu nianses, kas prasa papildu finansējumu. Projektētāji saka, ka nav vainīgi, arī būvnieki saka, ka nav vainīgi, bet tomēr viss sākas no projekta.”

Viena no lielākajām arhitektūras inženierkompānijām pilsētā ir SIA "Projektēšanas birojs ARHIS", un tās vadītājs Igors Adesbergs norāda uz pasūtītāja atbildību: “Mums gadu gaitā ir izkristalizējies savs skatījums uz šo situāciju. Pasūtītājs, lai arī to nosaka likumdošana, ir atbildīgs par projektēšanas tehniskā uzdevuma sastādīšanu, tomēr ne tik uzmanīgi pieiet šai lietai, šim pirmajam solim. Tāpēc nevar izvērtēt sākotnējo uzstādījumu un pašu projektu atbilstību. Saspiestos laika termiņos bieži vien projektētājam jāpieņem patstāvīgi lēmumi, ko nevar laicīgi saskaņot ar pasūtītāju. Un, ja vēl pasūtītājs nevēlas lāgā iedziļināties šajā projektā un uzskata, ka tas ir projektētāju ziņā un to atbildībā, tad arī rodas situācija, kad projekts neatbilst pasūtītāja prasībām, nav pilnībā izstrādāts un beigās sadārdzinās. Viss sākas no tā, ka pasūtītājam jānosaka savs redzējums, arī budžetā, un jānosaka savi rāmji. Mūsu gadījumā ir paveicies, ka Daugavpilī, kur ir šīs problēmas un par kurām nemitīgi runā, mēs lielākoties neprojektējam.”

Vai iespējams pasūtītāju un izpildītāju slēpts finansiālais labums? “Lai pierādītu, vai tā ir taisnība, katrā atsevišķa gadījumā jāveic izmeklēšana. Ir situācijas, kad pasūtītājs vēlas konkrētu izpildītāju, un viņi domā vai arī viņiem liekas, ka darbs būs izpildīts labi. Bet nevar runāt, ka tas ir kaut kāds trends vai tendence, kamēr tas nav pierādīts. Tas būtu vienkārši neētiski,” norāda Adesbergs.

To kategoriski noraida “Lagron” vadītājs Vladimirs Pučkovs: “Te nav nekādas iepriekšējās vienošanās. Ievilkt būvdarbus būvniekiem – vai tā būtu mūsu kompānija, vai jebkurš cits uzņēmums – nav izdevīgi, tas maksā naudu. Tie ir mūsu administratīvie izdevumi. Jo ilgāk velkas būvdarbi, jo dārgāk tas mums maksā.”

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Zdanovskis risinājumu saskata tajā, ka pašvaldībai būtu projektēšanas birojs:

“Es biju piedāvājis izveidot domē pašvaldības projektēšanas biroju. Līdzīgi to mēģina darīt arī Jelgavas dome.”

Celtnieku trūkums

Vēl viena problēma, ar ko saistīta būvdarbu iekavēšana un uz ko norāda visas iesaistītās puses, ir darbaroku trūkums. “Daudzi cilvēki ir izbraukuši uz ārzemēm, celtnieku nepietiek.

Lai arī firma ir uzvarējusi konkursā, reāli nav celtnieku – darbaspēka, kas darbus veiktus.

Mēģina ekonomēt, tāpēc rodas problēmas ar celtniekiem,” saka Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.

Celtnieku trūkums, arī cenu dempings, mazākā cena konkursos un kopējā situācija nozarē ietekmē būvdarbu izpildes laikus, un tas nav tikai Daugavpilī. “Šodien šī situācija ir pilnīgi citādāka nekā pirms diviem gadiem. Tad trūka darba, būvmateriālu ražotājiem bija ļoti mazs apgrozījums, viņi deva lētākas cenas, lai tikai no viņiem pirktu, būvnieki deva cenas tuvu dempinga cenām, lai tikai dabūtu darbu un izdzīvotu. Un šiem projektiem tāmes noteikti tika taisītas šajā periodā.

Tagad ir cita situācija – ir daudz darba, trūkst cilvēku, līdz ar to būvnieki prasa adekvātas izmaksas savam darbam, pasūtītājs grib kvalitatīvākus projektus.

Ja skatāmies Latvijas mērogā, tad - kas mums būtu tā institūcija, kas censtos nepieļaut būvniecības nozarē tik straujus apjomu kāpumus un kritumus,” pauž Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt