Komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijai skaidroja, ka tas nozīmē, piemēram, neapmaksātus rēķinus par zālēm, ko savukārt var uztvert kā pazīmi maksātnespējai. Komisiju par šo situāciju informējuši veselības iestāžu pārstāvji.
Novecojošas tehnoloģijas, parādu nasta un ārstniecības personāla trūkums – šīs atbilstoša finansējuma trūkuma radītās problēmas izjūt visas trīs klīniskās universitātes slimnīcas.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kas jau kopš 2011. gada, kad tika mainīts universitātes slimnīcu finansēšanas modelis, strādā ar zaudējumiem, patlaban trūkst aptuveni 100 medicīnas māsu un ap 70 ārstu. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā trūkst vairāk nekā 100 medmāsu un māsu palīgu, neaizpildītas ir arī aptuveni 40 ārstu slodzes.
„Tās ir māsas, kas strādā tieši vissmagākajās nozarēs ar vislielāko atbildību. Tā ir, teiksim, neonatoloģija, arī operāciju bloks,” stāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Par vienu no iemesliem, kādēļ mediķu algas klīniskajās universitātes slimnīcās nereti ir pat zemākas par vidējām, slimnīcu vadītāji sauc reālajām izmaksām neatbilstošos tarifus par augsti specializētiem pakalpojumiem.
„Paskatoties to izkliedi, kāds ir šis samaksātais tarifs pret aktuālo, tur tās atšķirības var būt pat trīs līdz četras reizes,” lēsa Ābols.
Neatbilstošos tarifus par vienu no akūtākajām problēmām nosauca arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, kuras vadītajā slimnīcā pērn stacionāri ārstējušies aptuveni 47 000 pacientu.
„Ir intensīvā terapija, par kuru atsevišķi netiek maksāts. Tur vissmagākie pacienti tiek vesti uz universitātes slimnīcām no visas valsts, bet atsevišķas intensīvās terapijas samaksas kā tādas nav. Līdz ar to tas ir kādā pamatsaslimšanā, kam tiek piemērots kāds koeficients, bet tā ir salīdzināma ar reģionālās vai lokālās slimnīcas samaksu,” stāstīja Kreicberga.
“Plaušu karsoņa pacients, par kuru mums maksā 400 eiro, ar visām tām tehnoloģijām, ko ir vajadzīgs pielietot, mums izmaksā tūkstošus,” sacīja Kreicberga.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) gan šaubās, vai ir iespējams prioritāri palielināt algas tieši klīniskajās universitātes slimnīcās strādājošajiem.
„Mēs nevaram izcelt tikai trīs slimnīcas caur atalgojuma prizmu. Tas noteikti atspoguļojas uz visu nozari,” sacīja Čakša.
Vienlaikus viņa atzina, ka tas, ka slimnīcas ārstniecības personāla algām tērē krietni vairāk par pakalpojumu tarifos iekļautajām summām, Veselības ministrijai ir labi zināms.
„Šobrīd tas, kas ir ielikts tarifā, no tā, ko slimnīcas jau samaksā jeb tā, ko mēs saucam par vidējo atalgojumu nozarē, atšķiras par 150 miljoniem. To slimnīcas samaksā vairāk atalgojumā par to, kas viņām ir iezīmēts tarifā. Kādēļ slimnīcas funkcionē? Tādēļ, ka ietaupa uz kaut ko citu. Viena slimnīca ietaupa uz tehnoloģijām, cita uz ēkām, vēl kāda ļoti efektivizē savu darbu, vēl kāda slimnīca gandrīz vispār nepērk medikamentus,” atzina ministre.
85 miljonus eiro lielais papildu piešķīrums, ko veselības aprūpei plānots piešķirt nākamā gada budžetā, šo deficītu nesedz, tomēr Veselības ministrijas amatpersonas ir pārliecinātas, ka algas pielikumu nākamgad saņems visi mediķi.
