Grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā atbalstīja 60 deputāti, bet pret tiem balsoja 28 tautas kalpi. Pret grozījumiem iebilda Saeimas opozīcija - tās ieskatā, atalgojuma palielināšana nepaaugstina iestādes darbinieku darba kvalitāti. Lai likuma grozījumus Saeimā varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, tie virzīti steidzamības kārtā.
Likuma grozījumi nosaka, ka mēnešalgas apmēru VID vadītājam, kā arī atalgojuma noteikšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK) saskaņā ar likuma pielikumu.
Atalgojuma maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas, kas var būt 60% apmērā no mēneša atalgojuma.
Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.
Grozījumu autori Valsts kancelejā iepriekš atzīmēja, ka izmaiņas VID amatpersonu atlīdzības politikas jomā noteiktas kā izmēģinājuma projekts, informē Saeimas Preses dienestā.
Šā gada augustā ir parakstīta vienošanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kas tostarp paredz reformas nodokļu administrācijā, būtiski ceļot tās personāla kompetenci, nodrošinot konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu.
Izveidojusies situācija, kad krīzes laikā notika būtisks ierēdņu skaita un darba samaksas samazinājums un daudzi augsta līmeņa speciālisti un pieredzējuši vadītāji atstāj darbu valsts pārvaldē, radot reālas grūtības piesaistīt profesionāļus, ko apliecina ne tikai konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, bet arī citi atlases procesi valsts pārvaldē, norāda parlamentā.
Grozītais likums dod iespēju iestādēm savu būtisko funkciju nodrošināšanai noteikt īpaši svarīgus amatus, kuru mēnešalgas noteikšanā varēs piemērot koeficentu līdz "2". Mēnešalgu paaugstināšanu varēs veikt tikai iestādes atalgojumam paredzētā budžeta ietvaros, piebilst Saeimā.
"Pēc būtības šis likumprojekts paredz veikt pakāpenisku mēnešalgu izlīdzināšanu, sākot ar kritiskāk atalgotajiem amatiem.
VID noteikts kā izmēģinājuma projekts konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai. Pēc rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tai skaitā darba snieguma rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm," skaidroja Saeimas deputāts Viktors Valainis ("Vienotība").
Viņš norādīja – lai vismaz daļēji mazinātu risku augsta līmeņa speciālistu aizplūšanai no valsts pārvaldes, tiek piedāvāts risinājums iestādē noteikt īpaši svarīgos jeb "atslēgas" amatus – to skaits nedrīkst pārsniegt 5%. "Tas ņemts no labās prakses privātajā sektorā,"piebilda Valainis.
Valsts kanceleja likumprojekta anotācijā norādījusi, ka atalgojuma paaugstināšana bez citām reformām var neattaisnot sabiedrības gaidas par efektīvu valsts pārvaldi, tādēļ VID ir noteikts kā izmēģinājuma projekts.
Pēc rezultātu izvērtēšanas nākamgad plānots lemt par iespēju pārskatīt atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē kopumā, un grozījumi nosaka pienākumu MK līdz nākamā gada 31.decembrim Saeimā iesniegt likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.
