Viņš gan skaidroja, ka šāds scenārijs būtu aktuāls tad, ja procesu ar kādiem lēmumiem neierobežos tiesa.
Straube stāstīja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustā ir sapratis, ka divos mēnešos jābūt skaidri redzamai virzībai uz atkārtotām rektora vēlēšanām. Viņš pauda, ka finišs varētu tikt sasniegts vēlāk nekā divu mēnešu laikā.
Ja Ministru kabinets nolemj neapstiprināt LU rektoru, saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto augstskolai divu mēnešu laikā atkārtoti jāorganizē rektora vēlēšanas. Vaicāts, vai, vēlēšanas rīkojot novembrī vai decembrī, netiks pārkāpts Augstskolu likums, Straube norādīja, ka nevar to komentēt no juridiskā aspekta, tomēr no ministrijas ir sapratis, ka divu mēnešu laikā jābūt "virzībai", nevis vēlēšanām.
Viņš skaidroja, ka sākotnēji ir jātiek skaidrībā ar augstskolas normatīvo aktu sakārtošanu, tai skaitā LU rektora vēlēšanu nolikumu. Tad ārkārtas LU Satversmes sapulce jauninājumus pieņems un izsludinās. Viņaprāt, divu mēnešu laikā varētu notikt jauno noteikumu izsludināšana, mēnesis tiktu atvēlēts pretendentu pieteikumu saņemšanai un tad - gaidīšanas periods.
Vaicāts, vai viņa skatījumā darbs augstskolas vadībā ir iespējams šajā nokaitētajā situācijā, Straube sacīja, ka "nav nekādu problēmu" un "lielais kuģis - LU - peld tālāk". Viņaprāt, augstskolas vadībā viss darbojas un LU pārvaldībā viņš šobrīd problēmas nesaskata
Par rektora vietas izpildītāju Straube kļuva piektdien, 30. augustā. Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) skaidroja, ka Straube šiem pienākumiem izvēlēts, jo esot bijis viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska otrdien, 3.septemmbrī, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda cerību, ka Straube ar LU Senāta priekšsēdētāja atbalstu, ar citu šobrīd palikušo un aktīvi administratīvajā procesā iesaistīto cilvēku palīdzību sakārtos tās nebūšanas, kas LU ir, un, kā solīts, novembrī - decembrī, būs jaunas rektora vēlēšanas.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 27. augustā pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devušies daudzu mēnešu atvaļinājumā.
Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
