Aizsākums šim stāstam meklējams vēl 1990. gada rudenī. Tolaik Jānis Kundziņš kopā ar ģimeni emigrējis dzīvot un strādāt uz Izraēlu un drīz vien ieguvis arī Izraēlas pilsonību. Kaut Izraēlā nodzīvojis līdz 2008. gadam, saiknes ar Latviju viņš nav sarāvis. Kā pats stāsta, vairākas reizes arī mēģinājis iegūt Latvijas pilsonību, bet neveiksmīgi. Vispirms 1995. gadā, viesojoties dzimtenē, aizpildījis šādu pieteikumu, kas uzreiz arī noraidīts. Pēc tam 1999. gadā mēģinājis vēlreiz, bet atbildi tā arī nav sagaidījis.
Savukārt 2008. gadā viņš iepazinies ar kādu Latvijas diplomātiskā dienesta darbinieci Izraēlā, kas palīdzējusi nokārtot dokumentus. Draudzība gan nav bijusi mūžīga, kas arī novedis pie pašreizējās situācijas, kad Latvijas pilsonību viņam mēģina atņemt tiesas ceļā. „Viņa uzrakstīja iesniegumu pēc četriem gadiem, lai man atņem šo pilsonību, kaut gan tanī brīdī, kad viņa man palīdzēja šo pasi iegūt un saņēma no manis visus iesniegumus, fotogrāfiju, viņa ļoti labi zināja, ka es esmu Izraēlas pilsonis. Un tas bija arī jāzina Latvijas imigrācijas departamentam,” stāsta Kundziņš.
Šo personu gan tiesa kategoriski atsakoties uzaicināt kā liecinieci. No Izraēlas pilsonības atteikties Kundziņš nevēlas, jo par šo valsti viņam ir ļoti labas atmiņas, kā arī tur uzkrāta pensija. Tomēr viņš arī nesaprot, kādēļ Rīgā dzimis un audzis latvietis nevarētu būt Latvijas pilsonis. Juridiski gan Latvijas un Izraēlas dubultpilsonība nav iespējama. „Jautājums man ir ļoti vienkāršs – kur bija departaments, kurš man izsniedza šo pasi, zinot, ka es esmu Izraēlas pilsonis un zinot, ka es pastāvīgi dzīvoju Izraēlā?” vaicā Kundziņš.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei PNLP) par šo gadījumu sakāms kas pavisam cits. Jānim Kundziņam Latvijas pilsonība esot piešķirta jau 1995. gadā, bet 1999. gadā viņam esot izsniegta arī pase. Pārvalde uzskata, ka faktu par Izraēlas pilsonību viņš esot noklusējis. „Saskaņā ar Latvijas Pilsonības likumu, tātad iegūstot citas valsts pilsonību, personai no Latvijas pilsonības ir jāatsakās. Ja viņa to nav izdarījusi, pilsonība tiek atņemta piespiedu ceļā. Tā ir arī esošā situācija konkrētajā gadījumā,” pārvaldes viedokli skaidro PNLP pārstāvis Jānis Citskovskis.
Kundziņš gan apgalvo, ka to, ka viņam 1999. gadā it kā piešķirta Latvijas pase, esot uzzinājis tikai tagad tiesā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savukārt norāda, ka pase toreiz esot izsniegta, un arī aktīvi izmantota, piemēram, piedaloties tautas nobalsošanās un vēlēšanās.
Patlaban abas puses gatavojas tiesai, kas tad centīsies noskaidrot, kurai no abām pusēm ir taisnība.
