Mazais Artūrs – „foršs” puika, kuru daudzi iepazina daktera Klauna akcijā. Bija nepieciešama milzu summa viņa dzīvības glābšanai. Vecāki lūdza sabiedrības atbalstu. Jau pirmdien Artūrs ir klīnikā Vācijā, un tas ir pateicoties S-2 veidlapai, kas garantē, ka visus izdevumus sedz valsts. Savukārt ceļu un uzturēšanos vecākiem – Bērnu slimnīcas fonds. Fondā šādu akciju sakarā atskan daudzi zvani. „Jā, zvana, zvana, zvana vaicā, vai ir tāda situācija kā Dāvim? Nē, pēc Dāvja viss ir noregulēts. Šiem bērniem palīdz valsts un maksā,” saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Pērn Nacionālais veselības dienests sedza ārstēšanās izdevumus 108 gadījumos, kad bērns devās uz ārvalstīm. Kopumā tas izmaksāja nepilnus divus miljonus eiro. „Par šiem gadījumiem jau publiski neuzzina, jo tie ir sensitīvi dati un mēs tos nekad nepubliskojam. Uzzina par akcijām, kas ir emocionālas,” pauda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa.
Tāpat dienestā uzsver, ka nav nekāda limita, cik daudz naudas atvēlēt. Kāds bērns, kurš slimo ilgstoši un smagi, no valsts līdz šim saņēmis finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā ārstēšanai ārvalstīs.
Arī šajos pēdējos gadījumos, kad notiek līdzekļu vākšana, saņemts valsts atbalsts. Privātās naudas vākšanas kampaņas ir vecāku griba. „Tā ir viņu iniciatīva. Dažkārt terapija ir eksperimentāla vai klīniska pētījuma ietvaros. Tad gan valsts nesedz,” norāda Āboliņa.
„Tās ir emocijas. Bailes. Tāda fundamentāla neuzticēšanās valstij!” atzīst sociologs Arnis Kaktiņš. „Mēs esam ļoti dziļā uzticības krīzē, un šis gadījums ir tikai viena ķēdes cēloņsakarības posms,” viņš norāda.
Kaktiņš to redz arī skaitļos. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju nemaz netic vai drīzāk netic amatpersonām. Tikai katrs piektais uzticas tam, ko amatpersonas saka par stāvokli valstī, finanšu stabilitāti un līdzīgām tēmām. Neticība valsts pārstāvjiem bija īpaši izteikta krīzes gados. Lai sasniegtu uzticēšanos, būs vajadzīgi pat gadu desmiti. „Uz Jauno gadu [būs] skaista runa, uz 18. novembri, Latvijas simtgadi.. [un viss būs labi]! Nē, tā tas nebūs! Latvija - veiksmes stāsts? [Bijušais Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels] Barrozu mūs paslavēja? Patiesībā mēs esam tik dziļā krīzē! Un kļūst tikai sliktāk!” atzīst Kaktiņš.
Ticību var atjaunot arī veiksmes stāsti. Bet ne visi gadījumi, kad valsts apmaksā ārstēšanos bērniem ārzemēs, beidzas laimīgi, jo diagnozes ir smagas un ārstēšana ne vienmēr izdodas arī tur.
