Valsts vairs neredz šķēršļus Čalovska izdošanai ASV; advokāti to neuzskata par likumīgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kārtējais Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums par „Imantas hakeri” dēvētā Denisa Čalovska lietā, kurā noraidīts viņa lūgums neizdot viņu ASV, izraisījis dažādas spekulācijas. Čalovska aizstāvība uzskata, ka izdošanas process nebūtu īsti likumīgs, jo tiesa konstatējusi vairākus cilvēktiesību pārkāpumus. Savukārt valsts pārstāvji uzskata - izdošanai vairs nav šķēršļu.

Jūlija beigās pasludinātajā spriedumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidīja sūdzību par Denisa Čalovska izdošanu ASV, secinot, ka nav saskatāms cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja viņu izdotu ASV un tur atzītu par vainīgu viņam celtajās apsūdzībās par noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Vienlaikus tiesa atzina, ka iesniedzēja novietošana aiz metāla norobežojuma tiesas sēžu zālē, kā arī izdošanas apcietinājuma atsevišķi aspekti, neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Čalovskis lūdza spriedumu pārskatīt, taču tiesa to nedarīja, tāpēc tuvākajās dienās jūlija spriedums varētu stāties spēkā.

Tomēr Čalovska advokātei Ilonai Bulgakovai neesot skaidrs, kā praktiski varētu notikt viņas klienta izdošana: „Sanāk, ka valsts nostājas situācijas priekšā, ka attiecīgs process nav noslēdzies. Aizstāvības lūgumi par procesa pārņemšanu atkal tiek noraidīti. Un tomēr izdošanas process it kā formāli pastāv. Bet, kā to praktiski realizēt? Ja cilvēks desmit mēnešus bija apcietinājumā bez pārskatīšanas iespējām - Eiropas Cilvēktiesību tiesa 10.jūlija spriedumā konstatē, ka tas ir pārkāpums. Tādā gadījumā, kā praktiski realizēt izdošanas procesu? Šim procesam no cilvēktiesību viedokļa nav perspektīvas, jo no cilvēktiesību viedokļa pat vienas garantijas trūkums var novest pie netaisnīga rezultāta. Šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja vairākus pārkāpumus. Tādējādi turpinot šādu procesu, cilvēks tiek pakļauts turpmākajiem cilvēktiesību neievērošanas un pārkāpumu riskiem.”

Valsts traktējums par šo lietu atšķiras, izriet no Ministru kabineta (MK) pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces teiktā: „Acīmredzot advokāti būs nedaudz pārpratuši, ko lemj Eiropas Cilvēktiesību tiesa un ko tā valstī var norādīt. Ja Cilvēktiesību tiesa būtu gribējusi pateikt, ka procesā pieļautie trūkumi padara visu izdošanu par prettiesisku, ECT būtu tieši to arī pateikusi.”

„Tas, ka ir konstatēti pārkāpumi pie apcietinājuma piemērošanas, nav cēloniskā sakarā ar turpmāko izdošanas procesu. Lai atlīdzinātu šos pieļautos pārkāpumus, ECT piešķīrusi kompensāciju,” norāda MK pārstāve.

Ģenerālprokuratūra, kuras pārziņā ir Čalovska izdošanas process ASV, līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim pagaidām nekomentē, kā rīkosies. Arī Valsts policija, kurai tas būs fiziski jānodrošina, pagaidām nekādus rīkojumus nav saņēmusi. 

Kā ziņots, valdība pērn 6.augustā nolēma izdot Čalovski ASV. Uzreiz pēc tam viņa advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību - aizliegumu izdot, pirms lieta nav izskatīta. Tiesa pagaidu aizsardzību nodrošināja, taču Čalovskis cietumā atradās vēl līdz oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti