Valmieras pašvaldības policijas inspektori uzrauga, vai Simjūda gadatirgus apmeklētāji ievēro valstī noteiktos drošības pasākumus, kā arī atgādina par obligātu sejas masku lietošanu publiskās vietās un pasākumos.
"Tagad vairāk tā kā ievēro, jau 90% no tirdzniecības vietām bija sagatavojušies, vizieri ir līdzi, maskas ir līdzi, viņi arī uzrunā savus apmeklētājus, klientus, ka vajadzētu lietot. Šobrīd lielus pārkāpumus neesam konstatējuši," saka Valmieras pilsētas pašvaldības policijas inspektors Gvido Arnītis.
Ja tradicionāli Simjūda gadatirgū ir vairāk nekā 330 tirdzniecības vietu, ko aizpilda mājražotāji no visas Latvijas, tad šodien savu produkciju piedāvā vien 58 tirgotāji no Valmieras un tuvējās apkārtnes. Šo laiku viņi raksturo vienā vārdā – sarežģīts, jo gadījies, ka tirdziņus atceļ pēdējā brīdī.
“Tas jau ir šausmīgi, ka tu visu laiku esi centies, ka brauksi, uzreiz pasaka, ka nē. Ar maizi ļoti grūti," pauž mājražotāja Sandra Vilne. Mājražotāji atzīst, ka jūtas droši, jo arī lielākā daļa tirgus apmeklētāju piesardzību ievēro, lietojot sejas maskas vai vairogus.
"Nu kaut kā jau viņi jāatbalsta. Desu jau var veikalā nopirkt, bet, ja te nopērk, tad vismaz tantukam prieks," norāda tirgus apmeklētājs Bruno.
Simjūds ir viens no senākajiem gadatirgiem Vidzemē – tā pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad pie Sv. Sīmaņa baznīcas pulcējās tirgotāji. Šo tradīciju Valmieras muzejs atjaunoja pirms 24 gadiem.
“Mums ir ļoti liels prieks, ka šī tradīcija dzīvo un ir dzīvotspējīga arī mūsdienās, apstākļos, kādi mums ir šogad. Ļoti skaisti Pāvils Rozītis savā grāmatā “Valmieras puikas” ir aprakstījis šo tirgu – kas nebija atnācis uz Simjūda tirgu, tas nebija īsti piedzīvojis rudeni," saka Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Lai atbalstītu mājražotājus, tirdziņus ar nelielu tirgotāju skaitu Valmieras muzejs iecerējis organizēt arī novembrī un decembrī. Katrā mēnesī plānota divu tirdziņu norise.
