Diskusijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību turpinoties, turklāt plašāk nekā tikai par darbnespējas lapām, bet, piemēram, arī virsstundu apmaksu, kas pašlaik ir 100% apmērā.
Precizējums
Jāmazina ieradums ņemt slimības lapu nepamatoti.
"Darba devēju ieskatā, pirmkārt, būtu jāmazina ieradums [nepamatoti] paņemt darbnespējas lapas. Pašam regulējumam jābūt tādam, kas motivētu atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," uzsvēra Gorkšs.
Daļēji šīs problēmas iezīmē arī jaunākie Veselības ministrijas dati, kuros redzams, ka lielākā daļa darbnespējas lapu tiek formētas uz deviņām dienām, tādējādi to izmantojot pilnā apjomā. Tāpat LDDK biedru veiktie pētījumi apliecina, ka slimības lapu regulējums nav konkurētspējīgs ar mūsu kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu.
Gorkšs arī uzsvēra, ka Latvijā ir vēsturiski zems bezdarba līmenis, bet vienlaikus ir liels skaits ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju, tādēļ ir jāmeklē veidi, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū, lai Latvija būtu konkurētspējīga.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde intervijā Latvijas Radio norādīja, ka kompromisu šajā jautājumā no arodbiedrību puses nebūs.
"Šoreiz nav pozīciju, kurās varam piekāpties. Ja pirmās dienas neapmaksā, ir risks, ka pasliktināsies sabiedrības veselības rādītāji. Lielākā daļa slimības lapu izmanto slima bērna kopšanai. Un jau šobrīd, izmantojot slimības lapu, zaudējam 1/3 no saviem ienākumiem," skaidroja Grīnfelde.
Arodbiedrībām arī nekādi nav saprotams, ka apstākļos, kad ir darbaroku trūkums, zemi veselības rādītāji, daļa strādājošo nevar atļauties izmantot slimības lapas un nāk uz darbu slimi, tiek runāts par izmaiņām darbnespējas regulējumā.
Grīnfelde vēl akcentēja, ka tikai 4 no kopumā 400 sūdzībām pērn apstiprinājies, ka slimības lapa piešķirta nepamatoti.
