Dienas ziņas

Baltijas valstu un Polijas premjeri tiekas Rīgā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Apsver Valkas un Valgas sadarbību

VARAM: Ar Valkas un Valgas sadarbību vien novadu reformas mērķi nevar sasniegt

Valdība vērtēs iespējas veidot kopīgu Valkas un Valgas pašvaldību pakalpojumu grozu, bet speciālisti gan norāda, ka šādā veidā Latvijā iecerētās novadu reformas mērķi nebūs iespējams sasniegt.  

Dvīņu pilsētas Valka un Valga dažādās jomās sadarbojas jau gadiem - reģionā kopīgi veidota un attīstīta uzņēmējdarbība, tūrisms, izglītības un kultūras nozare, kā arī apgūti un realizēti dažādi sadarbības projekti.

Kādās jomās vēl abu pilsētu iedzīvotāji varētu saņemt pakalpojumus uz starpvalstu līguma pamata - to līdz nākamā gada vasarai vērtēs Latvijas valdība. Ideju veidot kopīgu pierobežas pašvaldību pakalpojumu grozu Valkā vērtē pozitīvi, taču ticība, ka pēc politiķu runām un solījumiem sekos reāla darbība, vietvarai vairs nav.

“Vienmēr viss apstājas pie naudas. Nu kādēļ vairāk nekā 15 gadus nevar atrisināt to, ka Valkas iedzīvotāji varētu Valgas slimnīcu izmantot? Tādēļ, ka Latvijas valsts nevēlas igauņiem maksāt par to, vēl jo vairāk, ka vienas epizodes cena Igaunijā ir lielāka. Tomēr tas nozīmē papildu izmaksas tiešās, bet netiešā veidā valsts, protams, būtu ieguvēja. Bet valsts jau parasti skatās tā brīža izmaksu,” sprieda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis no Vidzemes partijas.

Igaunijas Republikas Finanšu ministrijas pārstāvis Hanness Nagels savukārt norādīja, ka “50 kilometru attālumā ir slimnīca arī Valmierā. Starp abām ārstniecības iestādēm ir konkurence, bet, iespējams, mēs varētu mēģināt rast risinājumu, ka abas slimnīcas nevis konkurē, bet sadarbojas. Tās var papildināt viena otru, piedāvājot pakalpojumus, ko nenodrošina kaimiņu ārstniecības iestāde. Varētu veidot pārrobežu slimnīcu savienību.”

Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāvis pauda, ka jau gadiem Valkas un Valgas sadarbību dažādās jomās kavējusi abu valstu nespēja vienoties par savstarpējiem norēķiniem, un dažādus ierobežojumus paredz arī normatīvie akti.

Piemēram, lai attīstītu iecerēto autobusu tīklu starp abām pilsētām, likumā būtu jāiestrādā izņēmums, ka valsts subsidē šajā gadījumā arī starptautiskus pārvadājumus. Ja Valkas novada robeža pēc reģionu reformas netiks grozīta, līdzīgas izmaiņas būs jāveic virknē likumu, paredzot atšķirīgus nosacījumus Eiropas Savienības iekšējās robežas pašvaldībām.

Šādu iespēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par reālu. 

 “Tad, kad mēs panāksim kaimiņvalstu vienošanos, mēs, protams, rosināsim grozījumus likumos un uzlabosim pakalpojumu pieejamību Valkas iedzīvotājiem Valgā,” atzina ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.

 “Bet jebkurā gadījumā tas nenozīmē, ka tādā veidā tas atrisinātu Valkas novada modeli administratīvi teritoriālajā reformā. Valka ir attīstības centrs, un arī nākamajā plānošanas periodā Valka ir jāturpina attīstīt kā attīstības centrs,” uzsvēra Lasmanis.

Viņš norādīja, ka ar starpvaldību līgumiem un kaimiņvalsts pakalpojumu grozu šo mērķi nevar sasniegt.

Pagaidām esot divas iespējas - vai nu realizēt ministrijas sākotnējo reformas piedāvājumu vai arī piešķirt Valkai papildu dotācijas no valsts.

Tikmēr Valkas pašvaldība turpina attīstīt sadarbību ar kaimiņiem. Drīzumā vietvaras parakstīs līgumu par Dvīņu pilsētas centra pārbūvi un joprojām norisinās diskusijas arī par pierobežas ceļu sakārtošanu - šajā jautājumā sadarbojas vairākas Latvijas un Igaunijas pašvaldības.   

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti