Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas dienesta galvenais uzdevums ir kinologu un suņu apmācība, dalība koledžas kadetu apmācībā, vēl viens no uzdevumiem ir dienesta suņu vaislas darbs, nodrošinot robežsardzi ar jauniem kucēniem, kuri kļūst par dienesta suņiem.
Šobrīd robežsardzē ir aptuveni 120 dienesta suņi, viņi piedalās zaļās robežas apsargāšanā, lielākais dienesta suņu skaits ir tieši cilvēku meklēšanas suņi, kas patrulē gar robežu, piedalās pārkāpēju aizturēšanā, ir arī narkotiku meklēšanas suņi robežpunktos, ir arī suņi, kas apmācīti sprāgstvielu un ieroču meklēšanai, stāstīja Barkāns.
Vidēji suns dienestā pavada laiku līdz 8 gadu vecumam, bet ir arī izņēmumi, kad suns nostrādā ilgāk, tas ir atkarīgs no suņa veselības, darba spējām, kuras katru gadu pārbauda, un, ja suns nevar pildīt uzdevumus, lemj par viņa norakstīšanu, un lielākoties šie suņi paliek pie kinologa.
Tagad kinoloģijas dienestā ir jauns kucēnu metiens - 14 kucēni, un jau nākamā gada sākumā viņus testēs, lai sāktu izvēlēties, kuri suņi paliks dienestā.
Barkāns stāstīja, ka kucēnus novēro jau no brīža, kad viņi sāk pastāvīgi ēst un staigāt, lai redzētu, kurs ir aktīvāks, kurš bailīgāks, bet formālais tests notiek 2 mēnešu vecumā.
Šo vienas dienas testu papildina novērojumi 1,5 mēneša garumā, jo nevar balstīties tikai uz vienu dienu, jo dažreiz kucēns visu laiku bija normāls, bet šajā dienā neko labu neparāda, bet tam ir kādi objektīvi iemesli, stāstīja Barkāns.
Galīgais vērtējums dots 11 mēnešu vecumā, “kad izlemjam galīgi un droši, ka suns paliek dienestā”, un viņam sākas specializēta apmācība, stāstīja Barkāns.
Pēc viņa teiktā, dienesta paliek vidēji 50% - 60% no metiena un tas ir labs rādītājs.
Pārējos suņus robežsargi piedāvā iegādāties interesentiem, publicējot sludinājumus vietējos laikrakstos.
Pilnvērtīgi suns sāk strādāt 2 gadu vecumā, līdz tam viņam turpinās apmācība, protams, ir gadījumi, kad suns jau gatavs darbam nedaudz agrāk – gada un sešu – astoņu mēnešu vecumā.
Barkāns arī atzina, ka diemžēl kinologu amats nav populārs, un šo darbu dara cilvēki, “kuri ir jomas fanātiķi, kuri jau no bērnības darbojušies ar suņiem”, tomēr ir problēmas nokomplektēt štata vietas, jo amats ir sarežģīts un atbildīgs, un acīmredzot pastāvošā motivācijas sistēma nav pietiekama.
Bez profesijas prestiža celšanas vēl viens Kinoloģijas dienesta izaicinājums ir vienotā kinoloģijas centra izveide uz dienesta bāzes, par ko valdība konceptuāli izšķiras pagājušajā gadā. Barkāns stāstīja, ka šis centrs apmācīs kinologus un suņus visu valsts iestāžu vajadzībām, nodrošinot vienādi augstu līmeni visām iestādēm. Pašlaik centram jau tapis arhitektūras projekts, ir izstrādāta tehniskā dokumentācija, un dienests var piedalīties ES projektos, lai saņemtu finansējumu būvniecībai.
