Šobrīd Valsts kontrole pēc revīzijās konstatētajiem likuma pārkāpumiem un līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem var vērsties prokuratūrā, kā arī pieprasīt atbildīgās iestādes pārraugam pašam novērst problēmas. Tiesa, šis mehānisms bieži neļauj atgūt zaudēto naudu. Iestāžu virsuzraugi taisnojas, ka viss ir kārtībā, bet par līdzekļu šķērdēšanu atbildīgie turpina strādāt.
"Svarīga ir nodarīto zaudējumu piedziņa, un piedzīt vajag nevis no institūcijas, bet gan konkrētās personas. Tas diemžēl mūsu valstī nenotiek. Tieši to mēs vēlamies darīt. Mums ir izstrādāta procedūra, kā mēs to darīsim. Mēs to ļausim izdarīt augstākstāvošajai institūcijai, kas ir virs šīs revidējamās vienības. Ja šī institūcija nepiedzīs zaudējumus piecu mēnešu laikā, tad to darīsim mēs," teica valsts kotroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole ir sagatavojusi likumu izmaiņas savas kapacitātes stiprināšanai. Likumu grozījumu autors Edgars Pastars uzsver – lai arī Latvijā likumi jau to nodrošina, atrunas, ko nākas dzirdēt, ir absurdas.
"Piemērs – likumā ir noteikts, cik liels ir izmaksājams atlaišanas pabalsts. Konkrētā iestāde izmaksāja četras reizes lielāku nekā pienākas. Kā šķiet – kriminālprocess tika ierosināts? Protams, nē! Kāds bija arguments? Valsts ekonomika no tā ieguva. Nekas, ka likums tika pārkāpts, bet tas nekas... Spriediet paši par šīs iestādes un tiesībsargājošo iestāžu kompetenci," norāda Pastars.
Jau trešdien Valsts kontroles pārstāvji ar sagatavotajiem grozījumiem iepazīstinās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus. Kaut arī VK pārstāvji uzsver, ka šī likumu izmaiņu redakcija ir daudz maigāka, nekā iepriekš piedāvātās, nav zināms, vai tā gūs atbalstu.
Visasāk pret VK jauno iniciatīvu iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), norādot, ka šādu funkciju došana būtu atgriešanās totalitāras valsts laikos.
"Nevajadzētu koncentrēt tās funkcijas, kas ir kontrolēt, likt kopā ar funkcijām, kas ir sodīt. Mums vēsturiski bija institūcijas, kas bija gatavas izmeklēt, tiesāt un izpildīt lēmumu. Man kaut kā liekas, ka tas ir nepareizs virziens. Mums ir nodalīta atbildība – viņi veic kontroli, bet mums ir citi dienesti, kas to pieņem, izskata un pieņem lēmumu arī sodīt. Nevajag to visu jaukt kopā," norāda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Viņš uzsver – tā vietā, lai prasītu papildus funkcijas, Valsts kontrolei drīzāk jādomā par savas darbības uzlabošanu.
Pretrunīgi jauno likumdošanas iniciatīvu vērtē arī ministri.
"Tās institūcijas, kas ir kontrolētas, pārraugošajai institūcijai ir jānovērš pārkāpumi, lai tie neatkārtotos. Ja pret kādu ir jāvēršas tiesībsargājošajās instancēs, tad tā ir attiecīgās ministrijas kompetence," vērtēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība").
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norāda, ka "pa lielam, es domāju, ka tā būtu normāla kārtība. Tā rīkojas citas iestādes - Konkurences padome, KNAB, bet jautājums, kādas ir iespējas atspēkot vai neatspēkot, lai rezultāts būtu."
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka Valsts kontrole labu rezultātu var panākt jau esošo pilnvaru robežās.
"Tas, kur viņiem ir bažas, ka ministrijas un citas institūcijas neņem vērā ieteikumus un tie paliek gaisā karājoties. Ar tādu labu vadītājas autoritāti, ar ciešāku darbu to varētu panākt daudz labāku, neveidojot papildu mehānismus un nepastiprinot Valsts kontroles tiesības sodīt institūcijas," teica ministre.
"Tas, kas ir saistīts ar līdzekļu izšķērdēšanu, tas ir jārisina, bet iejaukšanos izpildvarā, to gan nē," uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Valsts kontrole gan uzsver – jaunā funkcija iestādi nepadarīšot par soģi un pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt. Turklāt līdzīgs mehānisms Latvijā pastāvējis jau brīvvalsts laikā.
