Vidzemes Augstskolā vadība samazina sev algas, lai palīdzētu Covid-19 krīzē bez darba palikušajiem studentiem

Vispirms jau tā ir solidaritāte ar studentiem – tā Vidzemes Augstskolā pamato vadības – rektora, prorektoru un dekānu – pieņemto lēmumu no jūnija līdz decembrim samazināt savu atalgojumu par 10%. Iegūtie līdzekļi ieguldīti studentu grantu programmā, līdz ar to palīdzot studentiem, kuri Covid-19 radītās krīzes laikā ir zaudējuši darbu.

Vidzemes Augstskolā vadība samazina sev algas, lai veidotu grantu programmu studentiemGunta Matisone

    Studentiem šis darbs, īstenojot grantu programmas projektus, ir arī iespēja gūt jaunu pieredzi.

    Niks Samauskis, kurš ir viens no studentiem, kuri pieteicās mazo grantu konkursā, savā datorā demonstrē jau safilmēto materiālu, jo uzdevums ir veidot informatīvu kampaņu, lai uzrunātu potenciālos, nākamos augstskolas studentus. Samauskis stāsta, ka viņš tajā akcentēs cilvēka lomu augstskolā:

    “Mēs gribam uztaisīt tādu asu, dinamiski video, kur parādīt visu, kas mums ir Valmierā, gan sportu, gan izklaides. Man liekas, ka svarīgi ir, ka tu zini, ka tev tur būs forši, ka tev būs cilvēki pretī. Man liekas, ka tas, kas padara dzīvi un vispār visas lietas foršas un interesantas, ir tieši tie cilvēki. Ja tev ir pareizie cilvēki, tu vienmēr jutīsies labi.”

    Savā ziņā Nika Samauska teiktais sasaucas arī ar Vidzemes Augstskolas vadības lemto – desmit procentus no sava atalgojuma novirzīt, lai dotu iespēju studentiem strādāt.

    Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzsver, ka šis lēmums nebija pavēle, bet katra paša brīva griba.

    “Mēs sevi notestējām – vai mēs spējam no kaut kā atteikties, tīri kā cilvēki, un es domāju, ka mēs spējam atteikties, piemēram, no šiem desmit procentiem atalgojuma. Kāpēc mēs to darījām – tāpēc, ka tas ir koncepts par solidaritāti. Es nesaku, ka tā ir labdarība, bet tā ir mērķtiecīga investīcija. Tie ir vairāki studenti, divas studentu grupas intensīvi darbojas, līdz ar to viņi būs nopelnījuši sev naudiņu, darot augstskolai stratēģiski svarīgas lietas,” skaidro Gatis Krūmiņš.

    Priekšlikums par atteikšanos no atalgojuma daļas bija Covid-19 krīzes rosināts, jo studenti pamatā strādāja ēdināšanas vai apkalpojošajā sfērā un, kā stāsta augstskolas Studentu apvienības sociāli akadēmiskā virziena vadītāja Beāte Velpe, slēdzoties uzņēmumiem daudzi palika bez darba.

    “Man ir draudzenes, kuras strādāja par viesmīlēm, līdz ar to visas kafejnīcas bija ciet, tad tie darbiņi arī tika zaudēti. Es pieļauju, ka arī ģimenēs varbūt vecākiem uzreiz grūtāk, un tad uzreiz tas finansējums visai ģimenei samazinās. Tad bija tā, ka bija tās runas – vai studēt? Tad šis te grantu projekts bija tāds atbalsts no Vidzemes Augstskolas puses, ko man šķiet, mēs visi ļoti, ļoti novērtējam,” uzsver Beāte Velpe.

    Darbu kafejnīcā nācās zaudēt arī Lindai Brokai, kura arī tagad ir iesaistījusies grantu programmā.

    Viņa stāsta: “Darbs kafejnīcā man vairs nav, un šī projekta ietvaros mēs varam atveltīt līdzekļus savam darbam, un tas ir veids, kā nopelnīt vasarā.”

    Augstskolā vērtē, ka ieguvumi no šīs grantu programmas ir vairāki. Protams, vispirms tā ir iespēja studentiem nopelnīt, savukārt augstskolai – iegūt jauniešus uzrunājošu reklāmas materiālu. Bet, kā stāsta Multimediju laboratorijas vadītāja Iveta Auniņa, – arī pati piedalīšanās grantu konkursā studentiem bija pieredzes gūšana.

    “Pirmā pieredze projektu rakstīšanā, jo lielākā daļa no viņiem ir pirmā kursa studenti, kuriem nav vispār nekādas pieredzes, kā rakstīt projektus, kā veidot tāmi. Viņi pirms tam arī konsultējās ar mums, kā to darīt, un to viņi arī var ierakstīt savā CV – ne tikai, kā veidojuši video, bet arī kā projekta rakstīšanas pieredzi,” uzsver Iveta Auniņa.

    Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš savukārt sarunā vairākkārt uzsver to, ka ne jau pabalsts ir atrisinājums krīzes situācijās.

    “Šobrīd, manuprāt, tomēr ir neadekvāti daudz aiziet uz pabalstiem, nevis uz attīstību.

    Tas, ko mēs mēģinājām parādīt, – arī ja mēs runājam par studentu atbalstu, tad viņus vajag atbalstīt nodarbinātībā, nevis vienkārši iedot pliku naudu stipendijā.

    Jo skaidrs, ka students pieradīs. Varbūt tāds nekorekts salīdzinājums, bet tas ir tāpat, kā tu ezītim dod pienu un vienā brīdī nedod, tad viņš ir diezgan dusmīgs. Tātad viņiem ir iespējas strādāt, un mēs viņiem piedāvājam tās,” skaidro Krūmiņš.

    Jāpiebilst, ka Vidzemes Augstskolas rektors uzrunājis arī savus kolēģus citās augstskolās.

    Krūmiņš atzīst: “Patiesībā es esmu nedaudz vīlies tādā ziņā, ka es diezgan daudzus aicināju arī citus pievienoties – gan citas institūcijas, augstskolas, politiķus, bet kopumā mūsu sabiedrībā šī solidaritāte pietrūkst. Man tiešām ir lepnums par savu komandu, par to, ka mēs esam uz viena viļņa.

    Es domāju no visas tās augstskolas personāla politikas viedokļa, ka vadībai ir jārāda kaut kāds piemērs, nu es ļoti ceru, ka arī politiķi kaut kad nonāks pie tā.”

    Vidzemes Augstskolā, izvērtējot šo pirmo grantu konkursu, ir iecere to turpināt arī rudens pusē.

    Covid-19 koronavīrusa
    izplatība Latvijā
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti