"Šie cilvēki piecdesmit gadus, dzīvojot okupācijas apstākļos un būdami represēti, ir nesuši sevī Latvijas ideju. Un šī Latvijas ideja ir īstenojusies, un tāpēc mēs esam viņiem pateicību parādā," sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Sastaptie politiski represētie stāstīja, ka izsūtījuma laikā piedzīvoja neiedomājamas dzīves grūtības. Laura kopā ar visu ģimeni tika izsūtīta, kad viņai bija vien četri gadi. Smagākais laiks bija tieši kara gados.
"Pirmais darbs, kas bija manai mammai, manai vecmāmiņai, bija klucīšu zāģēšana, jo tā bija toreiz degviela mašīnām. Un tas pat arī bija kā uz fronti toreiz. Priekš frontes to vajag. Mūs kaut kur tur sabāza. Apstākļi bija drausmīgi. Kara gadi, nu, bija vispār brīnums, ka mēs izdzīvojām," stāstīja sieviete.
Uzrunā klātesošajiem prezidents uzsvēra ne tikai represēto ciešanas, bet norādīja arī, ka valstiskuma pastāvēšanai ir nepieciešama nepārtraukta nācijas paaudžu pēctecība vērtībās, vēsturiskajā atmiņā un nākotnes centienos
Viņš sacīja, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas atkal saskaramies ar vēstures viltošanu un okupācijas laiku romantizēšanu. Tādēļ esot ļoti nozīmīgi panākt lielāku valstisko atbalstu vēstures izpētei.
Pēc Levita teiktā, īpaši svarīgi ir izcelt nacionālo pretošanās kustību, kas pastāvēja visus okupācijas gadus. Viņš arī izteica domu, ka varētu tikt uzcelts pretestības kustības piemineklis. Kā vietu tam Levits piedāvāja Pārdaugavu, iepretim Uzvaras piemineklim.
"Manuprāt, pretī okupantu piemineklim ļoti labi iederētos spēcīgs pretestības kustības piemineklis, kas veidotu politisku un māksliniecisku dialogu ar okupantu atstāto pieminekli.
Tas būtu piemineklis, piemiņas vieta, kas simbolizētu latviešu tautas gribu pretoties okupantiem, pieminētu mūsu tautas upurus un, galvenais, simbolizētu Latvijas uzvaru – uzvaru pār okupantiem, brīvības un demokrātijas uzvaru," sacīja Levits.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka cilvēki, kas ieskatījušies acīs badam, tumsai, nāvei, vislabāk zina, cik liela vērtība ir neatkarīga, brīva, mūsdienīga Latvija.
"Jūs kā reti kurš cauri vistumšākajām dzīves stundām esat izgājuši ar lielu gaišumu un mīlestību pret savu dzimto zemi, pret neatkarīgu Latviju, un paldies, ka šo gaišumu un Latvijas mīlestību jūs spējat dot arī līdzcilvēkiem, sevišķi jauniešiem," sacīja Mūrniece.
Viņa arī norādīja uz Krievijas melu kampaņu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu, centieniem attaisnot Staļina laika noziegumus un noliegt padomju okupāciju. Kā citu informatīvā kara fronti Mūrniece minēja pašmāju "melu aktīvistu" kampaņu, kurā izplata izdomājumus par Covid-19 vakcīnu iedarbību. Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka savulaik cilvēku dzīvības glāba tieši obligātā masveida vakcinācija pret bakām, poliomielītu, tuberkulozi.
Ieeja pasākumā bija ar Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas sertifikātiem vai negatīviem Covid-19 testa rezultātiem. Valsts amatpersonas, uzrunājot klātesošos, izmantoja iespēju un aicināja vakcinēties tos, kas vēl to nav izdarījuši.
"Ja cilvēks domā, nevis klausās, ko viena tante teica, tad viņš saprot, ka ir tādi apstākļi, ka, piemēram, ir šī pandēmija, un, ka attiecīgi ir jāizdzīvo, attiecīgi jārīkojas. Nevis jāsāk tur funktierēt, ka tu esi gudrāks par zinātni, par ārstiem, un taisīt no tā traģēdiju," uzsvēra politiski represētais Guntis.
Pēc Latvijas Televīzijas novērojumiem, pasākums pulcēja vairākus simtus politiski represētos.
