Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas valstis gatavojas EP vēlēšanām: Ko sola kandidāti Lietuvā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Neatkarības karš. Rīgas atbrīvošana no komunistiem 1919. gada 22. maijā

Valsts prezidenta vēlēšanās neizpaliek intrigas

Valsts prezidenta izraudzīšanās neiztiks bez intrigas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Trīs kandidāti - Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits. Tikai viens no viņiem tuvākajā laikā kļūs par Valsts prezidentu. Vai arī ne, ja pirmajā reizē vēlēšanas beigsies bez rezultāta. Latvijas Radio vērtēja prezidenta amatam oficiāli izvirzīto kandidātu izredzes kļūt par nākamo Valsts prezidentu un apstākļus, kas šīs izredzes ietekmē.

ĪSUMĀ:

Raimonda Vējoņa pilnvaras Valsts prezidenta amatā beigsies pēc pusotra mēneša, 7. jūlijā. Viņš ir jau trešais Valsts prezidents pēc kārtas, kam šajā amatā izdevies aizvadīt tikai vienu termiņu. Valdi Zatleru amatā nepārvēlēja. Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis lēmumu uz otru termiņu nemaz nekandidēt pieņēma paši, visticamāk, saprotot, ka pārvēlēti netiks.

Trīs kandidāti uz valsts augstākās amatpersonas godu

Uz valsts augstākās amatpersonas godu pretendē trīs kandidāti. Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis un Satversmes preambulas "tēvs" Egils Levits, Juris Jansons, kurš patlaban aizvada otro pilnvaru termiņu tiesībsarga amatā un Saeimas deputāts Didzis Šmits ("KPV LV"), kurš plašāku atpazīstamību iemantoja, darbojoties Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā, Latvijas Zivrūpnieku asociācijā un organizācijā ar lepnu nosaukumu – Eiropas Krabju zvejas asociācijā.

Vēl pirms mēneša par neapšaubāmu favorītu uz Valsts prezidenta amatu varēja uzskatīt Eiropas tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Pirms četriem gadiem prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā viņš zaudēja Raimondam Vējonim. Šoreiz Levita priekšvēlēšanu kampaņa sākās jau šā gada februārī, kad klajā nāca viņa grāmata „Valstsgriba” un Levita atbalstam tika izveidota iniciatīva „Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu”. Levitam apsolītais valdību veidojošo partiju deputātu atbalsts šķita drošs. Taču situācija ir mainījusies. To nevilšus pirms nedēļas atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

„Skaidrs, ka būs vairākas vēlēšanu kārtas. Tas jau šobrīd ir skaidrs, bet ir teorētiski jārēķinās arī ar situāciju, ka ir nepieciešamas jaunas vēlēšanas. Mums ir jāvērtē visas iespējas. Kas notiek, ja Valsts prezidentu ievēl drīz, kad šis termiņš sākas.

Bet kas notiek, ja vēlēšanas beidzas bez rezultāta? Tad ir nepieciešamas jaunas vēlēšanas. Un tad ir atkal kandidatūru iesniegšana," atzīst Mūrniece.

Pati Mūrniece par Levitu balsoja jau pirms četriem gadiem un ir viena no viņa izvirzītājiem arī šoreiz. Tomēr pilnīgi pārliecināta, ka jau pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā viņš iegūs nepieciešamo 51 deputāta balsi, Mūrniece nav. Šobrīd Levits droši var rēķināties ar 13 Nacionālās apvienības deputātu balsīm, astoņām valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pārstāvētās „Jaunās Vienotības” balsīm un piecpadsmit Jauno konservatīvo frakcijas deputātu balsīm. Jaunie konservatīvie sevi pieteikuši kā nelokāmus Levita atbalstītājus un šobrīd pat negrasās apspriest citas kandidatūras.

