“Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,” teikts Pabrika paziņojumā medijiem.
“Es nekad neesmu licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu - tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs,” paziņojumā skaidro Pabriks.
Viņaprāt, šobrīd “bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus, ar elkoņiem un skaļiem paziņojumiem mēģina izkarot sev vietu varas olimpā, šķeļot sabiedrību, apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus”.
“Tas nav un nekad nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķīrās šeit, uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies,” norāda Pabriks.
“Esmu devis solījumu Latvijas cilvēkiem un arī turpmāk izmantošu savas zināšanas un pieredzi, lai strādātu valsts labā - parlamentā vai valdībā,” solīja Pabriks.
“Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts paziņoja, ka apvienība neuztur premjera nomināciju kopumā. Apvienība uzskata, ka ir iespējams vienoties par kādu citu kandidātu no partiju vidus, atskaitot jau izskanējušos vārdus.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru, jo viņš izslēdza no sarunām “Attīstībai/Par!” un gribēja valdībā redzēt gan Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), gan Jauno konservatīvo partiju (JKP), kura kategoriski nepieļāva iespēju sadarboties ar ZZS. Pēc tam Gobzems gan piedāvāja profesionāļu tehnokrātu valdību, ko skeptiski uztvēra visi potenciālie partneri.
Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna mēģinājums, kad pēc nedēļu ilgām sarunām “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” nolēma izstāties no tām izstāties, jo Bordāna valdības deklarācijā iekļautos darbus uzskatīja par neizpildāmiem.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un Pabriks. Jau oktobra beigās izskanēja, ka vislielākais atbalsts jaunievēlētajā Saeimā varētu būt Pabrikam – viņu varētu atbalstīt paša partija un “vecā koalīcija”, kuriem kopumā ir 45 balsis.
