Uz VID ģenerāldirektora amata konkursa otro kārtu virza astoņus kandidātus

Uz vakantā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa otro kārtu komisija ir nolēmusi virzīt astoņus kandidātus.

Tādējādi komisija pirmajā kārtā ir atsijājusi 11 no kopumā 19 kandidātiem, kas sākotnēji piedalījās konkursā.

Komisijas priekšsēdētājs un Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš norādīja, ka 11 atsijātajiem kandidātiem nav bijuši atbilstoši dokumenti un darba pieredzes, kas tiem ļautu ieņemt VID vadītāja krēslu. Tāpat konkursā bija pieteikušies cilvēki, kuri jau bija noraidīti pirmajā konkursā, kad komisija nolēma, ka neviens no kandidātiem neatbilst prasībām, kas nepieciešamas VID ģenerāldirektoram.

Konkursa otrajā kārtā pārsvarā piedalīsies kandidāti, kas strādā privātajā sektorā. Viņu vidū ir ne tikai vadītāji, bet arī „otrās personas”. Tomēr ir kandidāti, kas ir vērtējami kā ļoti spēcīgi.

„Domāju, ka mums izdosies atrast labu kandidātu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu, jo kandidāti tiešām ir ļoti spēcīgi ar labu dzīves un darba pieredzi,” kandidātus uzteica Krieviņš.

Viņš neslēpa, ka labprāt izvirzītu kandidātu no biznesa vides, kuram ir izpratne par uzņēmējdarbību. „No vienas puses, tas palīdzētu VID no sodošas institūcijas pārvērst vairāk par konsultatīvu. No otras puses, darba pieredze biznesa sektorā viennozīmīgi ir vērtējama pozitīvi, jo cilvēks var atnākt un ar jaunu skatījumu novērtēt to, kas notiek VID iekšienē,” sacīja Krieviņš.

Viņš arī sacīja, ka pats neiesaistījās cilvēku uzrunāšanā, “tam mums bija personāla atlases kompānija, kas sastādīja vairāk nekā 100 cilvēku sarakstu, kuriem tika zvanīts, motivēts pieteikties šajā konkursā”.

Konkursa otrā, mutiskā, kārta būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude. Savukārt trešajā kārtā vērtēs pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.

Paredzams, ka līdz vienam kandidātam, kuru varētu virzīt kā VID ģenerāldirektora amata kandidātu uz sarunu ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), komisija nonāks divu līdz trīs nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone 30.maijā iesniedza atlūgumu. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ – VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.

Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, taču tas beidzās bez rezultāta. Pēc tam finanšu ministre VID vadītāja amatam oficiāli izvirzīja pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, taču viņa vēlāk no kandidēšanas uz šo amatu atteicās.

Pēc tam nolemts izsludināt atkārtotu konkursu uz VID vadītāja amatu. Tāpat politiķi nolēma paaugstināt VID ģenerāldirektora algu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti