VARAM novadu reformas zvanu centrs kvalitatīvāk komunicē rakstiski

Darbu uzsācis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji var noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Bet dažos gadījumos gan centrs uzreiz nespēj sniegt atbildes un vēlāk tās sagatavo rakstiski un nosūta e-pastā.

ĪSUMĀ:

  • Jau nedēļu darbojas VARAM zvanu centrs par novadu reformu.
  • Uz jautājumiem zvanu centrā atbild operatori no uzņēmuma SIA “BPO Liepāja”.
  • Latvijas Radio eksperimentā uzdeva zvanu centram aptaujāto Latgales iedzīvotāju jautājumus.
  • Uz vairākiem jautājumiem centrs uzreiz atbildēt nevar un vēlāk sūta atbildes e-pastā.
  • Ministrs: Zvanu centrs ir sagatavots atbildēt, laiku var prasīt sarežģītākie gadījumi.

Latgalē aptaujātie iedzīvotāji, runājot par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, nespēj valdīt emocijas. Tiesa, lauku iedzīvotāju attieksme pret pārmaiņām atšķiras – vieni uzskata, ka nekas nemainīsies, citi atkal cerību nezaudē, bet uztraucas gan par bezdarba pieaugumu, gan par pakalpojumu pieejamību lielajos novados:

“Neko tādu es no tās novadu reformas negaidu. Būsim reālisti, ja ir vajadzība, braucam uz Balviem, uz Rēzekni vai uz Rīgu. Tas neko nemainīs, varbūt tikai kartē punktiņi, bet principā es neko negaidu jaunu. Labāku arī ne.”

“Kas notiks ar pagastiem? Tagad vēl kaut kāds darbs ir. Pēc tam nevienam darba nebūs!”

Lai noskaidrotu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, nu jau nedēļu darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais zvanu centrs.

Uz jautājumiem zvanu centrā atbild operatori no uzņēmuma SIA “BPO Liepāja”.

VARAM novadu reformas zvanu centrs kvalitatīvāk komunicē rakstiskiIveta Čigāne

    Latvijas Radio veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai, zvanot uz tālruni 68 806 999, varēs saņemt atbildes uz dažādās Latgales vietās aptaujāto cilvēku jautājumiem saistībā ar gaidāmo reformu.

    Piemēram, Ilūkstes novadā notika iedzīvotāju aptauja un atklājies, ka iedzīvotāji nevēlas būt pievienoti Daugavpils novadam, bet gan vēlas saglabāt savu novadu.

    Vai pašvaldību iepriekš veikto aptaujas rezultātus ņems vērā?

    Zvanu centra sniegtā atbilde: “Tiks organizētas sapulces, kur iedzīvotājiem būs iespējams izteikt savu viedokli. Sabiedriskā apspriešana par Ilūkstes novadu notiks 2. augustā Daugavpils pilsētas domē.”

    Uz informatīvo tālruni Latvijas Radio zvanīja vairākas reizes, vēloties  noskaidrot arī, vai Ciblā pēc reformas saglabāsies feldšerpunkts un vai, veidojot jaunus novadus, nāksies mainīt Zemesgrāmatā minēto vietu nosaukumus.

    Uz šiem jautājumiem zvanu centrā uzreiz atbildēt nevar, bet lūdz nosaukt e-pastu, lai vēlāk var sazināties elektroniski.

    Jau nākamajā dienā e-pastā saņemtas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildes uz jautājumiem gan par Ciblas novada feldšerpunkta likteni, gan arī par izmaiņām dokumentos:

    “Par dažādu iestāžu atrašanās vietām, tostarp feldšerpunktiem, lems jauno novadu deputāti. Savukārt par adrešu maiņu – adresācijas sistēmas pamatā ir arī teritoriālā iedalījuma vienības (pilsētas, pagasti) un apdzīvotās vietas. To nosaukumus vai robežas šajā reformā nav plānots mainīt, tādēļ arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina”.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka ministrijai ir nepieciešams apzināt iedzīvotāju viedokļus un sniegt sabiedrībai pēc iespējas vairāk informācijas.

    Runājot par zvanu centra darbinieku kompetenci, ministrs uzsvēra:

    “Zvanu centra darbiniekiem ir sagatavots speciāls potenciālo atbilžu materiāls, un jāsaka, ka vairākumā gadījumu darbinieki var atbildēt uz jautājumiem ļoti kompetenti un izvērsti”.

    “Protams, ir sarežģītāki gadījumi, tādi, kur ir vēsturiskas ģeogrāfiski precīzas lietas. Tādos gadījumos ir izstrādāts mehānisms, kad darbinieks pieraksta jautājumu, iegūst kontaktinformāciju no cilvēka, kā viņam atbildēt e-pastā vai uz pastu, un tad mēs, ministrijā, darbinieki, kas šajā jautājumā palīdz, atbildi aizsūta cilvēkam,” skaidroja Pūce.

    Paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais zvanu centrs darbosies līdz šā gada beigām un tas izmaksās 7000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars LasmanisKārlis Dagilis

      Ministra padomnieks Madars Lasmanis Latvijas Radio atzina, ka cilvēku interese ir liela. Pārsvarā iedzīvotājus satrauc pašvaldības līdzšinējo pakalpojumu pieejamība pēc reformas, vai pakalpojumi būs pieejami un līdzšinējā atrašanās vietā. Lasmanis norādīja, ka šajā ziņā pēc reformas nekas nemainīsies – pakalpojumi tiks nodrošināti arī turpmāk.

      KONTEKSTS:

      Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

      Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.

      Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Saistītie raksti
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti