Nevalstisko organizāciju pārstāvji apvienojušies jaunā partijām nepiederošā iniciatīvā "Rīgas līga". Tā esot atvērta Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, pilsētplānotājiem, satiksmes plānošanas ekspertiem, vides speciālistiem, sociālo un izglītības lietu pārzinātājiem, inovāciju speciālistiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un neformāliem pilsētas aktīvistiem.
"Rīgas līgas" uzsaukumā teikts, ka aktīvisti var palīdzēt partijām sadarboties: "Saprotam, ka kopīgs vēlēšanu saraksts ir liels izaicinājums. Tomēr tikai kopā būs iespējams paveikt smago darbu, izveidojot efektīvu pilsētas pārvaldi. Ticam, ka tieši partijām nepiederošie aktīvisti būs gatavi būt par saistvielu kopējam sadarbības mehānismam.
Esam pārliecināti, ka Rīgu var pārvaldīt saimnieciski veiksmīgi un rīdzinieku interesēs, veidojot cilvēkiem draudzīgu pilsētu."
Nevalstisko organizāciju pārstāvji sevi jau esot pierādījuši ar darbiem, organizējot kopienu aktivitātes savās apkaimēs, veidojot sadarbības tīklus pilsētā un ārpus tās, rūpējoties par kultūrvēstures pieminekļiem, kokiem, satiksmes drošību un cilvēkiem draudzīgu Rīgu.
"Esam piedalījušies diskusijās un sapulcēs par pilsētas ilgtspējīgu attīstību, infrastruktūru, vides tīrību, piedāvājot savus risinājumus. Esam stāvējuši pretim nejēdzībām un aizstāvējuši rīdzinieku intereses. Ir laiks pilsoniskos un politiskos centienus apvienot, lai Rīga kļūtu par mūsdienīgu, iedzīvotājiem draudzīgu 21. gadsimta Baltijas metropoli!" teikts vēstulē.
Uzsaukumu parakstījusi "Lielo kapu draugu" un Brasas apkaimes aktīviste Rita Eva Našeniece, Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja, biedrības "Pilsēta cilvēkiem"
valdes priekšsēdētājs, Teikas apkaimes biedrības valdes loceklis Māris Jonovs, kā arī Rīgas Apkaimju alianses
valdes loceklis, Čiekurkalna attīstības biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde.
KONTEKSTS:
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.
Tikmēr ministrs Juris Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.
Laikā, kad VARAM tika vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.
6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pieņēma lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu. VARAM ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