"Es neredzu iemeslu, ja mēs savu izvēli esam izdarījuši un savu parakstu uzlikuši, kāpēc mums būtu jātiekas ar visām citām kandidatūrām," tā Jauno konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe. Kādu brīdi ar stingru "jāvārdu” Levitam vilcinājās arī "Attīstībai/Par!". Tās pārstāvis Daniels Pavļuts apstiprina – vērtēti arī citi kandidāti.

"Mēs apsvērām kandidātus no sava vidus, mēs apsvērām kandidātus no tādiem liberāli orientētiem cilvēkiem ārpus mūsu partijas. Bet mēs nonācām pie secinājuma, ka Levita kungs ir labākā šobrīd pieejamā kandidatūra," norāda Pavļuts. Tagad gan lēmums esot pieņemts."Mēs esam šo jautājumu izdiskutējuši krustu šķērsu. Kopš janvāra-februāra mēneša mums divus mēnešus bija iekšējas diskusijas, vairākas sanākšanas par šo tēmu. Tikāmies arī ar Levita kungu klātienē, uzdevām mums interesējošos jautājumus par mums svarīgām likumdošanas iniciatīvām. Frakcija viņu vienprātīgi atbalstīs, tur nav nekādu šaubu.”

Iespēja atbalstīt kādu no pārējiem kandidātiem – Juri Jansonu vai Didzi Šmitu – nemaz netiek apsvērta, atzīst Pavļuts.

"Jūs esat pirmā, kas man uzdod šādu jautājumu. Neviens no frakcijas vai partijas nav izteicis interesi to darīt. Mēs neredzam nepieciešamību kaut kā radīt sev pašiem un citiem šaubas, ka mēs būtu gatavi pārskatīt savu līdzšinējo lēmumu par atbalstu Levita kungam," tā Pavļuts.

Tātad – arī 13 "Attīstībai/Par!" deputātu balsis Valsts prezidenta vēlēšanās tiks atdotas Levitam. Tomēr ar to nepietiek. Jaunajiem konservatīvajiem, Nacionālajai apvienībai, "Attīstībai/Par!" un "Jaunajai Vienotībai” šobrīd kopā ir 49 balsis, jo kriminālvajāšanai izdotais Jauno konservatīvo deputāts Juris Jurašs balsojumā nevarēs piedalīties. Prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 Saeimas deputāta balss. Trūkstošās divas var nodrošināt "KPV LV". Un, šķiet, tieši tik Levitam ir apsolītas jau šobrīd. Nepārprotamu gatavību balsot par Levitu ir pauduši "KPV LV" deputāti – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs. Abi ir Levita izvirzītāju vidū. Levita kandidatūru varētu atbalstīt vēl daži "KPV LV" deputāti. Tikmēr ne tikai "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, bet arīdzan vairāki citi "KPV LV" politiķi turpina uzstāt – balsojumā par Valsts prezidentu frakcijai jābūt vienotai.

"Mums tas uzstādījums ir, ka frakcijas balsojumam jābūt vienotam, bet, kāds tas varētu būt, joprojām ir grūti pateikt," saka deputāts Kaspars Ģirģens ("KPV LV"). Tomēr vienots balsojums nemaz nav iespējams. Deputāts Didzis Šmits pats kandidē uz Valsts prezidenta amatu. Viņu izvirzīja "KPV LV" deputātes Linda Liepiņa un Karīna Sprūde, kā arī no frakcijas izslēgtais Aldis Gobzems. Tikmēr citi "KPV LV" deputāti 22. maijā plāno uzklausīt Egilu Levitu, taču nesteidz apsolīt atbalstu.

"Protams, mēs saprotam, ka spēcīgākais kandidāts ir Egils Levits. Bet, vai tas būs tas prezidents, ko mēs turpmāk vēlamies redzēt, pagaidām ir grūti atbildēt. Vēl mazliet jāpagaida," tā Ģirģens. Viņš neizslēdz pat iespēju, ka galu galā frakcija nolems nebalsot ne par vienu no patlaban izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Tādā gadījumā Levita ievēlēšanai jau pirmajā kārtā balsu nepietiek.

Jansons un Šmits savas izredzes tikt ievēlētiem nevērtē augstu

No abu pārējo patlaban izvirzīto kandidātu – Jura Jansona un Didža Šmita – teiktā gan izriet, ka savas izredzes patiešām tikt ievēlētiem viņi nevērtē necik augstu. "Latvija kā demokrātiska valsts ir pelnījusi, ka ir interesanta un laba debate, ja mēs runājam par tik augstiem amatiem," tā, vaicāts par iemesliem, kādēļ piekritis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, atbild opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais tiesībsargs Juris Jansons. Savukārt Didzis Šmits, "KPV LV" frakcijas deputāts, atbild šādi: "Es gribētu, ka debates ir arī par to, kā mēs attīstīsim valsts tautsaimniecību turpmākajos četros, varbūt pat astoņos gados. Es domāju, šobrīd mums viens no svarīgākajiem uzdevumiem būtu iegūt prezidentu ar tautsaimniecisku skatījumu".

Tātad Šmits apgalvo, ka galvenais iemesls, kādēļ nolēmis kandidēt, ir vēlme nodrošināt konkurenci Valsts prezidenta vēlēšanās.

"Vārdu kandidāts var teikt par cilvēku, kas kandidē, bet vēl nav ievēlēts. Bet man liekas, ka mēs esam pārfrāzējuši kandidēšanu par iecelšanu. "Es esmu gatavs kandidēt, ja man ir vairākuma atbalsts," – tā nav formula vārdam "kandidēt”. Tā ir formula Padomju Savienības ģenerālsekretāra iecelšanai. Mums ir vajadzīga plaša debate. Manuprāt, cilvēks ir jāieceļ nevis par pagātnes nopelniem, bet par nākotnes redzējumu," akcentē Šmits.

Ja "KPV LV" pozīcija Valsts prezidenta vēlēšanās ir neskaidra, tad lielākā opozīcija partija – "Saskaņa”, kurai ir 22 deputāti, šobrīd apzināti uztur intrigu. "Saskaņas” deputāti gatavojas tikties ar visiem trim kandidātiem, taču apzināti izvairās atklāt, vai kāds no kandidātiem ir viņu favorīts. "Tas viss ir ļoti nožēlojami, kas tagad notiek. Tas ir farss. Nekādas sacensības starp kandidātiem nav," pauž "Saskaņas” ilggadējais Saeimas frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs. Viņš esot pārliecināts, ka Levitu par Valsts prezidentu ievēlēs jau pirmajā kārtā.

"Morālais līderis ir vajadzīgs. Mazticams, ka Levita kungs par tādu kļūs, jo gadu nasta ir viņu iebružājusi tiesneša mantijā. Visticamāk, viņš būs korekts, gudrs un neitrāls," tā Urbanovičs. "Saskaņas” vilcināšanās paust atbalstu kādam no kandidātiem un atteikšanās virzīt savu kandidātu radījusi augsni visdažādākajiem minējumiem par to, kas lielākajai opozīcijas partijai "aiz ādas”. Saeimas gaiteņos izskan pieļāvumi, ka vēlēšanu pirmajā kārtā "Saskaņas” deputāti nemaz nepiedalīsies, arī versijas, ka viņu balsis varētu sadalīties starp Levita konkurentiem – Jansonu un Šmitu vai nosliekties par labu vienam no viņiem. Jansonu "Saskaņa” savulaik izvirzīja tiesībsarga amatam, savukārt Šmits dažu "Saskaņas” deputātu simpātijas izpelnījies, negatīvi izsakoties par sankcijām pret Krieviju.

Katrā ziņā Levits uz "Saskaņas” atbalstu cerēt nevar, spriež politologs Jānis Ikstens.

"Viņš tomēr ir Satversmes preambulas viens no ievērojamiem autoriem," saka Ikstens. Politologs pašreizējos apstākļos, kad vienīgā no valdību veidojošajām partijām, kas nav spējusi vienoties par atbalstu Levitam, ir "KPV LV", ir diezgan drošs, ka trūkstošās divas deputātu balsis tomēr atradīs. "Viena kārta šķistu tikai dabisks un normāls iznākums."

Tas nebūt nav pamats apšaubīt to, ka Valsts prezidents ir izraudzīts demokrātiski, uzsver Ikstens. "Satversme pieprasa to, lai būtu vismaz 51 deputāts nobalsojis par Valsts prezidentu. Vai tas 51 deputāta atbalsts ir jau pirmajā kārtā vai tiek iegūts zoodārzā vairākos piegājienos, ir tikai tehnikas jautājums," akcentē Ikstens.

Nedomā, ka viss ies tik gludi

Tikmēr viens no pieredzes bagātākajiem šīs Saeimas politiķiem, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, līdzīgi kā parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, nedomā, ka viss ies tik gludi. Klīstot runas, ka pašā prezidenta vēlēšanu dienas priekšvakarā publiskajā telpā parādīsies kāda Levitu kompromitējoša informācija. "Ļoti daudzi, kuri negribētu redzēt Levitu prezidenta amatā, protams, uz to ļoti cer," saka Latkovskis, kurš ir viens no Levita izvirzītājiem un ir pārliecināts, ka viņam ir izredzes tikt ievēlētam, taču galvenokārt tāpēc, ka 29. maijā būs pirmā reize, kad Valsts prezidenta vēlēšanas notiks atklāti.

"Līdz ar to deputāti saņems balsošanas biļetenu, uz kura būs uzdrukāti ne tikai trīs kandidātu vārdi, bet arī viņa paša vārds. Līdz ar to tādi gadījumi, kādi mums jau folklorizējušies par Maizīša kungu, kur liela daļa deputātu sita pie krūtīm un solīja balsot par viņu, bet beigās balsu pietrūka ar lielu atrāvienu…tādi vairs nebūs iespējami. Tam deputātam, kas balsojuma brīdī mainīs viedokli, būs pašam jāskaidrojas. Viņš nevarēs teikt: "Es balsoju par Levitu! Es balsoju par Šmitu!” Tas būs redzams," domā Latkovskis.

Vēl viens apstāklis, kas šķietami vairo Levita un samazina viņa konkurentu Jansona un Šmita izredzes ieņemt Valsts prezidenta amatu, ir tas, ka vienošanās par atbalstu viņa kandidatūrai ir daļa no plašākas valdību veidojošo partiju vienošanās. Komentē politologs Jānis Ikstens: "Šogad mums ir gads, kad mainās daudzas augstākās amatpersonas valstī. Būtu ārkārtīgi neparasti, ja partijas par to nerunātu. Mums ir ne tikai jāvēl Valsts prezidents, mums ir jāiesaka Eiropas komisārs, gada beigās Latvijas Bankas prezidents ir jāievēl, tīri teorētiski arī ģenerālprokurora vēlēšanas ir pie apvāršņa. Cik man zināms, šādas sarunas partiju vidū ir risinājušās. Kāds ir tas rezultāts? To droši vien zina tikai ļoti šaurs cilvēku loks. Un es neesmu drošs, ka tur viss jau ir ļoti precīzi sadalīts."

Neraugoties uz to Saeimā, jo īpaši Levita atbalstītāju vidū, pirms 29. maijā paredzētajām vēlēšanām ir manāms saspringums.

To vairojis arī opozīcijas deputātu mēģinājums panākt prezidenta vēlēšanu atlikšanu uz vēlāku laiku, tas ir, 5. jūniju. Tādēļ ar pārliecību apgalvot, ka visām šīm intrigām jau nākamnedēļ būs pielikts punkts, šobrīd vēl ir pāragri, jo, ja piepildīsies pesimistiskākā prognoze un nevienam kandidātam pat pēc vairākām vēlēšanu kārtām 51 deputāta balsi neizdosies iegūt, Saeimai būs jārīko jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā gan vēl nekad nav noticis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti