Potenciālo koalīcijas partneru pārstāvji darba grupās līdz svētdienas vakaram ir sagatavojuši valdības deklarācijas projekta sadaļas un sākuši tās apkopot vienotā dokumentā. Sociālie partneri valdības deklarācijā sagaida aktīvāku pieeju ekonomikas attīstīšanai.
Daudzkārt pieminēto ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas jūt ne tikai uzņēmēji, bet arī strādājošie, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite. Pēc viņa teiktā, biznesa vide jāuzlabo ar darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, ar pārdomātu energoresursu izmaksu politiku un ar birokrātijas mazināšanu.
"Spert šādus soļus ir absolūti nepieciešams, lai Latvijā attīstītos uzņēmējdarbība. Nav normāli, ka vidēja lieluma fabrikai tikai nodokļu starpības dēļ vien ir gadā jāsamaksā par 1 miljonu eiro vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Līdz ar to viņš vai nu šo summu nesamaksā darbiniekam algās, vai aiziet pelēkajā ekonomikā, vai neattīstās. No šādiem praktiskiem apstākļiem veidojas tas, ka mēs atpaliekam," sacīja Bite.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība mudinājusi topošās valdības deklarācijā iestrādāt mehānismus inflācijas seku mazināšanai, nodrošinot kompensējošus mehānismus visai sabiedrībai. Izmaksu pieauguma seku mazināšanu aizejošā valdība iestrādāja ar energoresursu daļēju izmaksu pieauguma kompensēšanu.
Šo pasākumu turpināšanu un krīzes smaguma mazināšanu strādājošajiem sagaida arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns: "Būtu ļoti jēdzīgi, ka, ja ir atbalsti komunālo maksājumu pieauguma pārvarēšanai, tos nevajadzētu aplikt ar darbaspēkam pielīdzinātiem nodokļiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas būtu ļoti sakarīgi."
Reģionālās attīstības, pašvaldību un digitalizācijas jautājumu atspoguļošanā nākamās valdības darbu plānā aktīvi iesaistīta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Iztrūkstot vien pārstāvju izglītības sadaļas jautājumu apspriešanā. Apkopotās deklarācijas apspriešanu šīs darba nedēļas beigās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis sagaida ar cerībām.
"Tas, ko esam runājuši gan sarunās ar ministriju, gan citos formātos, es domāju, ka tas tiek sadzirdēts.
Par reģionālo attīstību, par kopējo Latvijas teritorijas pārvaldību, pašvaldību finanšu stabilitāti, par informācijas tehnoloģiju attīstību, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Valdības deklarācijas melnrakstu saņemsim vēl priekšlikumu iesniegšanai, es domāju, ka to izdosies sagatavot tā, lai darbs nākotnē ir kvalitatīvs," sacīja Kaminskis.
Valsts prezidents Egils Levits ar koalīcijas veidošanas sarunu vadītāju premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") par nākamās valdības deklarāciju tiksies otrdien priekšpusdienā. Pēc šīs tikšanās varētu sekot oficiāls aicinājums Kariņam veidot nākamo valdību. Tad jau drīzumā līdztekus valdības deklarācijas izstrādāšanai sagaidāma arī konkrētu ministru kandidātu nominēšana.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu.
Līdz šim, pēc "Apvienotā saraksta" pārstāvju teiktā, par atbildības jomu sadali panākta konceptuāla vienošanās. "Apvienotais saraksts" aicināja partnerus parakstīt vēl vienu sadarbības memorandu un vērtēt vairāku ministra biedru amatu ieviešanu.
