Pagaidām izmaiņas pieteikušas Cēsis, Rīga un Gulbene, turklāt arī citas vietējās pārvaldes jau lēmušas par atsevišķu skolu reformām.
No pirmā septembra reorganizēs vairākas skolas gan Rīgā, gan reģionos. Rēzeknē paredzēts četras skolas apvienot divās - vakarskolas audzēkņus pievienojot vidusskolai, bet ģimnāziju apvienojot ar 1.vidusskolu.
Neviena no līdzšinējo skolu ēkām gan nestāvēs tukša, stāsta Rēzeknes domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Olga Grišina.
„Pēc būtības tās divas iestādes bija zem viena jumta. Vakara vidusskola atrodas turpat, kur 4.vidusskola. Ģimnāzijas telpās atradīsies sākumskola, savukārt pašreizējie skolēni turpinās mācības 1.vidusskolā,” stāsta Grišina.
Tukšām ēkām meklē saimniekus un pielietojumu
Tukša pirmajā septembrī gan būs Gārsenes pils, kurā pašlaik vēl mācās 19 Gārsenes pamatskolas audzēkņi. Lēmums par skolas likvidāciju pašvaldībā pieņemts janvāra beigās, skolēnu ir maz un netālu ir arī Aknīstes vidusskola, stāsta Aknīstes novada domes izpilddirektors Jānis Gavars.
„Mēs, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas datiem, izdarījām secinājumus. Bija arī vecāku sapulce skolā, arī vecāki pacēla rokas, cik vēlas nākamajā gadā šeit sūtīt savus bērnus, un iznāca tā, ka varētu rasties situācija, ka pirmajā septembrī uz skolu ierodas tikai septiņi bērni,” skaidro Gavars.
Aknīstes novada dome cer, ka Gārsenes pili nenāksies pārdot, taču tās turpmāko likteni lems vēl tikai februāra beigās.
Pārdot Bērzgala pamatskolas ēku cer Jēkabpils novada domes deputāti, jo pašiem uzturēt skolu neatmaksājas.
Domes sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis norāda, ka skolotāju un personāla skaits ir šobrīd lielāks nekā skolēnu skaits.
„Mērķdotācijas līdz ar to no valsts ir ļoti mazas. Ir dažādas idejas apsvērtas, viena no tām ir, vai nu piedāvāt pārdošanā kādam, kas šo ēku varētu apsaimniekot, bet ēkai ir lielas kredītsaistības, līdz ar to tas varētu būt diezgan grūti. Nesen ēka tika atjaunota. Otrs variants ir tāds, ka šajā ēkā varētu tikt dibināta kāda biedrība, un biedrība varētu to apsaimniekot,” pieļauj Sēlis.
Līdzīgi kā Gārsenē, arī Jēkabpils piedāvās pašreizējiem 14 skolēniem transportu uz netālu esošo Zasas vidusskolu.
Pirmās skolas slēdza krīzes laikā 2009.gadā un sešos gados likvidētas ir gandrīz 100 skolas. Pagājušajā gadā slēgtas četras izglītības iestādes, bet reorganizētas vēl piecpadsmit. Jelgavā pērn likvidēja 1.pamatskolu, un bijušās pamatskolas telpas pašlaik izmanto Jelgavas tehnikuma audzēkņi, informē Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Bet Riebiņu novadā pagājušajā gadā likvidēja Silajāņu pamatskolu, tās skolēniem piedāvājot iespēju turpināt mācības tuvējā Riebiņu vidusskolā. Kopš likvidācijas pagājis jau pusgads, bet ēkai joprojām nav rasts pielietojums, stāsta Riebiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Naglis.
„Ir meklēti vairāki risinājumu veidi, bet nu šobrīd tā ir pašvaldības ēka. Tāda aktīva darbība tur šobrīd nenotiek, bet telpas vienkārši tiek uzturētas kārtībā,” saka Naglis.
Skolas optimizēs arī turpmāk
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Baiba Bašķere stāsta, ka pašlaik ministrijas darba kārtībā tikai trīs pašvaldību iesniegumi no Cēsīm, Gulbenes un Rīgas. Pārējās pašvaldības, kas pieņēmušas lēmumu skolas reorganizēt vai likvidēt, iesniegumus ministrijai vēl nav iesniegušas.
„Tendencē tas nav pārāk liels skaitlis atšķirībā no iepriekšējiem gadiem. Ļoti daudzas pašvaldības jau plāno perspektīvā. Viņi piedāvā savu redzējumu, ko mēs šobrīd pieņemam kā informāciju, bet mums vēl nav konkrētā lēmuma, kuru mēs varētu akceptēt kā saskaņojamu vai nesaskaņojamu,” norāda Bašķere.
Bašķere arī secina, ka grūtības nokomplektēt klases nu jau ir vairs ne tikai laukos. „Providus” analītiķe un izglītības jautājumu eksperte Marija Golubeva prognozē turpmāku optimizāciju, pamatojot to ar negatīvajiem demogrāfijas datiem.
„Pirmkārt, tas ir attiecīgā vecuma bērnu skaits. Es pieļauju, ka, kamēr saruks bērnu skaits, tā tas turpināsies. Pilsētās, protams, ir lielāks iespēju spektrs. Tur var vidusskolas [pārveidot] par pamatskolu vai kaut kā citādi,” prognozē Golubeva.
Pēdējos gados vairākas skolas Latvijā no ģimnāzijām kļuvušas par vidusskolām, kas saistīts ar skolēnu skaita pieauguma veicināšanu. Pagaidām zināms, ka no nākamā mācību gada reorganizācija gaidāma Rēzeknē, Gulbenē, Cēsīs, Rīgā un citās mazajās pašvaldībās.
Savus iesniegumus par skolu reorganizāciju vai likvidāciju ministrijai vietvaras var iesniegt līdz 1.martam, taču galējais reformējamo skolu saraksts būs zināms marta sākumā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā institūcija, kas saskaņo skolu reorganizāciju ar pašvaldībām.
