Dombrovskis, kas savulaik pats bija izglītības ministrs, atzina, ka, neraugoties uz to, ka IZM atbild gan par skolu satura un organizācijas jautājumiem, par profesionālo un augstāko izglītību, par zinātni, par sportu, par integrācijas jautājumiem un valodas politiku, kapacitātes ziņā ministrija ir atstāta norvārtā. Turklāt, tā ir arī ministrija ar otro viszemāko atalgojumu valsts sektorā. Tādēļ IZM būtu jāsadala divās daļas, bet sporta joma jāatdod citas ministrijas pārziņā.
“Man ir vienkāršs, praktisks priekšlikums - ministrija jāsadala divās vai divās ar pusi daļās. Sports jāatdod Aisardzības vai Iekšlietu ministrijai, kur gan budžets ir interesants, gan sinerģija ir diezgan laba, savukārt skolas un profesionālā izglītība jāatdala no augstākās izglītības un zinātnes, kā tas ir vairākās citās valstīs,” sacīja Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, skolu jautājums ir tik milzīgs, un tas prasa 90% ministrijas darba, līdz ar to paliek pavisam maz resursu citu sfēru pārraudzīšanai. Savulaik Dombrovskis pats piedāvājis ministrijas nosaukumam pievienot vārdu “sports”, lai noradītu uz ārkārtīgu plašo atbildības loku.
“Latvijas Avīzes” žurnāliste Ilze Kuzmina gan iebilda pret šādu ideju, paskaidrojot, ka sabiedrība iebilstu pret ministriju skaita palielināšanu. Turklāt rodas sajūta, ka izglītības ministri parasti amatā ir pārāk īsu laiku, un pie tā vainojamas pašu pārstāvētās partijas.
Savukārt Dombrovskis lēsa, ka tik ilgi, kamēr pašmērķis būs ministriju skaits, nevis tas, ar kādu organizatorisko struktūru iespējams darbus paveikt labāk, nekas nemainīsies uz labo pusi.
Komentējot līdzšinējos IZM un pedagogu nesaskaņas, Kuzmina pauda, ka viens no problēmas cēloņiem ir absolūtā filosofiju sadursme - Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārstāv skolotāju intereses un koncentrējas uz algu jautājumu, bet ministrija sakās aizstāvam skolēnu intereses, un tās darbība vērsta uz izglītības kvalitātes celšanu.
Arī pēc Dombrovska domām, konfliktā iesaistīti divi dažādi redzējumi. Vienu no tiem var devēt par Lielbritānijas - Amerikas redzējumu, kas akcentē to, ka jāmēra skolotāju devums, un atalgojums jāpiesaista skolēna izglītībai, bet otrs ir Somijas modelis, kas atzīst, ka tas, kas notiek klasē, nav izmērāms. Proti, ja skolotājiem būs jāmēra padarītais, viņi var sākt piemērot rezultātu, lai maksimāli nopelnītu, un tad iegūtais rezultāts būs kroplīgs. Pēc Dombrovska domām, jārada sistēma, kurā skolotājiem jāmaksā tikpat, cik ārstiem un juristiem, un jāpadara pedagoga profesija par iekārotu amatu, taču vienlaikus jānodrošina arī stingra atlase.
Jau vēstīts, ka IZM papildinājusi pedagogu atalgojuma jauno modeli ar ierosinājumiem, kas saņemti nu jau demisionējušās premjeres vadītās pašvaldību darba grupās, kā arī no LIZDA. Ministrija sola tādu mehānismu, kas ļaus pašvaldībām pielāgoties atalgojuma modeļa ieviešanai, nesamazinot pašreizējās amatalgas.
Tāpat ziņots, ka septembrī LIZDA un IZM sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. 27.novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Galvenās streika rīkotāju prasības bija budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējumam zinātnei.
