Vēža ārstēšana Latvijā 2017. - 2019.

Vēža diagnostikā un ārstēšanā Latvijā pēdējos gados notikušas lielas izmaiņas, tomēr joprojām ir problēmas, kas nav atrisinātas.

ĪSUMĀ:

Diagnozi ''vēzis'' ik gadu izdzird vidēji 11 555 cilvēki. 2017. gadā gandrīz pusei - 48% - vēzis tika diagnosticēts I vai II stadijā, savukārt 18,5% - IV stadijā. Vēlīni konstatētā vēža īpatsvars samazinās, taču tas notiek tāpēc, ka arvien vairāk cilvēkiem vēzi atklāj agrīnajā stadijā. Proti, cilvēku skaits, kuriem vēzi atklāj vēlu, nesamazinās. 

Vidēji 32% vēža pacientu nomirst pirmajā gadā pēc diagnozes uzstādīšanas. Šis rādītājs būtiski nav mainījies kopš 2016. gada, kad tie bija 33,4%. Vidēji katru gadu kopš 2010. gada 5950 cilvēki mirst ļaundabīga audzēja dēļ. Arī mirušo skaita rādītājs būtiski nemainās - 2018. gadā mira 5932 cilvēki.

Latvijā ir augstākā mirstība Baltijas valstīs - 2017. gadā Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ļaundabīga audzēja dēļ mira 307,8 cilvēki, Lietuvā - 286,56, Igaunijā - 295,01.

"Zaļā koridora" sākums

2016. gada oktobrī Latvijā izveidots "zaļais koridors", lai palīdzētu atklāt vēzi savlaicīgi. "Zaļais koridors" paredz, ka cilvēki, kuriem pirmoreiz mūžā ir saskarsme ar onkoloģisku diagnozi, 10 dienās tiek uz izmeklējumu vai pie ārsta speciālista. Mērķis ir, lai pēc sākotnējās vēršanās ārstniecības iestādē diagnozi uzstādītu mēneša laikā.

Sākotnēji "zaļais koridors" bija pieejams izplatītāko vēža veidu diagnosticēšanai.

Jau 2017. gadā pieauga agrīni diagnosticēto pacientu skaits un onkologi norādīja uz problēmu, ka trūkst finansējuma ārstēšanai. Tāpat tika aicināts "zaļo koridoru" paredzēt visiem vēža veidiem. Diagnosticēšanu sarežģīja arī tas, ka uz "zaļo koridoru" varēja nosūtīt tikai ģimenes ārsti. 

Togad šai programmai arī piešķīra papildu 12,2 miljonus eiro un gada beigās "zaļais koridors" tika atvērts plašākam cilvēku lokam. Nosūtījumu varēja dot ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi un ārsti speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs. Tādējādi, pakāpeniski papildinot "zaļajā koridorā" iekļauto diagnožu sarakstu, no 2018. gada pacientus uz ārpusrindas izmeklējumiem nosūta ar aizdomām par jebkuru ļaundabīga audzēja veidu. 

Sabiedriskajā telpā ik pa laikam diskutēts par to, vai ģimenes ārsti pietiekami sūta cilvēkus uz ārpuskārtas izmeklējumiem, kā arī, vai tas notiek lietderīgi. Sākotnēji bija arī nepieciešamība apmācīt ģimenes ārstus, lai viņi pareizi aizpildītu dokumentus. Ģimenes ārstu loma ir arī viens no projekta "Diagnoze vēzis" pētījuma virzieniem.

Pētījumā uzsver - ar diagnosticēšanu ir par maz

Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) pētījumā 2019. gada sākumā norādīja uz to, ka tālākajos etapos "zaļais koridors" apraujas. Pētījumā secināja:

  • bieži izpaliek kvalitatīva ārstēšana,
  • rehabilitācijas iespējas ir ļoti nelielas,
  • nav pārskatāmas sistēmas vēža pacientu novērošanai pēc aktīvā ārstēšanās posma,
  • nav izstrādāts detalizēts pacientu plūsmas apraksts katram vēža veidam,
  • trūkst standartizētas pieejas diagnostikas un ārstēšanas jomās,
  • trūkst kvalitātes prasības izmeklējumiem un ārstēšanai,
  • nav definēti ārstēšanā sasniedzamie rezultāti,
  • mediķu atbildība un sadarbība ir ierobežota, tostarp nav precīzi noteikti mediķu uzdevumi pacientu informēšanā.

LVEA ieteica pilnveidot kvalitātes prasības, kā arī formalizēt diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas, kvalitātes kritērijus un sasniedzamos rezultātus. Lai nodrošinātu nelielā pieejamā finansējuma racionālu izmantošanu, asociācijā ieteica novērtēt, cik efektīvas ir valsts apmaksāto pakalpojumu izmaksas. Asociācijā norādīja, ka vajadzētu noteikt konkrētu rīcību ārstiem pacientu informēšanā par ārstēšanos. Tāpat nepieciešama kvalitatīva datu bāze, lai būtu iespēja analizēt diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti un atbilstību vadlīnijām. 

Ministrijas darāmie darbi

2017. gadā kopumā "zaļā koridora" pakalpojumus saņēma ap 30 700 pacienti, 2018. gadā - ap 46 600 pacienti, savukārt 2019. gada pirmajos 6 mēnešos aptuveni 31 600.

Veselības ministrijā norāda, ka pērn un šogad centusies uzlabot onkoloģisko pacientu aprūpi pēc slimības atklāšanas, akcentu liekot uz pašu ārstēšanas procesu līdz dinamiskajai novērošanai. Nacionālais veselības dienests (NVD) izvirzījis jaunas prasības, lai no 2018. gada nodrošinātu plānveida stacionāros onkoloģiskos pakalpojumus, piemēram, viens no kritērijiem - vismaz 80% pacientu pakalpojumi jānodrošina 28 dienu laikā no terapijas taktikas pieņemšanas brīža (ārstu konsīlija lēmuma).

Vēl noteikts, ka pacientam pēc izrakstīšanas no stacionāra izsniedz izrakstu, kurā norādīts, kas viņam jādara tālāk.

Noteikts arī profesionālās pieredzes līmenis, kas vajadzīgs ķirurgiem, kuri operē vēža pacientus.

No šī gada aprīļa pacientiem pieejami arī akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, ja par to nepieciešamību ir lēmis ārstējošais ārsts.

Vēl 2019. gadā ir plānots sākt finansēt psihoemocionālā atbalsta centra izveidi un pakalpojumus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, sniedzot atbalstu pacientiem un viņu tuviniekiem no brīža, kad uzzināta diagnoze, kā arī akūtās ārstēšanas procesā.

Vienlaikus Eiropas projektā NVD turpina attīstības vadlīniju, kā arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi.

"Zaļā koridora" paplašināšana?

Tomēr ātras pārbaudes nepieciešamas arī jau reiz ar vēzi izslimojušajiem un atkal saslimušajiem.  Arī viņiem laiks ir ļoti nozīmīgs, bet uz izmeklējumiem ir jāgaida garā rindā. To šomēnes aktualizēja arī pacientu, ārstu un ierēdņu kopējā diskusijā.

Ministrijā gan norāda, ka risinājums problēmai gan īsti nebūtu "zaļā koridora" paplašināšana, jo tā mērķis ir nokļūt līdz diagnozei. Taču atzīst, ka līdz izmeklējumiem arī viņiem ir jātiek.

"Šajā gadījumā pacientam jau ir diagnoze.

Te būtu jāveido cits koridors, iespējams, ka citā krāsā, kur pacientiem, kam jau ir noteikta diagnoze, kādi papildu izmeklējumi jāveic, kas ir jādara, ja viņiem parādās simptomi par slimības progresiju vai recidīvu,"

LSM.lv stāstīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. Viņa norādīja, ka šī vai nākamā mēneša laikā varētu sākt sarunas ar onkologiem.

"Tur ir jābūt mērķtiecīgiem izmeklējumiem, lai pēc iespējas ātrāk saprastu un apstiprinātu, ka vai nu ir, vai nav slimības progresija. Tad nāk kārtējais konsīlijs, kas pieņem lēmumu, ko darīt - vai tā ir staru terapija, ķīmijterapija, operācija vai paliatīvā terapija," norādīja Janka. Viņa stāstīja, ka jaunajam koridoram ir jāizstrādā pacientu ceļi, jo katram vēža veidam tie būs atšķirīgi.

Līdz šīs problēmas risinājumam gan vēl aizies vismaz vairāki mēneši vai gads. Līdzīgi kā ar "zaļo koridoru" arī šeit būtu jāsāk ar vēža veidiem, kas ir visbiežāk sastopami, kuriem ir raksturīga recidivēšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti