Darba devēju, arodbiedrību, pašvaldību un Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu kopīgais redzējums par ekonomikas pakāpenisku atsākšanu pielīdzināms gatavībai ilgam maratonam sadzīvošanai ar Covid-19. To Stratēģiskās vadības grupas sēdē trešdien, 10. martā, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Skaidrs, ka ilgstoši un būtiski ierobežojumi ir arī diezgan dārgs pasākums. Tādi smagi ierobežojumi un to atcelšana darbojas pēc "yo-yo" principa. Ierobežojumi mazina Covid-19 saslimšanu, tos palaiž vaļā, saslimstība atkal iet uz augšu, un tā turpinās tas nebeidzamais pasākums. Mūsu skatījumā jāmaina paradigma cīņai ar Covid-19," klāstīja Endziņš.
Organizācijas uzskata, ka efektīvāk risināt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi varētu ar Covid-19 inficēto un viņu kontaktpersonu izolēšanu līdz atlabšanai, līdztekus pakāpeniski atceļot ierobežojumus un atjaunojot ekonomisko aktivitāti. Sociālie partneri Covid-19 inficētos, kuriem nav nepieciešama hospitalizācija, aicina par valsts budžeta līdzekļiem uz laiku izvietot karantīnas viesnīcās, vai arī uzdot pašizolēties mājās ar pastiprinātu kontroli un sodīšanu pārkāpuma gadījumā. Vienlaikus valdības partneri rosina izveidot sistēmu, kā izolācijā esošajiem piegādāt pārtiku, higiēnas preces un citas nepieciešamās lietas.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šie priekšlikumi ir ieviešami kopējā turpmākās rīcības plānā.
"Šis pilnībā sakrīt ar virzienu, ko pamatā valdība pieņēma. Tā pamatdoma ir, ka kādam no jūsu grupas vajag piedalīties un iestrādāt pēc iespējas šīs tēzes, lai rītdien var jau detalizēti pieņemt. Te pretrunu nav, tas ir tas ļoti pozitīvais," sacīja Kariņš.
Plāns paredz: turpinoties epidemioloģiskās situācijas uzlabojumam, valdība līdz ar ārkārtējās situācijas beigām pēc trīs nedēļām varētu atļaut atsevišķām nozarēm pakāpeniski atsākt darbību. Nevalstisko organizāciju pārstāve Inese Vaivare gan aicināja līdzās ekonomikas jomai līdzvērtīgi izvērtēt arī sociālās jomas nozaru organizācijas.
Viņa rosināja lēmumu pieņemšanā ņemt vērā arī tādus sociālās drošības aspektus kā sabiedrības psihoemocionālais noskaņojums.
"Paskatāmies, kas ir mūsu stratēģijā. Mūs glābs ne tikai ekonomika, bet arī veselība, sociālais bloks. Tāpēc varbūt tomēr mums būtu nozīmīgi arī pārējās prizmas neaizmirst, jo tas, ko mēs redzam, ir, ka cilvēku uzvedība ietekmē efektivitāti un to ietekmē ne tikai viņu ienākumu līmenis, kas ir saistīts tieši ar ekonomiku. Sociālā drošība plašāk, jo scenārijos tika piedāvāts prioritārās grupas, kas jau ir nonākušas krīzē, bet ir jaunas grupas un šis sociālais tīkls noteikti ir paplašināms!" sacīja Vaivare.
Vienlaikus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka lēmumu projektos paredzētie priekšlikumi jāpiefiksē un sabiedrībai jāizklāsta skaidri un saprotami, nevis birokrātiski sarežģīti. Tas attiecas arī uz motivējošu pieeju, prasot iespējami plašu attālināto darbu.
Ministri ceturtdien skatīs operatīvās vadības grupas, valdības partneru un nevalstiskā sektora sagatavoto plānu par turpmākajiem ierobežojumiem un iespēju pakāpeniski atjaunot ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus taps priekšlikumi, kā ātri ieviest stingrākus ierobežojumus strauja Covid-19 saslimstības pieauguma gadījumā.
