ĪSUMĀ:
- Valdība piekrita Liepājas cietuma būvniecību sākt jau nākamgad.
- Tieslietu ministrs Bordāns uzsvēra, ka no celtniecības būs labums gan Latvijas, gan Liepājas ekonomikai.
- Cietuma izmaksas 147 miljonu apmērā nemainīsies, saka Bordāns.
- Jaunā konservatīvā partija jau iepriekš uzstāja uz cietuma būvniecību, bet šī gada budžetā tas netika iekļauts.
- Iekšlietu ministrs Ģirģens iebilst pret naudas tērēšanu cietuma būvniecībai jau nākamgad.
- Ģirģens uzskata, ka pašlaik vajadzētu koncentrēties uz atbalstu eksportējošajiem Latvijas uzņēmumiem.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) stāstīja, ka projekts ir atbilstošs ekonomikas sildīšanas iniciatīvai - tas ir tuvu gatavības stadijai. Cietuma būvniecība tādējādi sniegtu ieguldījumu Latvijas, kā arī Liepājas ekonomikā laikā, kad Latvijas ekonomiku skārusi Covid-19 krīze.
"Šobrīd Covid-19 izraisīto ekonomisko seku dēļ mums ir jāveic ekonomiski precikliski pasākumi, jāsilda ekonomika. Šī objekta īstenošanā strādās daudz vietējo uzņēmumu, un arī pēc šī objekta pabeigšanas tā ir vesela institūcija, ko Liepājas reģiona uzņēmējdarbība arī iegūs un jutīs, un būs papildu pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem un precēm," stāstīja Bordāns.
Pārējie valdības locekļi interesējās par to, ka, iespējams, cietuma būvniecību varētu sākt vēl agrāk, bet tika pieņemts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums, ka būvniecību sāk nākamgad. Paredzēts, ka ministrija līdz 15. jūnijam noslēdz vienošanos ar valsts akciju sabiedrību "Tiesu namu aģentūra" par procesa organizēšanu.
Cietuma būvniecības kopējās izmaksas noteiktas 147 miljonu eiro apmērā, un laika pārbīde šo summu, pēc Bordāna teiktā, nemainīs. Plānots, ka konkursu par Liepājas cietuma atklātās daļas būvniecību varētu izsludināt jau šovasar un līgumu ar uzvarētāju noslēgt līdz gada beigām.
Tieslietu ministrija ir aprēķinājusi, ka būvniecības rezultātā tuvākajos gados nodokļu veidā valsts budžetā atgriezīsies 30 līdz 50 miljoni eiro, turklāt jauns cietums sniegs pozitīvus ekonomiskos un sociālos efektus nākotnē.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") pauda viedokli, ka iebilst pret šo Jaunās konservatīvās partijas vīziju. Ministra preses sekretāre Beata Jonite informēja, ka Ģirģens krīzes apstākļos nevar atbalstīt "nesamērīgi dārgo vīziju Liepājas cietuma būvniecībai".
"Uzskatu, ka Liepājas cietuma būvniecība ar plānotajiem budžeta izdevumiem aptuveni 147 000 000 eiro apmērā ar, iespējams, plānotu sadārdzinājumu šobrīd nevar būt valsts prioritāte.
Valstī nav sakārtota civilā aizsardzība, nav izveidots operatīvās krīzes vadības centrs esošās un nākotnes epidemioloģisko, klimata, drošības krīžu pārvarēšanai. Nav notikušas investīcijas Valsts policijas iecirkņu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, kā arī dienestu novecojušā transporta atjaunošanā. Iekšlietu dienestiem ir problēmas ar ekipējumu, un finanšu trūkuma dēļ nav iespējams nokomplektēt pat trīs ugunsdzēsējus uz vienu transportlīdzekli. Un tas viss, nemaz nerunājot par citām akūtām, valstiski nozīmīgām problēmām, kurām trūkst līdzekļu, piemēram, efektīvai ēnu ekonomikas apkarošanai," teica iekšlietu ministrs, norādot, ka būvniecības izmaksu tāme nav pārvērtēta, kā arī nav veikts jauns konkurss.
Pēc Ģirģena domām, lietderīgāk, atkopjoties no krīzes, ko valstī radījis Covid-19 vīruss, šos finanšu līdzekļus ieguldīt Latvijas eksportējošo uzņēmumu attīstībai.
KONTEKSTS:
Valdības deklarācijā bija noteikts uzdevums celt jauno cietumu, bet būvniecības uzsākšana tika atlikta. Bordāns skaidroja, ka tam trūkstošie līdzekļi – apmēram 100 miljoni eiro – sadalīti citām prioritātēm.
Sākotnēji bija iecerēts, ka jau 2017. gadā zaļajā pļavā Alsungas ielā vajadzēja slieties jaunajam Liepājas cietumam. Plašajā ēku kompleksā vieta būtu 1200 ieslodzītajiem. Rezultātā slēgtu trīs citas ieslodzījumu vietas – Brasas, Jelgavas un veco Liepājas cietumu. Taču process pamatīgi iestrēga.
Jaunā Liepājas cietuma būvniecības pirmajā iepirkumā 2017. gadā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas - "Re&Re" un "UPB". Taču būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza tobrīd projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu nolēma pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu. Vēlāk tika izsludināts jauns Liepājas cietuma būvniecības iepirkums, kurā uzvarēja "Abora" ar līgumcenu 113,6 miljoni eiro. Bordāns pēc tam pavēstīja, ka saistībā ar tā dēvēto "būvniecības karteli" līgums ar būvnieku "Abora" netiks slēgts un tiks rīkots jauns konkurss par cietuma celtniecību.
