Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka 12.Saeimas laikā jautājums diskutēts ilgi un nav virzīts uz priekšu. Galvenie šķēršļi bija iebildumi no Latvijas Pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas, iebilstot, ka jau eksistē likumi, kas paredz atbildību par valsts naudas izšķērdēšanu.
“Uz mūsu argumentiem, ka likumi varbūt eksistē formāli, bet netiek piemēroti, nekādas īsti atbildes nebija,” sacīja Krūmiņa.
Viņa norādīja, ka likumprojekts atkal atgriezīsies pirmajā lasījumā un Valsts kontrole cīnīsies par tā pieņemšanu.
“Mums būs jāpieliek papildu resursi un pūles, bet mēs to darīsim. Joprojām uzskatām, ka atbildības jautājums ir ļoti, ļoti būtisks,” sacīja valsts kontroliere.
KONTEKSTS:
Lai veicinātu ierēdņu un uzņēmumu vadītāju atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts kontrole vēlas likumu izmaiņas, kas tai dotu iespējas prasīt arī finansiālu atbildību no naudas izšķērdētājiem. Likums Saeimā jau ir kopš 2015.gada.
Visvairāk pret likumprojektu iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana nozīmētu atgriešanos totalitāras valsts laikos.
Valsts kontrole jau iepriekš interesējusies par kavēšanās iemesliem.
