Izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka Auziņš, piedāvājot klientiem – ASV iedzīvotājiem – vērtīgus investīciju darījumus ar kriptovalūtu, ir izkrāpis vairāk nekā 7 miljonus ASV dolāru. Šobrīd Auziņš atrodas Rīgas Centrālcietumā, kur viņš gaida Augstākās tiesas lēmumu viņa izdošanas lietā.
Auziņa aizstāvjiem un valsts apsūdzībai ir dažādi uzskati, kādam jābūt šim lēmumam. Prokuratūra uzskata, ka Auziņš saskaņā ar likumu ir jāizdod tiesāšanai ASV.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja: “Viņš noziegumu izdarīja tur. Ja viņi lūgs, izmeklēs lietu, visu pierādīs un atsūtīs mums lietu, un pateiks – lūdzu viņu notiesājiet, mēs varam notiesāt par citā valstī izdarīto. Bet, ja viņi paši realizē savu jurisdikciju, mēs nevaram viņiem likt šķēršļus. Saskaņā ar likumu un valdības līgumu mums viņš jāatdod iztiesāšanai.”
Šādai argumentācijai nepiekrīt Auziņa aizstāvji. Viņi uzskata, ka Auziņš ir jātiesā Latvijā, jo izdarot noziegumu, viņš pats fiziski ir atradies Latvijā. Savu vainu Auziņš atzinis un ir gatavs sadarboties ar izmeklētājiem.
Auziņa advokāts Andris Tauriņš sacīja: “Mums šķiet, ka prokuratūras pieeja, sākotnēji izskatot šo amerikāņu lūgumu, bija pārāk formāla, pat neiedziļinoties būtiskajos apstākļos. Mums pieprasa, mēs formāli izpildām šo lēmumu, apcietinām Ivaru, aizsūtām datoru uz Ameriku un Ivaram faktiski pat netiek veikta nopratināšana no amerikāņu puses.”
Auziņa aizstāvji ir noraizējušies, ka viņu klientam ASV par noziedzīgajiem nodarījumiem draud vairāk nekā 100 gadi ieslodzījumā. Latvijā par analoģisku noziegumu maksimālais sods ir 10 gadi.
Taču svarīgi ir nevis tas, kur fiziski atradies pats Auziņš, kad izdarīja noziegumu, bet kur bija viņa upuri, norādīja Stukāns. Ja viņi bija ASV, tad ASV viņš arī ir jātiesā.
Vienlaikus Latvijas Krimināllikuma 4. pants paredz, ka Latvijas pilsoņi par citas valsts teritorijā izdarītu noziegumu saucami pie atbildības tieši Latvijas teritorijā. Tas rada pretrunu ar Stukāna teikto. Pēc skaidrojuma Latvijas Televīzija vērsās Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē. Kā norādīja fakultātes docētāja Larisa Saukāne, daļa taisnības ir gan aizstāvībai, gan valsts apsūdzībai.
Saukāne skaidroja: “Nu, šeit varētu rasties tiešām tāds diskutabls jautājums par to, kur tad ir izdarīts šis noziedzīgais nodarījums, ja tā ir interneta vide. Mums gan Krimināllikums, gan Kriminālprocesa likums skaidru atbildi uz šo jautājumu diemžēl nesniedz. Līdz ar to šie likumi būtu jāpilnveido.”
Šādās situācijās skaidru atbildi var sniegt tikai tiesa. Augstākā tiesa Auziņa izdošanas lietu skatīs 29. jūlijā. Tikmēr Ģenerālprokuratūra sola, ka Auziņam, pat nonākot ASV tiesu sistēmas priekšā, nesamērīgs sods nedraudot. Prokuratūra esot saņēmusi garantiju no ASV, ka notiesājoša sprieduma gadījumā Auziņš sodu varēs izciest Latvijā un tas nebūs garāks par Latvijas Krimināllikumā noteikto sodu.
Divu gadu laikā – no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada beigām – Latvija tiesāšanai Eiropas Savienības un trešajās valstīs ir izdevusi 56 cilvēkus. No tiem divus – ASV.
