Atskaites par industrijas «dotācijām» mediķiem – nepārskatāmas, nepilnīgas un nekontrolētas

Latvijā šogad pirmo reizi pieejami dati – cik, kurš un par ko ir saņēmis naudu no farmācijas firmām. Saraksts ar trīs miljonus eiro vērtiem maksājumiem mediķiem no farmācijas firmām atklāj tikai nelielu daļu no kopējās naudas plūsmas, sarakstu neviens nepārbauda, kļūdu netrūkst, turklāt darīts viss, lai sabiedrība nespētu sarakstu analizēt un vērtēt. Mēs kā pacienti joprojām esam neziņā, cik ētiski ir rīkojies mūsu ārsts vai aptiekārs, pieņemot šo maksājumu, un vai tas mums nes labumu vai tomēr – ne.

Dati palīdz maz

Gada laikā vairāk nekā pieci tūkstoši maksājumu, kopumā sadalīti gandrīz trīs miljoni eiro. Tāda nauda no 49 Latvijas farmācijas uzņēmumu makiem pārceļojuši pie ārstiem, medmāsām, aptiekām, dažādām ar medicīnu saistītām asociācijām un biedrībām, un tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Pašlaik situācija ar farmācijas firmu uzsauktiem labumiem ārstniecības personālam esot daudz labāka un ētiskāka nekā pirms pāris gadiem. To Latvijas Radio vienā balsī apgalvo gan farmācijas firmas, gan ārsti, gan ierēdņi un korupcijas uzraugi.

Priekšstats, ka ārsti par zāļu ražotāju naudu dodas gozēties pludmalēs vai slēpot glaunos kūrortos, neatbilstot realitātei. Bet fakts, ka

ārstniecības personāls dodas farmācijas uzņēmumu apmaksātos braucienos, piedalās semināros, turklāt dāsni atbalstītas arī asociācijas un biedrības - ir patiesība. Bet mediķiem šie pasākumi esot smags darbs, kas palīdzot attīstīt Latvijas medicīnu, kurai trūkstot valsts budžeta naudas.

Taču kritiski uz šo simbiozi raugās korupcijas uzraugi. Korupcijas novēršanas un pakarošanas birojs (KNAB) ziņojumā par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā uzsver – attiecības ar medikamentu ražotājiem rada riskus korupcijai un interešu konfliktiem – situācijām, kad cilvēkam jāpieņem lēmumi, kuru rezultāti var ietekmēt paša mantiskās vai personīgās intereses.

Galvenie riski ir ne tikai tas, ka ārsta lēmumu, kuras zāles rekomendēt pacientam, ietekmē ārsta attiecības ar farmācijas uzņēmumu. Risks ir arī tas, ka zāļu ražotāji un izplatītāji caur ārstiem un asociācijām ietekmē valsts veselības nozares attīstību. Piemēram, lai maksimāli palielinātu medikamentu noieta tirgu vai ietekmētu to, kā zāles nonāk Latvijas tirgū.

„Tur ir risks! Tur ir pamatīgs risks,” saka Inta Nolle, speciāliste no KNAB, jautāta, vai ārstu braukšana uz kongresiem par firmu naudu ir riskanta.

Šāda braukāšana var radīt interešu konflikta situācijas,

turklāt, kā saka Nolle, „interešu konflikts var veidoties ne tikai valsts amatpersonai, bet jebkuram arī bez valsts amatpersonas amata”.

Nolle skaidro – kā rīkoties un kā izvairīties no interešu konflikta, būtu jānosaka katrai veselības iestādei. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ārstniecības personālam, kas nav valsts amatpersonas, darba vietas iekšējie noteikumi ir vienīgie, kas palīdz saprast – kas ir interešu konflikts, kas nav un kā rīkoties, lai neciestu pacienti un valsts budžets.

Teorētiski patlaban ikvienam no mums – man, jums, pašiem ārstiem, medicīnas iestāžu vadītājiem, korupcijas uzraugiem, pētniekiem -  ir iespēja ieskatīties, kā nauda plūst no farmācijas uzņēmumiem pie ārstniecības personāla, kurš maksā, kurš saņem. Dati publicēti Veselības inspekcijas (VI) mājaslapā.

Taču praktiski šie dati palīdz maz.

