LTV: Sarunās apspriež iespējamo Kariņa valdību ar 5 partijām – bez «Saskaņas» un ZZS

Valdības veidošanas sarunās pašlaik tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), vēsta Latvijas Televīzija (LTV), atsaucoties uz tās avotu sniegtajām ziņām.
  • Ministru prezidents būtu Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības". Partijai būtu vēl arī ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs.

  • Partija "Attīstībai/Par!" varētu atbildēt par finanšu jomu, veselības aprūpi un aizsardzību. Iespējams, arī par iekšlietām.

  • Jaunajai  konservatīvajai partijai (JKP) arī varētu piedāvāt iekšlietu ministra posteni, kā arī labklājības, tieslietu, izglītības un satiksmes ministra portfeli.

  • Partijai ''KPV LV'' –   ekonomikas un zemkopības, iespējams, arī labklājības ministra amatu.

  • Nacionālās apvienības ministri varētu turpināt atbildēt par kultūru, kā arī vides aizsardzību un reģionālo attīstību.

Šajā modelī atklāts ir jautājums par iekšlietu un labklājības ministru posteņiem.

Šis gan ir tikai viens no iespējamajiem valdības sastāva melnrakstiem, kas pavīd partiju sarunās.

Politiķi uzsver, ka pagaidām neesot vienošanās par atbildības jomu sadalījumu topošajā valdībā.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV”  kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru, jo viņš izslēdza no sarunām “Attīstībai/Par!” un gribēja valdībā redzēt gan ZZS, gan JKP, kura kategoriski nepieļāva iespēju sadarboties ar ZZS. Pēc tam Gobzems gan piedāvāja profesionāļu tehnokrātu valdību, ko skeptiski uztvēra visi potenciālie partneri.  

Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums, kad pēc nedēļu ilgām sarunām “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” nolēma izstāties no tām izstāties, jo Bordāna valdības deklarācijā iekļautos darbus uzskatīja par neizpildāmiem.

Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un Pabriks. Jau oktobra beigās izskanēja, ka vislielākais atbalsts jaunievēlētajā Saeimā varētu būt Pabrikam – viņu varētu atbalstīt paša partija un “vecā koalīcija”, kuriem kopumā ir 45 balsis. Taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas.

Vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču viņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība" otrdien, 11.decembrī, norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
13 vietas Attīstībai/Par!
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA
 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti