Panorāma

Zviedrija paļaujas uz cilvēku godaprātu

Panorāma

Panorāma

Sociālajiem darbiniekiem trūkst aizsardzības līdzekļu

Sociālajiem darbiniekiem trūkst aizsardzības līdzekļu

Ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – sejas maskām, cimdiem un roku dezinfekcijas līdzekļiem - nav nodrošināti sociālie darbinieki. Viņu darba slodze ārkārtējās situācijas laikā dramatiski pieaugusi, turklāt darbs jāveic arī paaugstinātas bīstamības apstākļos.  

“Šobrīd jau ir trešā nedēļa krīzes situācijā, bet maskas mums ir no šīs pirmdienas tikai. Līdz šim to mums nebija. Aizsargtērpi – tie mums nekad nav bijuši...” tā Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Sietiņsone iezīmē apstākļus, kādos tagad strādā viņas darbinieki.  

“Maskas, protams, nepietiekamā daudzumā, tās būtu nepieciešamas vēl un vēl. Meklējam. Izmaksas ir milzīgas šiem visiem aizsarglīdzekļiem šobrīd,” piebilda dienesta vadītāja.

Laikā, kad cilvēkus aicina palikt mājās, saskaitot nostrādāto stundu skaitu, secināts, ka Cēsu sociālajiem darbiniekiem darba apjoms martā pieaudzis pat trīs reizes. Valda augsts stresa un spriedzes līmenis.  

“Īsumā sakot, tā situācija ir ļoti, ļoti saspringta, un darbiniekiem iznāk ļoti daudz pārstrādāt virsstundas,” sacīja Sietiņsone.

Daudzi cilvēki zaudē darbu un vienīgo iztikas avotu, pieaug bezdarbnieku rindas, un šādās reizēs nereti iesaistās arī sociālie darbinieki. Samilst konflikti ģimenēs.

Tās ir tikai dažas no situācijām, kas tagad jārisina pastiprinātā režīmā. Turklāt Covid-19 apstākļos sociālie darbinieki tāpat ir spiesti veikt mājas vizītes, palīdzēt gados vecākiem cilvēkiem nokļūt pie ārsta un vēl izvadāt pusdienas trūcīgo ģimeņu bērniem.

“Cilvēki mums ir jānomierina, jo patiesībā mēs esam pirmie, pie kuriem vēršas. Gan no pašvaldībām, gan no valsts mēs esam pirmie, kas viņus uzklausa,” piebilda Sietiņsone.

Šādas problēmas apstiprina arī Sociālo darbinieku biedrībā, norādot, ka sociālie darbinieki bieži vien strādā līdzvērtīgas bīstamības apstākļos kā mediķi.

“Valsts līmenī pirmā prioritāte bija tieši mediķi, kas ir saprotami, bet, no otras puses, ēnā ir palikuši sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri arī strādā brīžiem līdzīgā vidē. It īpaši tur, kur ir patversmes, sociālais dienests, krīzes centri,” norādīja Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Moors.

Moors, kurš strādā arī Rīgas domes Labklājības departamentā, atzīst – arī galvaspilsētā, kur ir lielākais inficēto iedzīvotāju īpatsvars, aizsarglīdzekļu visiem sociālajiem darbiniekiem nepietiek.

“Mums šie līdzekļi ir ierobežotā daudzumā. Tādi, kā, piemēram, halāti, brilles, bet nevarētu arī teikt, ka viņu pilnībā nav,” atzina Moors.

Sociālie darbinieki esot interesējušies arī Labklājības ministrijā, bet tā atbildējusi, ka visi jautājumi jārisina savās pašvaldībās.

“Kopumā valstī, jāsaka, ka šis jautājums nav līdz galam atrisināts un šie līdzekļi lielākoties ir nepieejami. Būtu visdrīzāk jāplāno rezerves vai arī uzkrājumi,” pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Lai preces varētu iegādāties vairāk un lētāk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apzinājusi pašvaldību vajadzības un plāno veidot vienotu iepirkumu. Skaidrs, ka vispieprasītākie patlaban esot gumijas cimdi un sejas maskas.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti