Pēc garām diskusijām mednieku organizāciju, Pārtikas veterinārā un meža dienestu starpā šobrīd nolemts krietni samazināt mežacūku populāciju, patiešām izšaujot visu sezonas kvotu, kas ir 66 tūkstoši dzīvnieku. Līdz šim mednieki no šī skaita parasti izšauj tikai 60%. Kopumā aizvadītajā sezonā uzskaitīti aptuveni 75 tūkstoši cūku.
Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks pret cūku masveida medībām ir skeptisks un uzskata, ka tik lielu skaitu izšaut ir nereāli pāris mēnešos: „Kapacitāte un iespējas nav mums tik lielas. Otrkārt, cilvēkiem ir psiholoģiski jātiek pāri barjerai, ja viņš ir 20 gadus konkrēto medību iecirkni attīstījis, veidojis, mēģinājis ieaudzēt dzīvniekus un rūpējies, bet tagad drastiskā veidā mežacūku skaits tur jāsamazina. No daudzu mednieku puses ir ļoti liela interese par šo situāciju un pat atturīga attieksme pret izšaušanu.”
Lietuvā pieņemtie mēri, 100% izšaujot šos dzīvniekus inficētajos rajonos, slimību varētu lokalizēt, uzskata mednieks. Viņš gan piebilst, ka arī šajā valstī mednieki visā teritorijā nespēs samazināt meža cūku skaitu līdz 10%, kā uzdots.
Arī Latvijā galvenā problēma būs tieši mednieku motivācija, jo uzspiest šaušanu nevar. Tādēļ ir svarīgas kompensācijas tieši par cūku nogādāšanu laboratorijās, bet arī tas negarantējot aktivitāti. „Kā zinām, katra kustība maksā kaut kādu naudu. Lai cilvēks nogādātu meža cūku mirstīgās atliekas līdz PVD analīžu veikšanas vietai, tie ir izdevumi. Un es šo kompensāciju vairāk vērtētu kā nodrošinājumu, ka visi mednieki būtu ieinteresēti tieši šo analīžu veikšanā. Jo ļoti svarīgi ir sekot līdzi stāvoklim, tāpēc analīzes ir obligātas,” norāda Barviks.
Pagaidām nav zināms, vai kādas kompensācijas Latvijas medniekiem tiks piešķirtas, bet iepriekš izskanējis to iespējamais apmērs: 35 eiro par mežacūku. Tiesa gan, Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis norāda, ka medniekiem ir jābūt motivācijai rīkoties arī bez kompensācijas, jo tas ietekmē medību jomu ilgtermiņā.
Dienests vēl operatīvi plāno izsniegt papildus meža cūku medību atļaujas un jau izdots rīkojums arī par dzinējmedību pagarināšanu līdz 15. martam. „Patlaban jāmedī ir pamatā indivīdi, kas ir jauni un jaunāki par gadu, kas vairāk pārvietojas pa teritoriju un viņiem ir lielāka iespēja saskarties ar citu indivīdu un tādējādi, ja kāds ir slims, arī pārnēsāt šo slimību. Tātad arī nākamajā gadā jāmedī intensīvāk. Otrkārt, jāpievēršas arī blakusproduktu iznīcināšanai, jo ādas un iekšas, kas paliek pēc nomedītas meža cūkas, arī ir būtisks drauds slimības izplatībai, jo pārsvarā atliekas tiek atstātas mežā dabiskajā apritē,” norāda Lūsis.
Zoologs, bijušais medību daļas uzraugs Jānis Ozoliņš norāda, ka mednieki Latvijā mežacūku populācijas blīvumu palielinājuši mākslīgi - kolektīvu ietvaros nosakot selektīvas medības, aizliedzot šaut mātes, medījot tikai sivēnus un piebarojot dzīvniekus ziemas sezonā. Tādēļ no vides viedokļa mežacūku populācijas krasa samazināšana nav katastrofāla.
„Latvija attiecībā pret meža cūku areālu atrodas uz galējās ziemeļizplatības robežas, un tas nozīmē, ka mūsu mežos, kas pēc bioģeogrāfiskā iedalījuma pieder pie boreālajiem jeb ziemeļu mežiem, meža cūku blīvumam nav jābūt lielam. Dabiskā mežu ekosistēmā meža cūkām šeit nav jābūt tik daudz, kā viņas līdz šim ir uzturētas ar medību saimniecību,” skaidro Ozoliņš.
Samazinot meža cūku blīvumu uz pusi, 60% vai 90%, runāt par kādiem būtiskiem zaudējumiem videi nevar,” norāda zoologs.
Ozoliņš uzskata, ka mežacūkas būtu jāmedī blīvāk apdzīvotos reģionos, kas ir Kurzeme un Zemgale, kā arī centrālā Vidzemes daļa, turklāt mednieki no citiem reģioniem varētu nākt talkā pārējiem, tādējādi nodrošinot vajadzīgo kapacitāti.
Jau ziņots, ka valdība uzdeva Zemkopības ministrijai uz 11. februāra sēdi sagatavot priekšlikumus par pasākumiem mežacūku depopulācijas nodrošināšanai un par tiem nepieciešamo finansējumu.
