Covid-19 dēļ pilsētas kļuvušas tīrākas un atgriežas savvaļas dzīvnieki. Bet vai tas ir labi?

Ar divu trīs mēnešu ilgu cilvēku pašizolāciju bijis pietiekami, lai daba sāktu ienākt cilvēku apdzīvotajā areālā. Fotogrāfijas, kurās meža dzīvnieki redzami tukšajās pilsētu ielās, izskatās jauki un interesanti, taču īstenībā šis fenomens atgādina par senām problēmām, uzskata Pasaules Dabas fonda (WWF) pārstāve.

Savvaļas fauna patiešām pārsteidzoši ātri reaģējusi uz cilvēku aktivitātes mazināšanos. Sociālo tīklu lietotāji no dažādām pasaules malām publisko liecības par to, ka dzīvnieku valstība ienāk pilsētās.

Lauvas, ērgļi un irbes, ragainie brieži…

Barselonas centrā redzēta mežacūka. Velsas pilsētu ielās šad tad tiek pamanītas savvaļas kazas. Taizemes pilsētā Lopburi notiek cīņa par rajoniem starp konkurējošām pērtiķu bandām. Savukārt Austrālijas pilsētā Adelaidā zālājos sprigani lēkā ķenguri.

Tukšajās Sanfrancisko ielās staigā koijoti, Japānas pilsētā Narā bez bailēm ienāk brieži, Indijas pilsētas Čandigarhas iedzīvotāji redzējuši leopardu, bet ceļus starp Lielbritānijas pilsētām iecienījuši eži.

“Šīm ainām mani būtu jāiepriecina, jo mana darba mērķis ir atjaunot dabisku vidi un biodažādību. Taču viss ir daudz vienkāršāk un prozaiskāk,” uzskata WWF Singapūras nodaļas direktore Elizabete Klārka. WWF ir 1961. gadā dibināta starptautiska nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir saglabāt dabu un samazināt cilvēka ietekmi uz vidi.

Telekanāla “Channel News Asia” portālā publicētā viedokļrakstā speciāliste skaidro, kas izraisījis savvaļas dzīvnieku masveida ierašanos pilsētā, kādas tai var būt sekas un par ko tai būtu jāatgādina.

Viņa raksta, ka vairākumā gadījumu “ciemos” ieradušies savvaļas dzīvnieki vienkārši meklē barību. Koronavīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ cilvēki mazāk pārvietojās, tostarp arī starp pilsētām. Tāpēc barības avoti “urbanizētajiem” savvaļas faunas pārstāvjiem, kuriem bieži atlēca tas, kas palika pāri cilvēkiem, pēkšņi izsīka. Kustība uz autoceļiem saruka, arī troksnis pilsētā kļuva mazāks, un dzīvnieki sāka klaiņot lielā teritorijā, meklējot barību.

Kaimiņu konflikti

Visas šīs parādības ir ne tik daudz faunas pārstāvju iebrukums mūsu pasaulē, cik atgādinājums par to, ka mēs ar viņiem dzīvojam vienotā telpā, pasaule mums ir kopīga un mums ar to jārēķinās, uzskata autore.

Singapūrā un apkārtnē dzīvo pērtiķi, reptiļi, putni. Un tāpat kā jebkurā citā kopīgi apdzīvotā vidē konflikti dažkārt ir neizbēgami. Fotogrāfijas ar savvaļas dzīvniekiem ielās priecē, kamēr dzīvnieki staigā tālu no jūsu pagalma. Diemžēl pēdējos mēnešos bijusi skumji gadījumi, kad dzīvnieki, kas kļuvuši droši, tikuši nogalināti. Singapūrā dārzā ielīdušas čūskas nosistas ar nūjām. Citā sašutumu izraisošā gadījumā cilvēki noindējuši savvaļas ziloņus, kas izmīdījuši plantācijas.

Ir vērts palūkoties uz šiem konfliktiem plašāk, jo tieši cilvēka ielaušanās savvaļas dzīvnieku apdzīvotajā vidē kļuva par iemeslu, kura dēļ mēs trīs mēnešus nosēdējām karantīnā, mēģinot tikt galā ar pandēmiju, atgādina autore.

Tuvāki un biežāki kontakti ar dabu palielina patogēno mikroorganismu nodošanu no savvaļas dzīvniekiem cilvēkiem. Covid-19 epidēmija sākās pēc tam, kad vīruss tika nodots no dzīvnieka cilvēkam. Tādas slimības sauc par zoonotiskām. Arī iepriekš tādu infekcijas slimību kā Ebolas vīrusslimība, atipiskā pneimonija SARS, putnu gripa epidēmijas sākās tādā pašā veidā.

Meži ir mājas miljoniem dzīvo būtņu sugu, un tie darbojas kā buferis, kas pasargā cilvēkus no zoonotiskām slimībām. Kad meži tiek iznīcināti, šis dabiskais buferis izzūd. Nav pārsteidzoši, ka trešdaļa infekcijas slimību rodas mežu masveida izciršanas dēļ.

“No Dienvidaustrumāzijas līdz Brazīlijai mēs iznīcinām mežus, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kokmateriāliem, sojas, palmu eļļas, liellopu gaļas un kaučuka. Mūsu graujošais uzbrukums dabai rada auglīgu augsni infekcijas slimībām, kuras mēs neprotam kontrolēt,” brīdina eksperte.

Pandēmija dod iespēju visu mainīt

Daudzus nodarbina jautājums, kāda būs dzīve pēc pandēmijas, un vai ir iespējams atgriezties ierastajā ritmā. Taču vispirms jāatceras, ka pirms pandēmijas situācija nebija pilnīgi normāla, raksta Elizabete Klārka. Viņa nosauc trīs virzienus, kuros jāstrādā, lai nepieļautu vēl vienu krīzi, kas būtu līdzīga pašreizējai.

Pirmkārt, jāveic pasākumi, lai aizsargātu neskartās dabas ekosistēmas un atjaunotu izcirstos mežus visā pasaulē. Tikai ar stingriem likumiem un to efektīvu ievērošanu mēs spēsim aizsargāt atlikušās dabas bagātības. Pandēmija vēlreiz atgādinājusi, ka daba ir neatņemama mūsu izdzīvošanas un ekonomiskās labklājības sastāvdaļa.

Otrkārt, tā kā malumedniecība un tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem joprojām plaukst, jācīnās pret nelikumīgo darbību un neregulētajiem tirgiem. Ķīna jau spērusi soli šajā virzienā, nosakot pilnīgu aizliegumu tirdzniecībai ar savvaļas dzīvniekiem, kuri tiek izmantoti pārtikā.

Treškārt, mums jāatzīst, ka dabas saglabāšana ir ļoti svarīgs faktors, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Janvārī publicētais Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums liecina, ka vairāk nekā puse jeb 44 triljoni ASV dolāru no pasaules iekšzemes kopprodukta ir atkarīga no dabas. Piemēram, pasaules lauksaimniecības sektors 2,5 triljonu dolāru apmērā ir atkarīgs no apputeksnēšanas, ūdens kvalitātes un klimata stabilitātes.

Covid-19 dēļ tika apturēta liela daļa ražošanas, kas rada ogļskābās gāzes izmešus. Mēs varam izmantot šo impulsu, pārvirzot investīcijas un radot jaunas darba vietas uzņēmumos, kas vairāk taupa resursus un ir ekoloģiski draudzīgāki, uzsver vides aizsardzības speciāliste.

Rakstu oriģinālvalodā lasiet Rus.lsm.lv!


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti