Tāpat "Jaunā Vienotība" pretendēs uz ārlietu ministra amatu.
Kalniņš arī norādīja, ka viens no svarīgākajiem principiem valdības sarunās būs valsts budžeta fiskālā disciplīna, būtisks ir arī darbs pie finanšu sektora sakārtošanas, bet galvenā prioritāte – drošība.
KONTEKSTS:
Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču "Jaunā Vienotība" vēl 11. decembrī norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.
Tikmēr LTV vēstīja, ka valdības veidošanas sarunās jau tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