„Ja mēs pieņemam, ka pamatideja datu publiskošanai bija caurredzamības nodrošināšana, tad šādā veidā dati caurredzamību nenodrošina. Nekādā veidā,” skaidro Signe Mežinska, biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle, Latvijas Universitātes docente. Biedrība "Veselības projekti Latvijā" veic pētījumu, kurā tieši analizē farmācijas maksājumus ārstiem un organizācijām.

Biedrība arī ir mēģinājusi izrakties cauri šiem datiem, gluži kā to vasarā darīja Latvijas Radio. Secinājumi ir vienādi - dati ir nepārskatāmi, neprecīzi, nepilnīgi un tos neviens neizmanto nozares uzraudzībai.

Kā fotogrāfija

Pirmkārt – dati nav pārskatāmi.

Vasaras vidū, kad Latvijas Radio nolēma papētīt dziļāk – kas notiek ar farmācijas uzņēmumu maksājumiem ārstiem, šķita, ka darbs būs salīdzinoši vienkāršs un galvenās pūles prasīs tieši datu analīze un secinājumu izdarīšana. Galu galā - dati ir publiski pieejami, iesniegti pēc vienotiem nosacījumiem. Salikt visu firmu maksājumus kopā un ieraudzīt kopainu – tas šķita salīdzinoši vienkārši.

Izrādījās – nē. Nav vienkārši. Ja kāds man lūgtu izdomāt – kā publiskot datus, bet tajā pašā laikā tos padarīt nelietojamus, man atbilde nebūtu ilgi jāmeklē. Droši var par paraugu ņemt veidu, kā VI publisko datus par maksājumiem ārstiem.

Pirms:

Dokumenti ir pdf formāta – būtībā kā fotogrāfijas, kur neko nenokopēsi. Daudzi faili – skenēti no atsūtītiem papīra dokumentiem, miglaini, šķībi, ar nogrieztām malām.

Tos analizēt ir kā lasīt sēkliņas no pelniem.

Pēc: 

Dokumenti

Farmācijas firmu maksājumi 2015.gadā. Latvijas Radio apkopotie dati

Lejuplādēt

1.02 MB

Bet tam tā nevajadzētu būt. Latvijā pastāv vēlamais veids, kā informāciju nodot sabiedrībai, un tie ir atvērtie dati. Šī principa pārraudzība ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas )VARAM) pārziņā. Uģis Bisenieks ir VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors un ikdienā tieši strādā ar atvērtajiem datiem valsts pārvaldē. Viņš saka:

„Svarīgi ir, lai šie dati ir mašīnlasāmi, lai dators var šos datus strukturēti ielasīt un attiecīgi tālāk apstrādāt”

Īpaši slikts piemērs un arī samērā bieža prakse pēc Bisenieka teiktā ir tas, ka iestādes savās mājaslapās informāciju ievieto PDF formātā, kas ir bieži ieskenēts.

VI nekāds sods par atvērto datu principa nepiemērošanu nedraud. Vien ja cilvēki sūdzēšoties, tad VARAM runāšot ar iestādi, lai situāciju uzlabotu. Līdz tam mums atliek vien failus, kur datorprogrammas netiek galā, pārrakstīt pašiem ar roku.

Pusdienas Ženēvā, Itālijā

Otrkārt, paši dati ir kļūdu pilni.

Ir kļūdas ārstu vārdos un uzvārdos, Signe Mežinska uzskaita,

arī organizāciju un slimnīcu nosaukumos ir kļūdas vai lietoti tādi saīsinājumi, kas neļauj atpazīt, kas tā par iestādi.

Datos ir arī aritmētiskas kļūdas, piemēram, nav pieskaitīti visi maksājumi. Ir pareizrakstības kļūdas, kuru rezultātā sarakstā parādās, ka ārsti devušies pustdienās, kas rakstītas ar T. Ir arī ģeogrāfiskas neprecizitātes – Ženēva iekļauta Itālijā.

Redzamā trešdaļa

Treškārt, dati ir nepilnīgi. Tajos apkopotas tikai summas, ko maksājušas farmācijas firmas. Bet šie uzņēmumi nav vienīgie, kas maksā ārstiem, asociācijām un biedrībām.

Datos nav maksājumu, ko farmācijas uzņēmumi pārskaitījuši ārstiem kā atlīdzību par, piemēram, lekciju sagatavošanu un lasīšanu. Nav arī līdzekļu, kas pie ārstniecības personāla nonāk caur dažādiem atbalsta fondiem.

Turklāt aiz borta palikusi vēl viena nozīmīga maksājumu daļa. Datos nav informācija par medicīnas ierīču ražotājiem, izceļ Signe Mežinska. „Par to runā mazāk, bet protams, arī medicīnas ierīču ražotāji sponsorē pasākumus un ir ieinteresēti savas produkcijas reklamēšanā,” viņa saka.

Cik lielas summas palikušas neapzinātas, precīzi pateikt nevar neviens. Bet nozares pārstāvji lēš, ja publiskotajos datos sadalīti ap 3 miljoniem eiro, tad tikpat ārstniecības personālam un nodibinājumiem iztērējuši ierīču ražotāji un vēl tikpat izmaksāts par uzstāšanos ar priekšlasījumiem vai lekcijām.

Tātad kopumā, iespējams, dažāda veida maksājumos ārsti un asociācijas gadā saņem vismaz līdz pat deviņiem miljoniem eiro. Turklāt seši no tiem nekādi netiek uzskaitīti un dati par tiem nav publiski pieejami joprojām.

Kontroles nav

Pēdējais, ceturtais trūkums, ko par šiem datiem atklāja Latvijas Radio, ir tas, ka visu šo informāciju, kas nonākusi valsts un arī sabiedrības rīcībā, valsts puses nekādi neapkopo, neanalizē un galvenais – neizdara secinājumus.

Kad Latvijas Radio lūdza VI, kuras mājaslapā saraksts publiskots, datus komentēt uz īsu sarunu piekrīt vien preses sekretāre Agita Antonāne. Neviens cits VI speciālists vai eksperts nav ar mieru tikties ar Latvijas Radio un atbildēt uz jautājumiem par datu analīzi un kontroli.

Preses sekretāre no oficiāla paskata papīra lapas ar ģerboni nolasa garu un ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem piesātinātu atbildi, kuras kopsavilkums ir sekojošs: Inspekcijas uzdevums ir datus par farmācijas uzņēmumu maksājumiem tikai publicēt mājaslapā, nevis vērtēt, analizēt un izdarīt secinājumus.

Vēlreiz pārliecinoties, vai birokrātijas valodā ietītā jēga ir saprasta, seko dialogs: 

Rudīte Spakovska, Latvijas Radio: Analīze, tālāka uzraudzība, tas nav jūsu uzdevums?
Agita Antonāne, VI: Inspekcijai saskaņā ar MK noteikumiem, bija deleģēts paziņojumus ievietot mājaslapā.
R.S. Jums nav deleģējuma kaut ko tālāk darīt?
A.A. Nē, tikai ievietot mājaslapā
R.S. Kādas ir VI galvenās funkcijas, ko jūs dariet, kas jums ir galvenais uzdevums?
A.A. Ar šo te? Kā jau es minēju, VI ir deleģēts informāciju publicēt VI mājaslapā, sakarā ar to, ka inspekcija uzrauga farmācijas uzņēmumus. Tas ir piemēram, aptiekas, lieltirgotavas un tādēļ ir jāuzrauga uzņēmumi, jo inspekcija uzrauga normatīvo aktu izpildi un ievērošanu attiecībā uz zāļu izplatīšanu un reklāmu.
R.S. Kādēļ tik dīvaina sistēma, ka jums ir dati, bet nav deleģējuma ar tiem kaut ko darīt?
A.A. Manā rīcībā nav šādas informācijas, inspekcija visu dara atbilstoši savai kompetencei un MK noteikumiem
R.S. Un jūsu kompetence ir farmācijas, zāļu ražotāju uzraudzība, lai aizsargātu klientus, tas ir jūsu galvenais…
A.A. (nopīkstēts, jā)

 

VI pārraugošā iestāde – Veselības ministrija – gan nepiekrīt. Egita Pole, Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos, kad prasu, vai tiešām vienīgais VI uzdevums ir datus ielikt mājaslapā, kategoriski nepiekrīt. VI arī ir jāskatās šie dati, nevis tikai jāapskata dati, vai tie iesniegti pareizā formātā, ar visām ailītēm un tad jāieliek VI mājaslapā. Pole saka:

„Veselības inspekcijai būtu jāziņo par gadījumiem, ja tendences ir negatīvas vai šaubīgas. Bet te ir tas stāsts, ka Veselības inspekcijai dati šādā formātā ir būtībā necaurspīdīgi.”

Problēmu redz, risinājums tālu

To, ka datu nepārskatāmība, neprecizitāte, nepilnība un neuzraudzīšana ir problēma, apzinās gan pārraugošās iestādes, gan farmācijas industrija. Uzlabojumi gan tiek solīti, bet tikai pēc pāris gadiem.

Pašā sistēmā Veselības ministrija gan neko sliktu nesaskata. Galvenais ir saglabāt ārstu neatkarību. „Vienmēr ir jābūt šim šaurajam ētikas balansam. Cik tālu es pieņemu un izmantoju iespējas, bet palieku neatkarīgs ārsts savā domāšanā,” skaidro Pole.

Jāuzsver, ka noteikumi par maksājumu saraksta publisku pieejamību ir nākuši arī no pašām farmācijas kompānijām, kuru mātesuzņēmumi pasaulē arvien lielāku vērību velta tieši industrijas tēla uzlabošanai un aizdomu kliedēšanai.

Un aizdomas kliedēt ir nepieciešams, jo

KNAB ne tikai saredz risku, ka zāles pacientam varētu izrakstīt ne pacienta interesēs vai mēģina ietekmēt veselības aprūpes sistēmu tā, lai vairotu savus ienākumus, bet arī uzsver – šie riski ir īpaši augsti.

Kādi tad ir iemesli īpašajam riskam? Inta Nolle no KNAB skaidro, ka nozarē, lai gan ikdienā dzirdam regulāru sūrošanos par nepietiekamu finansējumu, nonāk ievērojams valsts finansējums. Tikt pie smagāka kumosa ir liels kārdinājums. Arī milzīgais medikamentu tirgus padara nozari pievilcīgu ļaunprātīgai rīcībai un alkatībai.

Veselības aprūpe ir arī plaša – no ģimenes ārsta laukos līdz daudzmiljonu iepirkumiem un sarežģītām iekšējām procedūrām, ko no malas ir grūti izprast un izkontrolēt. Turklāt mūsu veselības jautājumi ir sensitīva informācija, piemēram, videokameru ārsta kabinetā neuzstādīsi

Labā ziņa ir tā, ka tuvāko gadu laikā šīs problēmas plānots risināt, un par iespējamajiem risinājumiem ziņosim piektdien,  9.septembrī. Bet jau otrdien, 6.septembrī, ziņosim, kāpēc mediķi dodas uz farmācijas nozares plaši organizētajiem semināriem un vai viņiem maz ir izvēle to nedarīt?

6 komentāri
huehu
Ženēva, Itālija Varbūt cilvēki, kas ievada datus ir vienkārši idioti? Tas taču nav speciāli :D
Students
Būs dati, tie būs pārskatāmi, bet kas būs tālāk? Mēs taču citās nozarēs redzam kas zog, paņem vairāk, bet vai ir kādi ierobežojumi? Tāpat VM un apakšnodaļas barojas no tās pašas naudas, ko it kā saņem visi citi. Aptiekas? Jā, varbūt lielās ''apakšslimnīcu'' aptiekas kaut ko iegūst, bet es ļoti šaubos, ka kāds konkrēts vadītājs, farmaceits saņemtu kādu labumu no firmas. Protams tīklu vadībām tiek maksāts, neizbēgami, bet cik...tas atkal miglā tīts. Kopumā : ir pozitīvi, ka cilvēki vēlas redzēt naudas plūsmu.
Dace
Vai varētu būt jau, ka Latvijas ārsti ir jau tādā nabadzībā, ka par pusdienām vai viena semināra apmaksu zaudētu savus uzskatus, kā ārstēt slimniekus?
kika
Nesaprotu par ko žurnaliste uztraucas? Par ko vispār ir stāsts?
:/
Kas tieši nav skaidrs un ir nekontrolēts? Jaunā likumdošana paredz, ka ir atļauta tikai izglītības pasākumi un ēdināšana semināru laikā. Vai ārstam būtu jānāk ar savu sviestmaizi? Vai tiešām sabiedrība vēlas lai viņus ārstē ar 20 gadus veciem medikamentiem? Kā lai ārsts uzzin par jaunumiem, ja farmācijas kompānijas par to neinformē? Vai visi ārsti, pēc definīcijas, tiek uzskatīti par pērkamiem? Tikai 1% ārstu var atļauties apmeklēt starptautiskas konferences par savie līdzekļiem. Un ne katram ārstam ir sava privātā lidmašina.
Nata
Arī lieltirgotavas uzpērk ārstus,to neuzskaita neviens
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti