Vispirms LTV "Panorāma" dodas iepirkties uz "spaisa" bodīti Āgenskalnā, netālu no tirgus. Veikalu atrast nav grūti, jo tam uz durvīm redzama ierastā pazīšanās zīme sarkanā, dzeltenā un zaļā krāsā. Tomēr par Lietuvas vēstniecību šo bodīti noturēt būtu grūti. Pēc divkārt uzdota jautājums balss no bodītes lodziņa atbild, ka jāmaksā 1,50 eiro.
Tas, ka tā dēvētās legālās narkotikas Rīgā nopirkt nav grūti, nav nekāds pārsteigums. Šoreiz brauciena mērķis ir cits – pārliecināties, vai šīs it kā pilnīgi likumīgi strādājošās tirdzniecības vietas saviem klientiem izdod arī čekus. Ja izdod – vai tie tiešām atbilst likumā noteiktajām prasībām. "Ok, paldies! Pagriežos, paskatos uz čeku un eju prom," saka LTV "Panorāma" žurnālists Aigars Lazdiņš.
"Čeku pārdevējs izdeva bez jautāšanas. Tomēr čeks ir visai dīvains. Tajā nav norādīts ne nodokļu apjoms, kas par pārdoto preci būtu samaksāts, pat ne tas, kas ir pārdotā prece. Čekā tā arī rakstīts – prece," viņš saka, tūlīt pat gan nopirktās narkotikas izbērdams uz zemes.
Tālāk LTV "Panorāma" dodas uz spaisa tirgotavu Avotu ielā. Tur pēc nelielas tielēšanās izdodas sarunāt cenu par 4,50 eiro.
Iepriekš šajā pašā adresē atradās veikals-kafejnīca, kurā bez problēmām varēja iegādāties alkoholu līdzņemšanai arī pēc desmitiem vakarā. Arī jaunajiem īrniekiem likuma gars nav svarīgāks par burtu.
"A, čeks kaut kāds ir? (..) Ok, paldies!" saka žurnālists pēc gaidītā čeka saņemšanas. "Interesantais fakts ir tāds, ka šai tirdzniecības vietai juridiskā adrese ir tieši tāda pati kā iepriekšējai. Arī čeks ir dīvains. Tajā ir norādīts, ka es esmu nopircis kaut kādas preces. Bet kādas – nav paskaidrots. Arī nodokļi nav uzrādīti," saka žurnālists.
Ar sakrātajiem čekiem LTV "Panorāma" dodas pie Valsts ieņēmumu dienesta. Arī tur guvumu atzīst par dīvainu. "Nu, nevarētu būt pirmčeks. Viņam nav nekādas tādas darbības, lai pirmčeku viņam izsniegtu. Viņam būtu jābūt... Šeit nodoklis nav uzrādīts," saka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica.
Dienestā skaidro, ka šādi uzņēmumi nodokļu maksātāji ir tikai teorijā – tieši izvairīšanās no nodokļiem visbiežāk ir iemesls to slēgšanai. "Pārsvarā šiem te visiem uzņēmumiem grāmatvedība netiek kārtota, kases aparāts netiek reģistrēts vai vispār nav kases aparāta un arī šī prece, kas viņiem ir tirdzniecībā, ir bez izcelsmes un pavaddokumentiem," norāda Buškevica.
Juridisko personu biežā mainība un izvairīšanās no jelkādu atskaišu sniegšanas traucējot dienestam konstatēt konkrētos "spaisa" tirgoņus un pret tiem vērsties pastiprināti. Tādēļ LTV "Panorāma" jautāja Saeimā par nodokļiem atbildīgās komisijas locekļiem, kā varēja izveidoties šāda absurda situācija - valsts ļauj "spaisa" tirgoņiem dibināt mikrouzņēmus un reģistrēt kases aparātus, bet nodokļus iekasēt no šķietami likumīgā biznesa pārstāvjiem tā arī nespēj. "Ziniet, manuprāt, kaut vai šodien pat būtu jāpieņem lēmums par to pilnīgu un totālu aizliegšanu, tā kā jautājums par nodokļu maksāšanu man nav aktuāls. Vienkārši skaidrs, ka par jebkuru uzņēmējdarbības veidu būtu jāmaksā nodokļi. Bet es vēlreiz uzsveru, ka mums ir jāizdara viss, lai visīsākā laikā šo bodīti aizklapētu ciet vienkārši," strikts bija deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
"Nekādas legālas sadarbības vai nodokļu iekasēšanas no psihoaktīvo vielu tirgošanas, kuras ir narkotikas īstenībā, nevar būt un šeit mēs nevaram ar to nodarboties. Šodien mēs pieņemsim likumus par psihoaktīvo vielu tirgošanas kriminalizēšanu un visas tās bodes jāslēdz ciet," tāpat kā Parādnieks saka Romualds Ražuks ("Vienotība").
Komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Vienotība") arī pēc atkārtotiem lūgumiem komentēt šo jautājumu atteicās.
