Otrdienas valdības sēdē veselības ministrs iepazīstināja valdības pārstāvjus ar savu redzējumu par to, kādā veidā organizēt vakcinēšanas procesu pret Covid-19, lai valstī nodrošinātu pūļa imunitāti. Valdības pārstāvji atbalstījuši veidot īpašu biroju, kas vadīs Covid-19 masveida vakcinēšanas nodrošināšanu.
Pavļuts skaidrojis, ka galvenais Veselības ministrijas mērķis ir, lai vakcinācijas projekts kļūtu par nacionāla mēroga projektu. Tas nozīmētu, ka šo projektu vadīs nevis darba grupa veselības aprūpes nozarē, bet gan īpaši veidota uzraudzības padome jeb birojs vai štābs Ministru prezidenta valdībā.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka, lai atgrieztos pie “normālas dzīves”, nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus iedzīvotāju. Šādā gadījumā tiktu nodrošināta pūļa imunitāte.
Otrdienas sēdē valdības pārstāvji pauda vienbalsīgu atbalstu veselības ministrijas iecerei. Pavļuts pauda cerību, ka birojs jeb štābs darbību varētu sākt jau nākamnedēļ. Ceturtdienas valdības sēdē Veselības ministrija valdībai lūgs papildu finansējumu projekta izveidei. Vienlaikus Pavļuts skaidroja, ka iecerēts biroju veidot ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem, no kuriem daži ministrijai jau ir padomā.
“Un ņemt darbā cilvēkus, kas strādās tikai un vienīgi ar šo projektu. Pieredzējušu projektu vadītājus, komunikācijas vadītājus, IT vadītājus, kas varētu šo projektu profesionāli novadīt tādā ātrumā, tādā līmenī un ar tik daudziem šobrīd vēl nezināmajiem faktoriem, kādi pašlaik ir. (..) Mēs aicināsim palīgā padomdevējus no tām jomām, kur ir mums vajadzīgie profesionāļi: loģistikas organizēšanā, protams, arī medicīnas jomā, attiecībā uz komunikāciju un IT,” par ieceri pastāstīja Pavļuts.
Savukārt uzsākot masveida vakcinēšanu, vērā tiks ņemta iepriekš iezīmētā prioritārā secība, kas paredz iedzīvotāju šķirošanu pēc prognozētās Covid-19 gaitas smaguma un riska. Piemēram, viena no pirmajām grupām būs tie, kas sirgst ar hroniskām slimībām, seniori, arī pedagogi.
Taču svarīgi arī esot iedzīvotājiem dot iespēju pieteikties vakcinēšanai, kas ļautu rindas kārtībā plānot plaša mēroga vakcināciju. Un šis būs viens no jaunveidojamā biroja uzdevumiem.
Valdība otrdien arī lēmusi par slimnīcu rezervju veidošanu, gatavojoties tostarp arī varbūtībai, ja Latvijā straujāk izplatītos jaunais, lipīgākais vīrusa paveids un slimnīcas tiktu pārslogotas.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība, un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits. 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tāpat Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma pagarināt novembrī valstī izsludināto ārkārtējo situāciju vispirms līdz 11. janvārim, apstiprinot papildu ierobežojumus un pagarinot skolēnu Ziemassvētku brīvlaiku, bet vēlāk atkārtoti lēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz 7. februārim, bet ierobežojumus Covid-19 infekcijas mazināšanai – vēl līdz 25. janvārim.
Savukārt, lai mazinātu Covid-19 izplatību Jaungadu svinību laikā, valdība vienojās, ka no 30. decembra brīvdienās Latvijā tiks ieviesta “brīvdienu mājsēde”. Līdz 25. janvārim nedēļas nogalēs no plkst. 22.00 līdz 5.00 jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.
