Viņa piebilda, ka process būtu raitāks, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc iespējas ātrāk nominētu Kariņu premjerministra amatam.
"Jaunā konservatīvā partija neapšauba ne Kariņa profesionalitāti, ne arī viņa godaprātu, kas ir ļoti nozīmīgi. "Jaunā Vienotība" var rēķināties, ka JKP piedalīsies visās sarunās un būs labs sarunu biedrs," uzsvēra Strīķe.
JKP joprojām savā uzraudzībā vēlētos vismaz vienu no ministrijām, kuras atbildīgas par tiesiskuma veicināšanu - Iekšlietu vai Tieslietu ministriju. Tāpat neesot mainījušās arī partijas "sarkanās līnijas" pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kura gadiem ir pieņēmusi šaubīgus lēmumus un kurai ir līgums ar Aivaru Lembergu.
Pēc Strīķes domām, arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) nekad nerīkotos pretēji tam, ko vēlas Lembergs. Piemēram, "Vienotības" politiķis Vilnis Ķirsis ekonomikas ministra amatā netika apstiprināts, jo Lembergs to nevēlējās.
"Mūsu "sarkanā līnija" ir tiesiskums, un mēs neatkāpsimies no savām tiesiskuma prasībām," uzsvēra Strīķe, sakot, ka visas ZZS darbības simbolizē korupciju, kuru nevajadzētu ienest jaunajā valdībā. Politiķe arī ir neizpratnē, kāpēc ZZS dalība valdībā ir nepieciešama, ja tā ir salīdzinoši neliela frakcija un bez tās var iztikt.
Tajā pašā laikā JKP ir gatava sadarboties ar "KPV LV", kaut arī Strīķe "KPV LV" premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu nosauca par "oligarhu iedētu olu". Strīķe intervijā komentēja, ka Gobzema vēlme veidot tehnokrātu valdību ir saskanējusi ar Aināra Šlesera viedokli, tāpat Gobzemam pēkšņi esot bijis Lemberga atbalsts. Pēc Strīķes domām, Gobzema rīcība ir viena cilvēka, nevis frakcijas atbalstīta, tādēļ sadarbība ar "KPV LV" ir iespējama. Tā jau notiekot, piemēram, produktīvs darbs JKP un "KPV LV" noritot Saeimas Juridiskajā komisijā.
KONTEKSTS:
Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka “Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis sāka sarunas ar partijām pēc tam, kad Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” kļuva jau par otro premjera amata kandidātu, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs, un prezidents atsauca viņa kandidatūru. Pirms tam izgāzās JKP līdera Jāņa Bordāna mēģinājums.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks, taču Pabriks 11. decembrī paziņoja, ka nolēmis atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas. Tikmēr vairākas no Saeimā pārstāvētajām partijām paudušas atbalstu Krišjāņa Kariņa kandidatūrai premjera amatam. Taču "Jaunā Vienotība" vēl 11. decembrī norādīja – Kariņu amatam varētu virzīt tikai politiskās krīzes gadījumā, un pašlaik tādas situācijas nav.
Tikmēr LTV vēstīja, ka valdības veidošanas sarunās jau tiek apspriests iespējamās valdības modelis, kuru veidotu piecas partijas, atstājot opozīcijā "Saskaņu" un Zaļo un Zemnieku savienību.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
