Saeimā sāk skatīt novadu reformu

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Deputāts un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par") norādīja, ka sagatavotais regulējums novērsīs pašvaldību nevienlīdzību.

Deputāts Artūrs Toms Plešs par novadu reformuJānis Kincis

    "60 no 119 pašvaldībām neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma teritoriju izveides kritērijiem. Neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas pašvaldības patstāvīgi nespēj izpildīt likumos noteiktās funkcijas pietiekamā kvalitātē par samērīgām izmaksām. Šobrīd mēs varam secināt, ka ir izveidota neviendabīga administratīvi teritoriālā struktūra, kā rezultātā mūsu iedzīvotāji pašvaldībās saņem ļoti atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus un pakļauti atšķirīgām pašvaldības attīstības iespējām. Tikai stipras pašvaldības šo situāciju var mainīt," Saeimas tribīnē stāstīja Plešs.

    Savukārt pret likumprojektu runāja Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš norādīja uz likumprojekta trūkumiem un neatbilstību Satversmes tiesas spriedumam par reformas ieviešanu:

    "Likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstij tik svarīgā teritoriālā reforma neizdotos un Satversmes tiesa šo likumprojektu atzītu par juridisku brāķi. Nav sagatavots ne kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvo iedalījumu, nedz šis ziņojums, saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, apspriests ar pašvaldībām. Satversmes tiesas spriedums ietver vienu būtisku lietu, ko VARAM ir ignorējusi, ka konsultēšanās ir ne jau formāla sapulce, kurā noklausās jautājumus, bet visu izteikto piezīmju izvērtēšana un tai pašai kopienai sniegta atbilde."

    Likumprojektu galīgajā lasījumā paredzēts pieņemt līdz nākamā gada maijam. Ar tā skatīšanu atbildīgā komisija jau solījusi nevilcināt likumprojekta virzību, lai gan paredzama sīva pretestība.

    Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja 71 deputāts.

    KONTEKSTS:

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu,  bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības.  Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

     

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

    Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti