Ministrs norādīja, ka ar siltāka laika iestāšanos pavasarī iedzīvotāju mobilitātes palielināšanās ir neizbēgama. Tādēļ, viņaprāt, būs jāpārskata epidemioloģiskie drošības noteikumi, kas ļautu sabiedriskajiem ēdinātājiem sniegt papildu pakalpojumus.
Vitenbergs uzsvēra, ka “neviens nezina, cik ilgi būs Covid-19 krīze”, tādēļ ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas situācijai. Ministrs atzīmēja, ka tas nenozīmē Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu, bet gan to pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem epidemioloģiskajiem apstākļiem.
Viņš pieļāva, ka ēdinātājiem atļaut stingrā kontrolē atvērt āra terases, lai cilvēki varētu droši paēst, varētu būt viens no soļiem drošības pasākumu pārskatīšanā.
Kad un kādus konkrētus drošības pasākumus Ekonomikas ministrija varētu pārskatīt sabiedriskās ēdināšanas jomā, netika minēts.
Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja Operatīvās vadības grupai izstrādāt vismaz divus scenārijus par to, kā varētu notikt Covid-19 ierobežojumu ieviešana vai mīkstināšana. Scenārijus varētu izskatīt otrdien.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
